Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
A.Miglavs: Nedarot to, kas jādara, mēs kā valsts savā attīstībā zaudēsim nākamos 3-5 gadus
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
LZA HSZN ekspertu konsilijs: ATR ir jāatliek
Katrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetu
ViedokļiCukura nozares atjaunošana Latvijā teorētiski iespējama pēc 2015. gadaAgnese Krieviņa, AgroPols
19.01.2010 Tā kā pēdējā laikā uzvirmojošas kaislības ap cukura nozares atjaunošanu Latvijā, iepazīstinām ar Komisijas viedokli par iespējām šos plānus reāli īstenot. Tā kā pēdējā laikā uzvirmojošas kaislības ap cukura nozares atjaunošanu Latvijā, skaidrojām Eiropas Komisijas viedokli par iespējām šos plānus reāli īstenot. Ņemot vērā, ka Latvija ir atteikusies no savas cukura ražošanas kvotas, pašreizējā Eiropas Savienības (ES) likumdošana, kas ir spēkā līdz 2015. gadam, noteic, ka līdz šim termiņam mūsu valstī cukuru nevar ražot ne iekšējam tirgum, ne arī eksportam (ES pastāv arī stingra sistēma ārpuskvotas cukuram, ko nosaka PTO saistības). Taču ES atbildīgā amatpersona apstiprina, ka šobrīd nav nolemts cukura kvotu sistēmu saglabāt arī pēc 2015. gada. Ja pieņem, ka ES tiek pilnībā atcelta cukura kvotu sistēma, tas Latvijai dotu iespēju atkal atjaunot cukura ražošanu. Ja tomēr tiek nolemts kvotu sistēmu saglabāt, arī šajā gadījumā Latvija var pieprasīt cukura kvotas atjaunotu piešķiršanu, par ko tālāk lemtu Lauksaimniecības ministru padome. Ja Latvijas zemkopības ministram izdotos pārliecināt arī citus ministrus par šāda soļa nepieciešamību, Latvijai varētu tikt piešķirta cukura ražošanas kvota. Lai arī teorētiski cukura nozares atjaunošana Latvijā pēc 2015. gada ir iespējama, tomēr ES amatpersona norāda uz nepieciešamību apsvērt šāda soļa saprātīgumu. Ņemot vērā, ka pirms nozares reformas Latvijā bija viszemākās cukurbiešu ražas ES, no konkurētspējas viedokļa Latvijas atteikšanās no cukura ražošanas Komisijai likusies likumsakarīga. Šobrīd 75% no kopējās cukura ražošanas koncentrēta 6 dalībvalstīs (Francijā, Vācijā, Polijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Beļģijā), kas tiek uzskatītas par vairāk piemērotām, un līdz ar to tajās nozare ir konkurētspējīga. Iespējams, saistībā ar augsto cukura cenu pasaules tirgū, Latvijā uzvirmojušas runas par nozares atjaunošanas nepieciešamību. Tomēr jāatgādina, ka pašreiz izveidojusies situācija ir agrāk nebijusi un neprognozējama, ko veicinājusi vairāku apstākļu sakritības izraisītā cukura piedāvājuma samazināšanās pasauels tirgū. Atjaunojoties cukura ražošanai Brazīlijā un Indijā, kam varētu būt pietiekami par ar tikai normālu laika apstākļu esamību nākošajā ražas sezonā, bet ko noteikti veicinās arī mērķtiecīga platību palielināšana, cukura cena visticamāk samazināsies. Tāpat cenu liberalizācija sagaidāma, ja tiks izlemts pilnībā atcelt cukura ražošanas kvotu sistēmu. Cenai vajadzētu samazināties arī kvotas palielināšanas gadījumā, ko noteiks nepieciešamība iekļauties PTO saistībās, ja vien kādā pilnīgi pārsteidzošā kārtībā PTO dalībvalstis nemaina savas līdzšinējās pozīcijas. |