Viedokļi

Maizes ražotāji ceļā pie valdības

Laikrakstā "Latvijas Avīze" apskatītas maizes ražotāju pašreizējās problēmas un atspoguļoti gan maizes cepēju, gan pārdevēju viedokļi.

Ceptuvēm zaudējumi, maizes cenu necels, bet prasīs mazāku nodokli

Straujais degvielas un gāzes cenu kāpums (20 līdz 30% no marta līdz maijam), kā arī no 1. jūlija iecerētā akcīzes nodokļa ieviešana dabasgāzei būtiski palielinās Latvijas maizes ceptuvju izdevumus un liek tām meklēt izdzīvošanas iespējas. Aizvadīto gadu, kad maizes cena samazinājās vidēji par 12%, lielākā daļa ceptuvju beidza ar zaudējumiem. Ceptuvju saimnieki norāda – cilvēku pirktspēja ir tā kritusies, ka viņi maizes cenu celt nedrīkst, nav iespējams arī algu un darbinieku skaita samazinājums. "Aprēķini rāda, ka maizes ražošana pieprasījuma krituma dēļ šajā gadā samazinājās par 10 – 15%.

Nepērk maizi, pērk cenu

"Mūsu veikaliņā redzam, ka arī jaunas ģimenes ir gatavas veikt kilometriem tālu ceļu, lai pirktu maizi par izdevīgu akcijas cenu," stāsta a/s "Roga agro" direktors Valdis Circenis. "Roga agro" ir maza ceptuve Salaspilī, kur cep arī konditorejas produktus – pieprasījums pēc tiem pērn un šajā gadā samazinājās daudz vairāk nekā pēc maizes.

Lielražotāja SIA "Fazer maiznīcas" ģenerāldirektors Ivars Skrebelis šā brīža tendences tirgū raksturo tā: "Cilvēki apēd to pašu daudzumu maizes, ko agrāk, tomēr viņi dārgāko produktu vietā izvēlas lētākas maizes šķirnes. Tas samazina naudas apgrozījumu un rada lielu spiedienu uz peļņas rādītāju. Pērn maizes cenas Latvijā samazinājās vairāk nekā ražošanas izmaksas. Šī tendence ir vērojama arī citās nozarēs, tostarp arī veikali veic izdevumu samazināšanu. Lielveikalos tik intensīvi notiek pārdošanas akcijas, ka tirgotāji saka – pircēji pērk cenu, nevis produktu ar zināmo un pierasto garšu."

Vēl viens neapskaužamās grūtās finanšu situācijas iemesls ceptuvēm ir mazo veikalu bankroti – V. Circenis teic, ka pērn no 200 sadarbības partneriem 50 beiguši darbību. Tiesa gan, daudzu tirgu atstājušo vietā nāca citi.

"Mēs, maiznieki, patlaban esam ļoti tuvu robežai, kad izmaksas tālāk samazināt nevarēs," uzsver Latvijas Maiznieku biedrības prezidents Kārlis Zemešs. V. Circenis teic, ka iespējamais ietaupījums slēpjas loģistikas izmaksu samazināšanā – veikali varētu vairāk maizi pirkt no vietējām ceptuvēm, nevis no ražotājiem, kuriem tā jāpieved simtiem kilometru tālu.

Maiznieki, nenosaucot vārdā, norāda uz kolēģiem, kas patlaban "optimizē" nodokļu maksājumus, kā arī uz jauno tendenci – nelielu veikaliņu veidošanu ceptuvē ražoto produktu pārdošanai.

Samazinās sortimentu

Pēc aizvadītajā nedēļā vairāku lielveikalu tīklu paziņojumiem par cenas samazināšanu uz tirgotāju iekšējo rezervju rēķina, maiznieki norāda – veikalos sašaurināsies piedāvājuma sortiments. Lielveikalam būs mazāk piegādātāju un plauktos nonāks tikai vispieprasītākās maizes šķirnes. Maizniekiem nav vienota viedokļa par to, vai lielveikalā ir jāpiedāvā vairāk nekā 100 maizes šķirņu un daļu no piedāvājuma vēlāk jāved projām vai arī izdevīgāk ir saņemt naudu par visu atvesto 100 kukulīšu pārdošanu.

