Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
A.Miglavs: Nedarot to, kas jādara, mēs kā valsts savā attīstībā zaudēsim nākamos 3-5 gadus
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
LZA HSZN ekspertu konsilijs: ATR ir jāatliek
Katrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetu
ViedokļiDomnīcas "Certus" ekonomisti vērtē aizejošā gada notikumus Latvijas ekonomikas kontekstāAgroPols
28.12.2016 Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem Certus ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu, kas apstiprināts šī gada nogalē. "Daudzi būs pārsteigti par šo vērtējumu, tomēr apstiprinātais nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks," norāda domnīcas Certus vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Nākamā gada budžetu pieņemts salīdzināt ar iepriekšējā gada budžetu, taču jāvērtē būtu tas, kāds budžets varētu būt, ņemot vēra izaicinājumus, kuri bija jārisina valdībai - proti, fundamentālu apņemšanos palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Finanšu ministre paveica šo uzdevumu ejot to grūtāko ceļu - nepaaugstinot galvenos nodokļus. Nākamā gada budžetā ielikta ļoti ambicioza ieņēmumu prognoze - daudz augstāka nekā gaidāma IKP izaugsme, tas signalizē par nopietnu apņemšanos strādāt pie nodokļu iekasēšanas, par ko finanšu ministre ir praktiski uzņēmusies personīgu atbildību. Pozitīvi ir vērtējamas izmaiņas elektroenerģijas piegādes samaksas aprēķināšanas kārtībā. Tagad tā ir atkarīga no pieslēguma efektivitātes. "Šādas izmaiņas veicina patērētājus kritiskāk izvērtēt savu elektrības patēriņu un pieslēguma efektivitāti. Jau šogad ap 2500 uzņēmumiem ir atteikušies no liekajām pieslēguma jaudām," uzsver Certus valdes loceklis, SIA Sakret komrecdirektors Juris Grīnvalds. Gada griezumā kopējā pieslēgumu jauda jau ir samazinājusies par 6%. Laiks radīs cik efektīvs izrādīsies jaunuzņēmumu (start up) likums. "Diezgan operatīvi Ekonomikas ministrija izstrādāja ļoti labvēlīgu nodokļu regulējumu, kas paredz, ka jaunuzņēmumiem darbaspēka nodokli praktiski nav jāmaksā. Bet, visticamāk saņēmēju loks būs diezgan šaurs," saka Vjačeslavs Dombrovskis. Laiks radīs vai izdosies piesaistīt ārvalstu uzņēmumus, ar šo domājot plašāk par Lietuvu un Igauniju, un radīt produktus kuri spēs piesaistīt investīcijas. Latvijas iestājusies pēdējā starptautiskajā "klubiņā" - OECD. "Diez vai dalības fakts pats par sevi paaugstinās valsts kredītreitingu, samazinot aizņemšanas procentu likmes, taču nenoliedzami, valsts reputācija uzlabosies," norāda Certus valdes loceklis, Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers. Savukārt argumenti par to, ka tagad būs pieejama OECD "gudrība" - dati un pētījumu - neiztur kritiku, jo visi OECD pētījumi ir pieejami arī tām valstīm, kuras nav OECD dalībnieces. Šī arī bija Latvijas pēdējā iestāšanās kādā lielajā starptautiskajā klubiņā, jo vairs nav kur iestāties. Certus eksperti nosaukuši arī vairākus šā gada negatīvus notikumus. Kavēšanās ar Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju programmu ieviešanu. Šajā plānošanas periodā ES fondu investīciju programmu ieviešana ir pamatīgi iekavējusies. Tas ne tikai atstāja negatīvu iespaidu uz pašām nozarēm, bet arī parādīja cik esam vērti kā valsts IKP izaugsmes ziņā, bez ES fondu "piešprices" - vien 1-2% pieaugums. Nav progresa ar maksātnespējas procesa sakārtošanu. Problēmas būtība ir iespēja kredītņēmējiem "uzmest" savus kreditorus ar maksātnespējas procesa palīdzību. Tas nav tikai biznesa vides un kredītu pieejamības (kurš aizdos, ja tik viegli neatdot) jautājums. Uz šo jau vairākus gadus kā uz galveno problēmu norāda Ārvalstu investoru padome. Līdz ar to tas ir gan valsts reputācijas jautājums (spēja reaģēt uz investoru sūdzībām), gan arī liecina par valsts spēju un vēlmi piesaistīt jaunus investorus (kas būs grūti, ja esošie paudīs nožēlu ka investējuši Latvijā). Neskaidrība ar nodokļiem gada nogalē. Pēdējā brīža budžeta grozījumi, mainot mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmes neliecina par prognozējamu valsts nodokļu politiku. Vienlaicīgi, ja šādi grozījumi netaptu, tad kā negatīvo lēmumu mēs norādītu MUN režīma izjaukšanu bez alternatīva piedāvājuma biznesa uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem reģionos. Labot konstatētas kļūdas vajag, tomēr būtu labi tās gan pamanīt, gan labot savlaicīgi. Un šeit jau kārtējo reizi ir jāatgādina par analītiskā dienesta trūkumu mūsu parlamentā. Atliktais OIK. OIK reforma nāktu par labu apstrādes rūpniecībai un lielo uzņēmumu konkurētspejai. Diemžēl, pieredze liecina, ka, atliekot kādu jautājumu uz gadu, ir liela varbūtība, ka tas tiks atlikts vēlreiz. Bet šo risinājumu ļoti gaida energoietilpīgie lielie ražojošie uzņēmumi, piemēram AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Cemex. Elektroenerģijas izmaksu starpība ražotājiem Latvijā un, piemēram, Vācijā, Baltkrievijā, Ķīnā, ir iespaidīga, tāpēc, nerisinot OIK problēmu, mēs varam sagadīt arvien jaunu ražotņu pārcelšanu uz citām valstīm ar labvēlīgāku politiku enerģētikā. Par Certus: Certus ir Latvijā pirmā domnīca, kas izveidota pateicoties tikai privātajam finansējumam. Tajā piedalās arī vairākas vadošās Latvijas tautsaimniecības nozares - farmācijas, IT, kokrūpniecības, finanšu, lauksaimniecības un citas. Certus dalībnieki uzskata, ka Latvijai ir aktīvi jāstrādā pie konkurētspējas celšanas. Virzoties pa pašreizējo ceļu, Latvija nespēs pietuvoties Eiropas Savienības vidējam labklājības līmenim ātrāk nekā pēc 50 gadiem. Ekonomiskā izaugsme ir vienīgais risinājums. Esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomisko izaugsmi var panākt tikai kopīgiem spēkiem. Tāpēc mēs veidojam domnīcu, lai dialogā ar uzņēmējiem un publiskā sektora lēmumu pieņēmējiem radītu attīstības idejas, kas balstītas zināšanās un pieredzē. Idejas, kas var virzīt Latviju pa mērķtiecīgas izaugsmes ceļu, sabalansējot liberālas tirgus ekonomikas attīstības principus ar pārdomātu un fokusētu valsts atbalstu Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstībai iekšēji un ārēji. Informāciju sagatavoja Domnīca "Certus". |