Viedokļi

Reiz bija.... Piensaimniecības nozares attīstības stratēģijas projekts. 2007.gads

Andris Miglavs, AgroPols
10.03.2016

Ir aizritējuši 9 gadi, kopš 2006.gada otrajā pusē Latvijas piensaimniecībā sabiezēja vispārēju bažu mākoņi. Svaigpiena eksports uz Lietuvu pieņēmās sparā un lietuviešu maksātās mākslīgi paaugstinātās cenas putināja Latvijas piena pārstrādes uzņēmumus, iepirkuma cena Latvijā tomēr bija būtiski zemāka par Eiropas vidējām, un Eiropas padome bija pieņēmusi lēmumu par politikas maiņu piena sektorā. Ko darīt? tāds bija jautājums, ko atbildēt mēģināja dokuments ar pagaru nosaukumu "LATVIJAS PIENSAIMNIECĪBAS NOZARES DARBĪBAS UZLABOŠANAS STRATĒĢISKĀ PROGRAMMA". Dokuments, kurš nekad nepārauga projekta stadiju....


Reiz bija.... Piensaimniecības nozares attīstības stratēģijas projekts. 2007.gads

Ir aizritējuši 9 gadi, kopš 2006.gada otrajā pusē Latvijas piensaimniecībā sabiezēja vispārēju bažu mākoņi. Piena eksports uz Lietuvu pieņēmās sparā un lietuviešu maksātās mākslīgi paaugstinātās cenas putināja Latvijas piena pārstrādes uzņēmumus, spiežot tos ārā noabiem tirgiem - pien iepirkuma un arī produktu pārdošanas mazumtirdzniecībā. Iepirkuma cenas Latvijā tomēr joprojām bija būtiski zemākas par Eiropas vidējām. Bet Eiropas padome bija pieņēmusi lēmumu par politikas maiņu piena sektorā. Ko darīt? Tāds bija jautājums, ko atbildēt mēģināja dokuments ar pagaru nosaukumu "LATVIJAS PIENSAIMNIECĪBAS NOZARES DARBĪBAS UZLABOŠANAS STRATĒĢISKĀ PROGRAMMA". Dokuments, kurš nekad nepārauga projekta stadiju.... Dokuments, kura izstrādi rosināja LV Agrārās ekonomikas institūts un kurš sākotnēji guva ZM atbalstu, tajā skaitā - amatā nule kā stājušās vaksts sekretāres Daces Lucauas un ministra Mārtiņa Rozes personā. Dokuments, kura tapšanā toreiz iesaistījās visnotaļ plašs ļaužu kopums. Un kura vajadzību toreiz sākotnēji it kā saprata visi. Bet tad strauji pieauga cenas pasaules piena tirgos. Šis pieauguma vilnis atvēlās arī līdz Latvijai, paceļot iepirkuma cenas nebijušos augstumos, kas līdzinājās pat necerētai labklājības zemei, un problēma it kā uzsūcās... Atmiņā palika vien vairāku ļaužu apziņā "absurdā" LVAEI tēze, ka piensaimniekiem, veidojot savus attīstības projektus, būtu jārēķinās ar iepirkuma cenu 16 santīmi par kvalitatīvu piena kilogramu. Brīdī, kad Latvijas piena tirgū pieprasījuma cena jau sasniedz 28 santīmu (~ 40 eirocentus). Laiks ir aizritējis. Aizvadītā gada laikā vairākkārt esmu ieskatījies šajā dokumentā. Un - ... Jā, ir nākušas klāt jaunas zināšanas, ir parādījušies jauni izaicinājumi, no kuriem galvenais ir - kā pārdzīvot dziļākās tirgus lejupslīdes tirgus cenu pārmaiņu ciklos. Tomēr visas tolaik identificētās problēmlietas savu aktualitāti nav zaudējušas arī šodien... Tāpēc labprāt nododu ļaužu ieskatam pilnīgi nemainītu dokumenta projektu, kurš šo projekta stadiju tā arī nekad nepārauga. Jo tirgus tajā brīdī it kā teica ko citu...Bet programmas viens no sasniedzamajiem rādītājiem skanēja šādi: "2010.-2011. gadā Latvijas piena ražotāji spēj ekonomiski strādāt piena tirgū ar cenu LVL 160/tonnu kvalitatīva piena". Un programmas projekts toreiz skaidri iezīmēja trīs spēka pielikšanas pamatvirzienus: - piena kvalitāte; - pārstrādes konkurēstpēja; - piena ražošanas efektivitāte.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana