Viedokļi

Kampars: jāsabalansē protekcionisms un konkurētspējas paaugstināšana

Vakar, 26. oktobrī norisinājās tirdzniecības tīkla ELVI un vietējo ražotāju iniciētā diskusija "Kāda ir Latvijas ražotāju un mazumtirgotāju nozīme vietējās ekonomikas stabilizēšanā?", kurā kopā ar Latvijas Republikas ekonomikas ministru Arti Kamparu tika spriests par iespējamo atbalstu vietējiem uzņēmējiem.

Vakar, 26. oktobrī norisinājās tirdzniecības tīkla ELVI un vietējo ražotāju iniciētā diskusija "Kāda ir Latvijas ražotāju un mazumtirgotāju nozīme vietējās ekonomikas stabilizēšanā?", kurā kopā ar Latvijas Republikas ekonomikas ministru Arti Kamparu tika spriests par iespējamo atbalstu vietējiem uzņēmējiem.

Lai vietējie ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi varētu veiksmīgi attīstīties iekšējā tirgū un veicināt kopējo ekonomikas attīstību, jāpastāv balansam starp protekcionismu un konkurētspējas paaugstināšanu - tādu viedokli šodien diskusijā pauda LR Ekonomikas ministrs Artis Kampars. Kā atbalsta mehānismus vietējiem ražotājiem ministrs norādīja valsts un pašvaldību iepirkuma regulēšanu, veicinot konkursa noteikumu veidošanu tā, lai tiktu iepirkts nevis lētākais produkts, bet gan kvalitatīvākais, svaigākais un Latvijā ražotais produkts. Viņš gan atzina, ka, lai tas tiktu izdarīts, nav iespējams izveidot dzelžainus kritērijus iepirkumiem, drīzāk esot jāmudina pašvaldīu vadītāji apzināties, ka tas ir ieguvums arī viņiem pašiem.

Kā diskusijā norādīja SIA "ELVI Grupa" valdes priekšsēdētājs Kaspars Bergmanis, ka jāatcerās, ka papildus vietējo ražotāju atbalstam, būtu jāpiedomā arī par atbalstu vietējiem tirgotājiem, kas nu vairs palikuši nepārāk daudz. "Iekšējais patēriņš šobrīd rūk un cilvēki savu pārtikas grozu komplektē no akcijas precēm, kas ne vienmēr ir vietējās. Tomēr mēs cenšamies iet pretī vietējiem ražotājiem. Galu galā - ja nebūs vietējo tirgotāju, tad nebūs arī vietējiem ražotājiem tik draudzīgu tirdzniecības ķēžu un pastāv risks, ka veikalu plauktos būs vairāk importa preču," tā K.Bergmanis. Pie tam neesot pamata apšaubīt vietējo ražojumu kvalitāti, jo to ļoti rūpīgi kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, savukārt par importa precēm nav zināms, cik tās rūpīgi tikušas uzraudzītas ražošanas procesā.

Diskusijā piedalījās arī Latvijas ražotāju pārstāvji no uzņēmumiem A/S "Tukuma piens", SIA "Milda KM" un SIA "Melnā kafija".

A/S "Tukuma piens" valdes loceklis Edmunds Jansons uzsvēra, ka valstij būtu jāstrādā patriotisma veicināšanas virzienā. Latvijas uzņēmēji spēj un ražo konkurētspējīgus produktus, taču jāapzinās, ka vietējo ražotāju konkurētspējai ir robežas - Latvija ir neliela valsts, un tās ražotāji nekad nespēs pilnībā konkurēt ar lielo valstu lielajiem ražotājiem, kuri spēj ne tikai nodrošināt milzīgus ražošanas apjomus, bet arī ieguldīt daudz vairāk naudas reklāmā un mārketingā. Viņš arī norādīja, ka lai arī kopējais pārtikas importa apjoms nav dramatiski pieaudzis, tomēr, piemēram, šogad Latvijā ievests trīs reizes vairāk Polijā ražota jogurta nekā pērn. Un izpētot šī ievestā un vietējo ražotāju jogurta sastāvu, var skaidri redzēt atšķirību. Tāpēc svarīgi uzmanību pievērst ne tikai cenai, bet arī kvalitātei.

