Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
A.Miglavs: Nedarot to, kas jādara, mēs kā valsts savā attīstībā zaudēsim nākamos 3-5 gadus
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
LZA HSZN ekspertu konsilijs: ATR ir jāatliek
Katrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetu
ViedokļiPārtikas nozareArtis Krilovs, Kapitāls
06.10.2009 Krīzes laikā cilvēki ir spiesti atteikties no daudzām izpriecām un baudām ceļojumiem, restorānu apmeklējumiem, mākslas baudīšanas, bet ikdienas pārtikas preces ir tie produkti, kuru patēriņu nav iespējams bezgalīgi ierobežot. Tāpēc patērētājs kļūst daudz uzmanīgāks un arvien vairāk izvērtē sava pirkuma groza saturu. Uzņēmumiem tas nozīmē to, ka, pieaugot konkurencei, zīmolu tirgus daļas tiks šā vai tā pārdalītas. Jautājums kā? Artis Krilovs, DDB Consulting stratēģiskais analītiķis (Fragments) Krīzes laikā cilvēki ir spiesti atteikties no daudzām izpriecām un baudām ceļojumiem, restorānu apmeklējumiem, mākslas baudīšanas, bet ikdienas pārtikas preces ir tie produkti, kuru patēriņu nav iespējams bezgalīgi ierobežot. Tāpēc patērētājs kļūst daudz uzmanīgāks un arvien vairāk izvērtē sava pirkuma groza saturu. Uzņēmumiem tas nozīmē to, ka, pieaugot konkurencei, zīmolu tirgus daļas tiks šā vai tā pārdalītas. Jautājums kā? Skaidrs, ka patērētāju galvenais mērķis ir samazināt kasē atstāto naudas daudzumu, tai pašā laikā mājās pārnesot vakariņas, kuras uzturā un sniegtajā baudā maksimāli atgādina maltīti, kādu bija ierasts baudīt pirms gada. Arī DDB Brand Capital dati apstiprina, ka piektā daļa Latvijas iedzīvotāju ir mainījuši savus iecienītākos pārtikas zīmolus un to vietā izvēlējušies produkciju ar mazāku cenu. Izrādās, tā nebūt nav galvenā patērētāju uzvedības izmaiņa. Vēl lielāka daļa, proti, 28% iedzīvotāju, veikalu plauktos arvien vairāk sākuši pētīt pārtikas produktu izcelsmi un ražotājvalsti. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji jūtas atbildīgi par saviem iemīļotākajiem Latvijas zīmoliem un krīzes laikā vēlas tos atbalstīt. Pārtikas nozare Pārtikas nozares tabulā novērojamas divas pretējas zīmolu kustības. Rīgas Miesnieks ir zaudējis savu līderpozīciju un no pirmās pamanījies nokrist uz ceturto vietu. Savukārt Balticovo ir pakāpies uzreiz par 4 pozīcijām un šogad ieņem trešo vietu pārtikas nozarē. Zīmola kāpumu var skaidrot gan ar veiksmīgu kvalitātes un izdevīguma kombināciju, gan ar faktu, ka atšķirībā no pārējām veikalu plauktos pieejamajām olām Balticovo ir vietējais zīmols (tas gan nav attiecināms uz uzņēmuma īpašnieku). Lai arī ar nozares līderi Spilva šogad topā nav notikušas lielas pārmaiņas, patērētāju prātos Spilvas zīmols šogad pilnīgi noteikti ir mainījis savu pozicionējumu. Proti, ja līdz šim zīmolu vairāk asociējām ar kečupu, tomātu mērcēm un citām pārtikas piedevām, tad šogad zīmola produkcijas klāsts paplašinājies un ietver arī sulas. |