Viedokļi

Sapropeļa brīnums vai mīts

Laikraksts "Latvijas Avīze" raksta par jezgu ap Notras ezeru, no kura iecerēts iegūt sapropeli.

Vērtīgais Notras ezers

Kādu dienu Viļānu novada Radopoles ciema "Ezermājās" dzīvojošo pensionāri Leontīni Ceļapīteri apmeklēja uzņēmīgs vīrs Vladimirs Podņebess un viņas 12 hektāru lauksaimniecības zemi piedāvāja nopirkt par Latgalē pasakainu cenu. V. Podņebess uzreiz arī atklāja augstās cenas iemeslu: pie zemes piegulošais 4,7 hektāru lielais Notras ezers, no kura iecerēts iegūt sapropeli – organisko un minerālvielu nogulumus jeb, vienkārši runājot, dūņas. Sapropeli var izmantot zemkopībā un lopkopībā.

Pensionāre V. Podņebesu nosūtījusi pie sava dēla Viktora Ceļapītera, tikko kā no Nacionālo bruņoto spēku jūras spēku štāba priekšnieka amata atvaļinātā komandkapteiņa, kurš tieši tolaik domāja, ar ko dzīvē nodarboties tālāk. V. Ceļapīters zemi pārdot negribēja, tā vietā piedāvājot kopīgi attīstīt sapropeļa biznesu un noslēgt zemes nomas līgumu. Abi vīri sapratās un nodibināja kopīgu uzņēmumu SIA "Eleonotra", kas lūdza Viļānu domei atļauju ķerties pie Notras ezera izstrādes.

Kā zināja teikt V. Ceļapīters, agrāk ezers bijis tīrs un jauks, naktīs pa mitro zāli pat zuši līduši uz lauka ēst zirņus, bet pēc padomju laiku meliorācijas nokrities ūdens līmenis un pamazām aizaudzis – ūdens esot tikai kādu pusotru metru dziļš, tālāk seko līdz pat astoņiem metriem dziļas dūņas, krasti faktiski cilvēkam nepieejami, peldēties nevar, no zivīm nekas vairāk par mazām mailītēm nedzīvo.

Saskata labu biznesu

Diplomētais inženieris rīdzinieks V. Podņebess ir "Transbūvprojekta LTD" tehniskais direktors, pirms tam veiksmīgi darbojies celtniecības biznesā, viņa uzņēmums savulaik atjaunojis pat Vācijas reihstāgu, bet tagad viņš gribot sākt sapropeļa biznesu. Šim nolūkam V. Podņebess izmantošot Latvijas uzņēmuma SIA "EHT ENGINEERING" izstrādātu tehnoloģiju, kas balstās uz peldošu platformu un jaudīgu sūkni, kas sapropeli izsūc no ezera un nogādā uz sauszemes, kur to sausina un iepako promvešanai.

"Šis uzņēmums aptuveni piecu gadu laikā izstrādājis un patentējis speciālu sapropeļa ieguves tehnoloģiju, ko uztic tikai nopietniem un uzticamiem cilvēkiem. Ar uzņēmumu noslēgta vienošanās, ka viņu tehnoloģiju izmantošu Notras ezerā un neviens cits to darīt nevarēs," man skaidro V. Podņebess.

Uzņēmējs sola ieguldīt ražotnē 3,2 miljonus eiro (kredītus esot gatavas dot bankas gan Rietumos, gan Austrumos). V. Podņebess stāsta, ka Notras ezera sapropeļa ķīmiskās analīzes jau veiktas: tas esot labs. Ezerā esot aptuveni 120 000 tonnu sapropeļa, ko varot iegūt 6 – 10 gados. Sapropeli izmantojot valstis, kurās ir nabadzīgas augsnes, interese esot arī no valstīm, kur attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Diemžēl minerālmēslu ražotāju lobijs pasaulē esot ļoti spēcīgs un tas kavējot sapropeļa tirgus attīstību. Taču uzņēmējs ir optimists.

