Viedokļi

Kļūstam daudz konkurētspējīgāki

Žurnāla "Kapitāls" novembra numurā analizētas dažādas tautsaimniecības nozares. Nordea bankas Ziemeļvalstu korporatīvo klientu daļas vadītāja Guna Riekstiņa-Čīka pārtikas ražošanas nozares attīstību prognozē kā neitrālu.

Žurnāla "Kapitāls" novembra numurā analizētas dažādas tautsaimniecības nozares. Nordea bankas Ziemeļvalstu korporatīvo klientu daļas vadītāja Guna Riekstiņa-Čīka pārtikas ražošanas nozares attīstību prognozē kā neitrālu.

Juris Jonaitis, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētājs:

Fiksēto izmaksu īpatsvaru samazinās Orkla grupas uzņēmumi, jo Spilva aktīvi strādā, lai izmantotu esošo infrastruktūru savas grupas produktu – ne tikai mērču, bet arī tēju un saldumu – tirgošanai.

Pārtikas uzņēmumu federācija uzskata, ka pārtikai vajadzētu samazināt PVN likmi, lai palielinātu patēriņu un atvieglotu cenu slogu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem. Ļoti svarīgi, lai reinvestētajai peļņai atceltu ieņēmumu nodokli – apgrozāmie līdzekļi nepieciešami, lai investētu tehnoloģijās, tirdzniecības markās un jaunu tirgu apguvē. Taču nodokļu slogs diemžēl ir pārāk liels.

Jābūt nerakstītam likumam, ka valsts iepirkumā tiek iepirkti vietējie produkti. Valdības sēdēs ministri joprojām dzer importa ūdeni! Pat vienotajā ES ekonomiskajā zonā vietējiem ražotājiem ir jāsniedz lobiju atbalsts.

Kaut arī konsulārie biroji, piemēram, Pēterburgā, paši sevi atpelna, tirgojot ES vīzas, neizprotami, ka tos plāno slēgt. Tie taču atvieglo biznesa plūsmu ar vienu no būtiskākajiem mūsu eksporta tirgiem – Krieviju. Valdībai jāuzņemas līdzatbildība par uzņēmumu eksportspēju, jāizveido Eksporta birojs, kura darbs tiktu vērtēts pēc eksporta pieauguma, nosakot prioritāros tirgus bijušās PSRS valstīs. Rietumos mūs neviens negaida, tur iekļūt ir bezcerīgi!

2010. gadā nozarē apgrozījums svārstīsies +/–10% robežās atkarībā no konkrētā pārtikas sektora. Pozitīvs faktors var būt nu jau manāmās pozitīvās vēsmas arī ekonomiskās sadarbības atdzimšanā starp Rīgu un Maskavu.

Guna Riekstiņa-Čīka, Nordea bankas Ziemeļvalstu korporatīvo klientu daļas vadītāja:

Pārtikas nozari pērn un šogad visspilgtāk raksturo cenu rallijs visās galvenajās produktu grupās. Vispirms 2008. gadā pieredzētais kāpums par 30–50% un tam sekojošais šāgada kritiens atpakaļ, kas vēl turpinās un 2009. gada beigās varētu sasniegt 10–30% – līdz pat 50% atsevišķiem produktiem, piemēram, pienam. Kopumā pārtikas ražošanu un pārstrādi ekonomiskās krīzes tradicionāli ietekmē mazāk nekā citas nozares. Sarūkot līdz zināmam līmenim, pieprasījums pēc bāzes uztura produktiem – maizes, graudaugiem un piena – lielākoties saglabāsies stabils.

Eksporta perspektīvas nozarei nākamajam gadam nav daudzsološas, jo mūsu galvenajos eksporta tirgos – Baltijas valstīs – pieprasījums visdrīzāk stagnēs, un uz tālākiem tirgiem vairumam pārtikas preču eksports ir problemātisks ierobežoto derīguma termiņu dēļ.

Samazinoties Latvijas iedzīvotāju pirktspējai un vietējam patēriņam, šogad nozares apgrozījums varētu sarukt par 30–35%. Nekādus lielus satricinājumus nozarei neparedzu. Jaunienācējiem šis tirgus ir pārāk mazs un vieglas peļņas gūšanas ziņā neinteresants, kā arī prasa lielus kapitālieguldījumus. Drīzāk kādi mazāki ražotāji varētu atstāt tirgu, taču konkurenci tas neietekmētu, jo lielākajās grupās – graudi, piens, gaļa – dominē daži lielie līderi. Neizslēdzu iespēju, ka lielie uzņēmumi, sevišķi ar ārvalstu kapitālu, varētu izmantot krīzes situāciju un nostiprināt pozīcijas, pārņemot mazos konkurentus.

Kapitāls