Citi raksta

Epidemiologs: Satraukumam par E.coli baktērijas izraisītas saslimšanas izplatīšanos Latvijā nav iemesla

Alina Lastovska, Leta
13.06.2011

Visi saslimšanas gadījumi ar E.coli baktērijas izraisītu saslimšanu reģistrēti Vācijā vai arī cilvēkiem, kas apmeklējuši šo valsti, līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem patlaban nebūtu jāsatraucas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Protams, pastāv varbūtība, ka kāds cilvēks pēc Vācijas apmeklējuma varētu atgriezties mājās un inficēt, piemēram, ģimenes locekļus, tomēr pēc pašreizējas informācijas, šī infekcija pārsvarā izplatās ar pārtikas produktiem, nevis no cilvēka uz cilvēku, sacīja Perevoščikovs. Turklāt, ja šāds gadījums tiktu atklāts, epidemiologi veiktu nepieciešamus pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatību.

Pēc epidemioloģiskā pētījuma datiem ar E.coli izraisītu infekciju slimoja cilvēki, kas ēduši svaigus dārzeņus, kas ir samērā plašu produktu grupa, iespējams, tas arī ir iemesls, kāpēc tik ilgi nebija iespējams precīzi noteikt infekcijas avotu, norādīja Perevoščikovs.

Viņš arī uzsvēra, ka, ļoti rūpīgi nomazgājot pārtiku pirms lietošanas uzturā, var sevi pasargāt no inficēšanas. Un patlaban Latvijas iedzīvotājiem nav jāsatraucas, ka inficētie pārtikas produkti varētu tikt ieviesti Latvijā.

Bez hemolitiskā urēmiskā sindroma epidemiologi ziņo arī par šiga toksīnu producējošās E.coli infekciju, kas izraisa asiņošanu zarnu traktā, savukārt toksīns iedarbojās uz nierēm un aknām. Patlaban šīs saslimšanas letalitāte ir aptuveni 3%, kas ir samērā augsts rādītājs, uzskata LIC Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta direktors. Katru dienu kļūst zināms par aptuveni 100 jauniem saslimšanas gadījumiem ar šo infekciju.

Kā ziņots, pēc Eiropas slimību kontroles un profilakses centra datiem, līdz 10.jūnijam saņemta informācija par 795 reģistrētiem saslimšanas gadījumiem ar hemolītiski urēmisko sindromu Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp Vācijā reģistrēti 759 saslimšanas gadījumi un 21 nāves gadījums.

Vēl viens nāves gadījums konstatēts Zviedrijā, kur kopumā ar šo infekciju saslimuši 17 cilvēki. Vēl saslimšanas gadījumi ar hemolītiski urēmisko sindromu reģistrēti Dānijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Spānijā, Austrijā un Polijā.

Tāpat ziņots par 2289 saslimšanas gadījumiem un deviņiem nāves gadījumiem ar šiga toksīnu producējošās E.Coli infekciju (STEC) bez hemolitiskā urēmiskā sindroma Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šīs toksīns iedarbojās uz aknām, kā arī var izraisīt nieru mazspēju. Arī šādi saslimšanas gadījumi Latvijā nav reģistrēti.

Hemolītiski urēmiskais sindroms ir viena no smagākajām enterohemorāģiskās E.coli infekcijas klīniskajām izpausmēm, līdz ar to patiesais inficējušos personu skaits varētu būt vairākas reizes lielāks.

Ar šo infekciju cilvēks var saslimt, lietojot uzturā inficētu pārtiku - nepietiekami termiski apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, augļus, dārzeņus vai sulas. Ir iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku. Reģistrēti arī ar ūdeni saistīti infekcijas uzliesmojumi. Saslimšanu var izraisīt pat ļoti neliels baktēriju daudzums, nokļūstot cilvēka organismā.

Lai novērstu saslimšanas risku ar akūtām zarnu infekcijām, vajadzētu lietot drošus pārtikas produktus, dzērienus un dzeramo ūdeni, rūpīgi mazgāt augļus un dārzeņus. Tāpat nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas nav šim mērķim paredzētas, vai ja ir šaubas par ūdens kvalitāti. Nepieciešams arī ievērot personīgo higiēnu un bieži mazgāt rokas, it īpaši pēc tualetes apmeklēšanas, pirms un pēc ēdienu gatavošanas, bērnu autiņu maiņas un pēc kontakta ar slimnieku, kam konstatēta infekcijas slimība. Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu, realizēšanu.

Slimības inkubācijas periods ir no vienas līdz astoņām dienām pēc inficēšanās. Tipiskākie saslimšanas simptomi ir krampjveida sāpes vēderā, pēkšņa, ūdeņaina vai asiņaina caureja, nereti arī vemšana un nespēja urinēt, temperatūra parasti nav izteikti paaugstināta. Ja cilvēkam ir novēroti šādi simptomi, nekavējoties jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Alina Lastovska
Leta

x

Paroles atgadināšana