Viedokļi

LOSP: Elektroenerģijas tirgus Latvijā jāveido līdzīgi kā Lietuvā

Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
23.10.2013

10. oktobrī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) enerģētikas jautājumu eksperts Dainis Treijs piedalījās starptautiskā enerģētikas konferencē Lietuvā – „Neatkarīga enerģija - spēcīga ekonomija”.

Konferencē piedalījās augsta līmeņa valsts institūciju pārstāvji, kā arī dažādu asociāciju, organizāciju un uzņēmumu vadītāji un nozares pārstāvji, jo risināmā jautājuma būtība un nozīmīgums atspoguļojas visas valsts, ikviena iedzīvotāja interesēs.

Konferences apmeklējuma mērķis bija noskaidrot, kā Lietuva, kura lielāko elektroenerģijas daudzumu iepērk, ir radusi iespēju par 0,6-0,65 santīmiem kWh samazināt elektroenerģijas cenu visā valstī visiem patērētājiem ar 2014. gada 1. janvāri. Tajā pašā laikā Latvija, kura var saražot vairāk nekā spēj patērēt (vienlaicīgā jauda Latvijā ir no 400 – 1200 MW, piemēram, Rīgas TEC-2 otrā kārta ir 830 MW) ar 2014. gada 1. aprīli ceļ elektroenerģijas cenu par 8-12%.

Dainis Treijs, LOSP enerģētikas jautājumu eksperts : „Lietuvas valsts, rūpējoties par savu konkurētspēju Eiropas Savienības (ES) un pasaules tirgos, kā arī rūpējoties par savu pilsoņu labklājību, konsekventi risina enerģētikas attīstības jautājumus. Visi ar enerģētiku saistītie jautājumi un projekti ir sakoncentrēti Lietuvas Enerģētikas ministrijas rokās, kura nav likvidēta. Lietuvā nenotiek bezprecedenta, nesaimnieciska kvotu dalīšana dažādu enerģētisko objektu celtniecības lobēšanai ar pilnīgi nepamatotu palielinātu iepirkumu cenu piešķiršanu. Paradoksāli, arī Ungārija, Rumānija un Bulgārija globāli pazemina elektroenerģijas cenas savās valstīs no 5 līdz 10 %. Tāpat jāuzsver, ka Lietuva bija viena no valstīm, kurai nevajadzēja lūgt ES naudu krīzes pārvarēšanai.”

Ņemot vērā to, ka visā ES līdz 2020. gadam tiks realizēti 250 Eiropas līmeņa enerģētikas projekti, arī Lietuvā tiks realizēti vairāki lieli projekti. Saistībā ar to, ka Lietuvā tika slēgta Ignalinas atomelektrostacija (AS) – secīgi Lietuvai pazuda lētas elektroenerģijas avots, kā rezultātā Lietuvai būtu jāceļ elektroenerģijas cenas. Tomēr Lietuvas valdība risināja taupības jautājumus un domāja visas tautas vispārējās labklājības celšanas vārdā, Lietuvā tiek būvēts lielākais sašķidrinātās gāzes terminālis Baltijā ar jaudu 4 miljardi m2 gadā, projekta realizācijas laiks - 2014. gada 2. decembris; 700 MW zemūdens elektro kabelis - saites līnija Zviedrija- Lietuva, projekta realizācijas laiks 2015. gada 22. decembris, divas saites līnijas Lietuva – Polija 2x 500 MW- projekta realizācijas laiks 2015. gads.

Pamatojoties uz Lietuvas lētākas elektroenerģijas tarifiem, jāatgādina, ka pēc Ignalinas AS slēgšanas, Lietuva īsā laikā uzcēla 400 MW gāzes koģenerācijas staciju, lai kaut daļēji nodrošinātu savu valsti ar pašražotu elektroenerģiju, kura savienojumā ar jaunbūvējamo sašķidrinātās gāzes termināli, ražos lētāku elektroenerģiju, nekā tā ir nopērkama NORD POOL biržā.

Lietuvas valdība tāpat ir nolēmusi, ka valsts teritorijā esošās centrālās apkures katlumājas laika posmā līdz 2016. gadam kā pamat kurināmo līdz 70-75% izmantos vietējo biomasu, dabasgāzes iekārtas atstājot tikai pīķa slodžu segšanai un rezervei, turklāt, visas katlumājas, sākot ar 2014. gada 1. janvāra jāaprīko ar koģenerācijas iekārtām, jaunbūves tikai ar koģeneratoriem, veco staciju rekonstrukcija tikai ar koģenerācijas iekārtu uzstādīšanu. Tas nozīmē, ka no 10 terravatstundām pašlaik patērējamās elektroenerģijas, jau uz 2016. gadu, Lietuva palielinās savu pašražotās elektroenerģijas daudzumu no 25% līdz 75% no kopējā patēriņa. Līdz ar to tiek plānots, ka Lietuva, laika posmā līdz 2018. gadam kļūs par elektroenerģijas eksportētājvalsti.

Lai Latvija turpmāk varētu stabili attīstīties, nepieciešams atjaunot Enerģētikas ministriju, visu energosaimniecību un infrastruktūru nodot atpakaļ kvalificētiem speciālistiem, likvidēt vairāk pakāpju apsaimniekošanas bāzi, atjaunot Enerģētikas dienestu Zemkopības ministrijas pakļautībā, jo saprātīgi saimniekojot ir iespējams vistuvākajā laikā patērētājiem samazināt elektroenerģijas cenas pat līdz 8 - 9 santīmiem par kWh.

Krista Garkalne
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)

x

Paroles atgadināšana