Savukārt SIA "Milda KM" valdes loceklis Gints Čakāns diskusijā dalījās ar viedokli par to, ka par Latvijā ražotu produktu kvalitāti neesot nekādu šaubu, ko apliecina arī patērētāju domas. "Tieši ar kvalitāti mēs varam izkonkurēt citu valstu ražojumus. Pie tam šeit Latvijā tiek ražoti Baltijas līmenī unikāli produkti – mēs pēc 1,5 miljonu latu ieguldīšanas ražotnē, spējam piedāvāt ketčupus un tomātu mērces bez konservantiem. Arī mēs to varam izdarīt, ne tikai lielais "Heinz"." Viņš arī norādīja, ka Latvijas ražotāji ir tie, kas ir gatavi investēt ražotnēs, darbavietās un cītīgi maksāt nodokļus, tādējādi stimulējot ekonomiku.

SIA "Melnā kafija" valdes loceklis Mārtiņš Čakste, kura uzņēmums šobrīd galvenokārt savus produktus ekspotē, sacīja, ka šobrīd daudzi Latvijas uzņēmēji ir pierādījuši, ka spēj pielāgoties esošajiem apstākļiem. ""Melnā kafija" šobrīd ļoti labi iztiek bez valsts atbalsta, tomēr, ja mums tāds būtu nepieciešams, tad diez vai varētu dabūt eksporta kvotas, kā arī šobrīd vairs nav iespējams saņemt atliktos kredītmaksājumus, jo valsts kredītreitingi ir ļoti slikti. Tajā pašā laikā daži ārvalstu tirgotāji pagarina atmaksas termiņus līdz pat 60 dienām," pastāstīja M. Čakste.

Diskusijā piedalījās arī LTRK valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende, Jaundibināmā Nacionālo resursu institūta direktors Sergejs Ancupovs, biedrības „Mārketinga padome” vadītāja Ingūna Gulbe un jurists Aivars Borovkovs, kā patērētāju pārstāvis.

Žanete Jaunzeme-Grende aicināja valsts varas pārstāvjus būt patriotiem "no matu galiņiem līdz kāju pirkstiem", jo šobrīd īpaši svarīgs ir valstiskas domāšanas jautājums. Viņa arī norādīja, ka ir būtiski attīstīt valstisku audzināšanu un mainīt cilvēku kultūru par labu valstiskai domāšanai, kas gan esot grūts uzdevums.

Ingūna Gulbe diskusijā uzsvēra, ka kopumā Latvijas produkti jau tagad ir konkurētspējīgi, ko pierāda tas, ka pārtikas ekspotra apjoms pēdējos gados ir tikai audzis. Šobrīd lielākā problēma ar iekšējo patēriņu esot tā, ka daudzi valsts un pašvaldību iepirkumu konkursu rīkotāji, kā piemēram, daudzas Latvijas skolas, nemāk kvalitatīvi sagatavot kritērijus konkursiem un noformulēt savas vēlmes, līdz ar to konkursos mēdz uzvarēt nevis tuvējais ražotājs, kam ir svaigs un labs produkts, bet gan lētākais piedāvājums, kas nemaz neatbilst patērētāja vēlmēm. Tāpēc biedrība "Mārketinga padome" šobrīd nodarbojas ar pasūtītāju konsultēšana iepirkumu jautājumos un atsaucība esot liela.

Jaundibināmā Nacionālo resursu institūta direktors Sergejs Ancupovs savukārt norādīja jābeidz lolot ilūzijas par to, ka Latvija atrodas atklātā tirgū, jo citas G20 valstis, lai arī pieņēmušas vienošanos, ka nacionālais protekcionisms nedrīkst pastāvēt, tomēr ir spērušas 48 dažādus soļus, lai savā valstī vietējos uzņēmējus aizstāvētu. Kā norādījis Pasaules bankas eksperts - tas turpināšoties vēl 3-4 gadus, ņemot vērā augsto bezdarbu. "Latvijā ir visaugstākais bezdarbs un vislielākais IKP kritums, bet mēs nekādus soļus nesperam - kāpēc?" jautāja S.Ancupovs. Kā iespējamo izeju viņš minēja valsts un sabiedrības pārorientāciju uz nacionālajiem resursiem.

Savukār Aivars Borovkovs norādīja uz nesamērīgo lielo pārvaldes darbinieku skaita un algu lieluma pārsvaru pār ražojošajiem darbiniekiem, kā galveno problēmu. "Par Latvijas produktu kvalitāti nav jāšaubās, drīzāk par uzņēmējdarbības vidi," sacīja A.Borovkovs.

SIA ''Elvi Grupa''