K. Zemešs: "Sortimenta samazināšana nozīmē pircēju tiesību ierobežojumu un ražotāju diskriminēšanu."

I. Skrebelis: "Nezinu nevienu valsti, kur ir tik plašs maizes sortiments kā Latvijā. Latvijas hipermārketos piedāvā aptuveni 150 maizes šķirnes. Zviedrijā un Somijā – aptuveni desmit šķirnes. Ja, piemēram, ir desmit kukulīši un visus tos pārdod, tad arī tirdzniecības uzcenojumu var uzlikt mazāku un pelnīt tikpat. Patlaban "Rimi" un "Maxima" ir sākuši darboties šajā virzienā. Tas ir pilnīgi normāli, jo ieguvēja jau beigās būs valsts, kas nodokļos saņems vairāk naudas."

Veikalu tīkla "Rimi" mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa teic, ka "produktu daudzveidība un pārdošanas efektivitāte tiekot ļoti rūpīgi izvērtēta". Viņa saka, ka neejošo produktu vietā tirdzniecības plauktos nonākot citi produkti.

Piebildīšu, ka aizvien pieaug lielveikalos pārdotās maizes daudzums un trīs lielāko maizes ceptuvju ("Fazer maiznīcas", "Dinella" un "Hanzas maiznīcas") īpatsvars Latvijas tirgū.

Centīsies pārliecināt valdību

Lai noturētu maizes cenu un izvairītos no bankrotiem, maiznieki un citi pārtikas produktu ražotāji prasīs gāzes akcīzes nodokļa atcelšanu.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF) un Latvijas Maiznieku biedrībā ir aprēķināts – akcīzes nodokļa gāzei ieviešana par vienu procentu sadārdzinās maizes pašizmaksu. LPUF aprēķinājis, ka vienlaikus par 3,2% samazināsies ceptuvju apgrozījums un valsts budžetā iemaksātie nodokļi (zudīs aptuveni Ls 500 000, ņemot vērā, ka pērn visas ceptuves nodokļos samaksāja vairāk nekā 16 miljonus latu). "Tas ir divas reizes vairāk, nekā valsts plāno saņemt no gāzes akcīzes nodokļa," norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētājs Noris Krūzītis. "Daudzas ceptuves patlaban darbojas uz kritiskās robežas. Likumā ir teikts, ka nodokli nepiemēro gāzei, ko izmanto tehnoloģiskajām vajadzībām. Ir noteikti arī izņēmumi (metalurģijas, ķīmijas un citas nozares), bet pārtikas ražotāju starp viņiem nav. Svarīgi ir saglabāt vietējo ražošanu," piebilst K. Zemešs.

"Neredzam iemeslu, kāpēc ražotājam jāuzliek papildu nodokļa slogs, kas mazinās viņa konkurētspēju. Latvijas uzņēmumi jau patlaban maksā vienu no visaugstākajiem gāzes tarifiem ES, apsteidzot lielvalstis Franciju, Itāliju un Lielbritāniju. Turklāt akcīzes nodoklis gāzei nav Lietuvā, kā arī vairākās citās ES valstīs. Vācijā šis nodoklis nav jāmaksā gadījumos, kad dabasgāzi izmanto ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem. Pārtikas ražotāji prasa atcelt nodokļa ieviešanu nozarei. Ar šo priekšlikumu vērsīsimies valsts iestādēs," tā N. Krūzītis. Nozares uzņēmēji norāda – siltumnīcu dārzeņu audzētājiem izdevās pierādīt sava viedokļa pareizību un viņiem nodokli atcēla.

Pērn viens no Finanšu ministrijas argumentiem par labu šā nodokļa ieviešanai bija zemā gāzes cena. Patlaban cena ir būtiski kāpusi un, kā paredz a/s "Latvijas gāze", tā augs vēl vairākus mēnešus. Pārtikas ražotāji jau tikušies ar zemkopības ministru un gatavojas pārliecināt arī finanšu ministru un ekonomikas ministru. Latvija Eiropas Komisijai ir apsolījusi gāzes akcīzes nodokli ieviest līdz 2014. gadam.

***

Uzziņa

Maizes klaipa cena veikala plauktā*

Pievienotās vērtības nodoklis 17,3%

Mazumtirgotāja uzcenojums 16,3%

Atlaide mazumtirdzniecības tīklam 0 – 20%

Izejvielas 29,7%,

tostarp milti 10,7%

Transports 8%

Darba alga ar sociālo nodokli 10,7%

Enerģija 4,3%

Ražošanas uzturēšana 5%

Amortizācija 3,7%

Uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem 5%

*cenas sastāvdaļas procentos

Avots: Latvijas Maiznieku biedrība