Viedokļi

Neizmantotais cūkkopības – graudu ražošanas tandēma potenciāls Latvijā - pievienotā vērtība 12 miljonu latu apjomā

Graudu cenas Latvijā, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, kā neto eksportētājvalstī ir zemākas kā ES tirgus vidējās cenas. Savukārt cūku iepirkuma cenas konsekventi, jau kopš iestāšanās ES - ir lielākas kā ES vidējās. Vidēji šogad cūkgaļas cenas bijušas par aptuveni 10% augstākas kā citās ES valstīs, bet par gandrīz 30% pārsniedzot tādas nozīmīgas cūkgaļas ražotājvalsts kā Dānijas cenas. vai Latvija vienkārši nav atstājusi novārtā vienu no savām lauksaimniecības izaugsmes iespējām?

Zemākas par ES vidējām graudu un augstākas cūkgaļas cenas – neizmantotās iespējas Latvijas cūkkopībā?

Arī tā mēs varētu nosaukt šo rakstu.   

Graudu cenas Latvijā, salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, kā neto eksportētājvalstī ir zemākas kā ES tirgus vidējās cenas. (skat. AgroPola tirgus sadaļu).

Savukārt cūku iepirkuma cenas konsekventi, jau kopš iestāšanās ES - ir lielākas kā ES vidējās. Vidēji šogad cūkgaļas cenas bijušas par aptuveni 10% augstākas kā citās ES valstīs, bet par gandrīz 30% pārsniedzot tādas nozīmīgas cūkgaļas ražotājvalsts kā Dānijas cenas (skat. AgroPola tirgus sadaļu).

Turklāt arī enerģijas, darbaspēka un zemes faktoru cenas Latvijā pagaidām ir zemākas par ES vidējo līmeni.

Pie šādas situācijas jādomā, vai Latvija vienkārši nav atstājusi novārtā vienu no savām lauksaimniecības izaugsmes iespējām? Vai mūsu valsts nav viena no izdevīgākajām vietām, kur ražot cūkgaļas produkciju. Un varbūt pat ne tikai savam patēriņam, bet arī eksportam? Tomēr šodien apskatīsim tikai vienu, minimālo scenāriju – vietējā tirgus iespēju izmantošanu.

Latvijā vietējie cūku audzētāji nodrošina nedaudz vairāk kā pusi (51%) no vietējā patēriņa vajadzībām nepieciešanās cūkgaļas, bet pārējā tiek importēta. Līdz ar to teorētiski vietējo ražošanu varētu palielināt vismaz uz lielas daļas importa produkcijas rēķina (2008.gadā – 45,1 tūkst.t). Latvijā pārsvarā tiek importēta saldēta cūkgaļa, kas ir lētāka, taču tā kā esam neliela un neto importētājvalsts, tās cena tik un tā ir augstāka par vidējo cūkgaļas cenu ES. Šīs produkcijas aizstāšana, kaut arī ar augstākas kvalitātes gaļu, tomēr saistītos ar vidējās cenas pazemināšanos nozarē. 2009.gada 2.ceturksnī saldētas importa cūkgaļas cena veidoja 1,06 Ls/kg (tas aptuveni atbilst Polijas cūkgaļas cenas līmenim), kas bija par 6,5% zemāka kā vietējās cūkgaļas cena.

Savukārt Latvijas pašapgādes līmenis ar graudiem ir 130%, 2007./2008. tirdzniecības gadā 505 tūkst. t tika eksportēts. Daļu no šiem graudiem varētu izmantot kā barības bāzi cūkkopībā. Ja pieņem, ka papildu saražotu 45 tūkst.t cūkgaļas, šim nolūkam varētu izmantot ap 160 tūkst.t graudu (pieņemot, ka 1 kg cūkgaļas iegūšanai tiek izmantoti 3,5 kg graudu). Paaugstinoties vietējam pieprasījumam pēc graudiem, sagaidāms, ka vidējā graudu cena iekšējā tirgū gan palielinātos. Divās lielākajās graudu ražotājvalstīs ES tirgū – Francijā un Vācijā, miežu cena šogad vidēji bijusi par aptuveni 5% augstāka kā Latvijā (3.ceturksnī vidējā lopbarības kviešu un miežu cena Latvijā veidoja 64,3 Ls/t).

Pie pieņēmuma, ka graudu cena būtu 68,0 Ls/t un cūkgaļas cena 1,06 Ls/kg līmenī, visas iekšējam tirgum nepieciešamās cūkgaļas saražošana papildus dotu produkciju aptuveni Ls 47,7 milj. vērtībā. Atņemot lopbarībā izmantoto graudu vērtību (kas būtu aptuveni Ls 10,9 milj.), cūku sektora pievienotā vērtība un citas starppatēriņa izmaksas (tajā skaitā arī pārējās lopbarības izmaksas, kas kopumā saskaņā ar Latvijas SUDAT datiem veido vēl ap 20 % no produkcijas vērtības), kas savukārt varētu būt pamats pievienotās vērtības radīšanai citās nozarēs, papildu dotu Ls 36,8 milj. Ja pieņem, ka starppatēriņa izmaksas kopumā veido ap 75% no produkcijas vērtības, papildus pievienotā vērtība cūku nozarē sasniegtu Ls 11,9 milj., kas būtu pamats atlīdzības pieaugumam nozarē nodarbinātajiem un tālākai attīstībai. Bet valsts kopumā iegūtu kādu papildus latu savā budžetā. Par ko šodien visi saka, ka valstij jādomā ne tikai – kā nogriezt, bet arī kā nopelnīt.

Uz augstākas vidējās cenas rēķina pievienotā vērtība kopumā pieaugtu arī graudu nozarē. Lai arī pievienotā vērtība cūkkopības nozarē samazinātos uz zemākas vidējās cenas (~ Ls 3,1 milj.) un graudu cenu kāpuma (~ Ls 0,6 milj.) rēķina, kas vienlaicīgi nozīmē arī peļņas maržas samazinājumu uz vienu produkcijas vienību, to vairāk kā kompensētu ražošanas apjomu pieaugumi.

Un vēl, no valsts kopekonomikas viedokļa – tā visa rezultātā valsts ikgadējā maksājumu bilance uzlabotos par aptuveni 30 miljoniem Ls – eksports gan samazinātos par ~ 16 milj. Ls (160 tūkst. tonnu graudu par ~100 EUR/t), toties samazinātos imports – par ~ 45 milj. Ls (45 tūkst.t par ~ 1000 EUR/t). It kā sīkums valsts ekonomikas mērogos pie IKP 15 miljardi, un tomēr...

Tāpēc varbūt tomēr ir vērts apsvērt cūkgaļas ražošanas attīstību Latvijā?

O, jā - tas, protams, prasītu investīcijas, darbu, tirgus citādu organizāciju (iespējams, pat kāda cūkgaļas pārdošanas kopkooperatīva dibināšanu), kādā Latvijas teritorijā smaržotu vairāk pēc lauksaimniecības vismaz dažas dienas gadā, kāds pārspīlēts vides aizstāvis noraudātu asariņu par bioloģiskās daudzveidības graušanu utt., utjp...   Un tomēr - tas "labais tirgus" nav nemaz tik liels un pats no sevis tas tomēr nerodas...

Pieņemam, ka šis vairāk varētu būt vērtējams kā diskusijas raksts - tas nevar pretendēt uz lauksaimniecības nozaru darbības stratēģijas kardinālas reorganizācijas izstrādāta biznesa plāna lomu. Un tomēr - kā vadlīnijas tālākam darbam - kāpēc gan nē?