Pēc V. Podņebesa vārdiem, Latvijā esot ap 400 ezeru, kuros var iegūt sapropeli. Kāpēc tad viņš ir izvēlējies tieši Notras ezeru? "Man ir kādi desmit varianti. Notras ezers pagaidām izskatās vislabākais: labas sapropeļa ķīmiskās analīzes; līdzās ir elektrība un ceļš, tuvu arī dzelzceļš; esmu vienojies ar piegulošās zemes īpašnieku; ezers pieder pašvaldībai, kas ar to neko nedara; cilvēki to neizmanto, jo faktiski nav pieejams; tas ir arī pietiekami mazs, lai tā izmantošanai nebūtu vajadzīgs iziet sarežģīto vides novērtējumu. Ja netikšu klāt Notras ezeram, domāšu par nākamo variantu."

Šķērslis pašvaldībā

Ar "netikšanu klāt" V. Podņebess domā Viļānu novada domes pašvaldību, kura vilcinās dot atļauju ezera izstrādei. Par to uzņēmējs ir sašutis, jo uzskata, ka dažiem cilvēkiem skauž, ka kāds nopelnīs, un netiek ņemti vērā ieguvumi. SIA "Eleonotra" pašvaldībai garantējot nomas maksu un visu nepieciešamo nodokļu nomaksu par dabas resursu izmantošanu, 9 – 15 darba vietas ar vidējo algu vismaz Ls 350, turklāt pēc sapropeļa izstrādāšanas pašvaldībai paliks ekoloģiski tīrs ezers bez dūņām, derīgs zivju audzēšanai un atpūtai. Tāpat uzņēmums apsolās uz pašvaldības vārda ierakstīt ezeru zemesgrāmatā, ko līdz šim līdzekļu trūkuma dēļ pašvaldība nav izdarījusi.

SIA "Eleonotra" iesniegums izskatīts jau divās Viļānu novada domes sēdēs un abās noraidīts. Pirmajā (25. martā) – lielākoties pašvaldības deputātes, iepirkumu komisijas priekšsēdētājas Jevdokijas Šlivkas iebildumu dēļ, bet otrajā (15. aprīlī) – tāpēc, ka uz Notras ezera izmantošanu bija pieteicies vēl viens uzņēmums, AS "Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale", kur par galveno grāmatvedi strādā J. Šlivka... Ja reiz pieteikumi vairāki, tad jārīko izsole. Tāpēc dome šajā sēdē nolēma izstrādāt izsoles nolikumu.

Kā novēroju otrajā domes sēdē, deputāti lielākoties bija rīdzinieku pusē, arī domes priekšsēdētājs Arnolds Pudulis, kurš vairākas reizes atkārtoja, ka katra jauna darba vieta novadā ir liela svētība. Viņam piebalsoja arī kādreiz visā Latvijā pazīstamais politiķis, tagad Viļānu domes deputāts Juris Vidiņš: "Ideja ir laba, bet jebkuru ideju, ilgi vilcinoties un meklējot visādus iemeslus, var nogremdēt." Tomēr deputātus, kas mēģināja rīdzinieku projektu atbalstīt, nemitīgi pārtrauca J. Šlivka, paceltā balsī runājot par apkārt ezeram dzīvojošo zemnieku interesēm. Viņa gan neminēja, kādas konkrēti ir šo zemnieku intereses un ko pašas pārstāvētā akciju sabiedrība gatava iesākt ar ezeru. V. Podņebess pieļauj, ka J. Šlivka grib dabūt nomas tiesības uz ezera izmantošanu, lai tās pēc tam pārdotu viņam: "Neko citu jau viņa nevar. Tehnoloģiju no SIA "EHT ENGINEERING" viņa nedabūs, tāpat es neticu, ka viņa dabūs naudu sapropeļa ieguvei pēc jebkuras citas tehnoloģijas."

Nesaudzīgs savā vērtējumā ir arī pašvaldības vadītājs A. Pudulis (interesanti, ka viņam pieder A/S "Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale" daļa akciju): "Nu nevaram mēs Šlivku nolikt pie vietas, viņa tikai taisa jucekli – ne viņai naudas, ne aprēķina. Vēl skraida apkārt un musina cilvēkus pret rīdzinieku projektu. Netālu strādā Stružānu kūdras fabrika, kuras saimnieki ir vācieši – un nav nekādu problēmu!"

A. Pudulis sola, ka izsoli par Notras ezera nomu varētu sarīkot maija beigās.

Sapropelis – melnais zelts?

Dažās vietās Latvijā sapropeli jau iegūst. Piemēram, uzņēmējs Jevgeņijs Lukašenoks kārto dokumentus, lai varētu rūpnieciski iegūt sapropeli Ludzas novada Zeiļu un Plusona ezeros. Dabūtas jau pirmās tonnas, paraugi nosūtīti uz Sīriju. Atšķirībā no V. Podņebesa Ludzas uzņēmējs izmantos vairākas reizes lētāku tehnoloģiju, mēģinot likt lietā jaunradi un pielāgot mehānismus, kas domāti citiem nolūkiem, piemēram, izmēģinās centrifūgu sapropeļa sausināšanai un elektrību ražos ģenerators, kas pievienots veca "Mercedes" kardānam, ko griezīs automobiļa dzinējs.

"Redzu, ka sapropeļa iegūšana var būt bizness, bet galvenais – tas ir glābiņš Latgalei. Atcerieties manus vārdus pēc gadiem 5 – 10: sapropelis ir "melnais zelts". Turklāt tā Latvijā ir tik daudz, ka pietiks visiem," pārliecināts ir J. Lukašenoks.

Zinātnieks tomēr skeptisks

Latvijas Lauksaimniecības universitātes emeritētais Dr. lauks., (Dr. agr.) Alberts Vucāns mazliet pukojas, kad sapropeli saucu par dūņām, jo tad jau arī "šķidru biezputru var nosaukt par dūņām"! Galvenā sapropeļa vērtība ir organiskās vielas (zivju, sīko dzīvnieciņu atliekas), kas var būt pat 80% no sausnas satura. Tas nozīmē, ka sapropeli var izmantot kā minerālu piedevu lopkopībā (piemēram, govs dienā varētu apēst kādus pāris kilogramus). Tāpat sapropeli var lietot augsnes uzlabošanai, jo tas satur slāpekli (fosforu un kāliju gan mazāk) un labi notur mitrumu. Padomju laikā veiktie pētījumi pierādījuši, ka labības ražas pieaugums, izmantojot sapropeli, var būt līdz 12%, dārzeņu – līdz 25%. Svarīgākais jautājums tomēr esot: cik šis procentuālais pieaugums izmaksā, vai lopu mēsli un minerālmēsli nav lētāki un nedod labāku pieaugumu? Tāpat arī lopbarības piedevu pasaulē daudz sagudrots.

Kopumā ideju iegūt sapropeli A. Vucāns apsveic, arī šīs mantas Latvijā (arī citu valstu ezeros) patiešām pietiek – mūsu valsts ezeros sapropelis kopumā ir 2,5 miljardi kubikmetru, jautājums ir tikai par ekonomisko izdevīgumu to iegūt.

A. Vucāns atzīst, ka šis izdevīgums padomju gados lielā mērā tika pievilkts aiz matiem, pateicoties mazajām enerģijas izmaksām. Vairākās padomju saimniecībās tika veikti izmēģinājumi, piemēram, slavenajā Latgales kopsaimniecībā "Andrupene", kur sapropeli ieguva ar nostādināšanas un izsaldēšanas metodi, to no ezera izsūknējot uz krastu smilšainos laukos. Otra metode ir dārgākā: ar filtrpresi, kas no sapropeļa izspiež ūdeni un saspiež to plāksnītēs.

Zinātnieks bijis arī arābu valstīs un savām acīm redzējis, ka sapropeli izmanto palmu audzēšanā, bet kā mitruma noturētāju mulčas vietā.

"Sapropeļa barojošais efekts tomēr ir pārspīlēts. Protams, ja kāds to grib izmantot un par to maksāt, tad ir ļoti labi. Un es gribētu graut mītu, ka tuksneša smiltis ir neauglīgas un sapropelis tās glābs. Patiesībā smiltis ir pilnas ar organiskām vielām, jo tur kādreiz bijušas jūras. Ja smiltīm pievada ūdeni, tad tur viss aug griezdamies, lūk, un te jau noder sapropelis, kas aiztur ūdens izgarošanu. Tikai jautājums, vai, piemēram, Saūda Arābijā kāds apmaksās sapropeļa iegūšanu Latvijā un tālo ceļu? Sapropeli noteikti var izmantot siltumnīcās Latvijā un lauku mēslošanai, sajaucot tos ar šķidrmēsliem," skaidro A. Vucāns.