Citas ziņas sadaļā
Ekonomikas ministrija visticamāk ir ražīgākā literāro fantāziju radīšanas ministrija. Informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomisko attīstību"
Saeimas [ārkārtas vai kārtējās] vēlēšanas ir valdības reālā restarta absolūtā nepieciešamība, bet ne pietiekamība
Būs kārtējais lozungs bez satura. Tas par plānoto EvikaS paziņojumu
Mierinātājs ir tas, kurš baro krokodilu, cerot, ka tas viņu apēdīs pēdējo.
Andris Miglavs: man patīk, ka Mārtiņš Kazāks ir atkalievēlēts
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
ViedokļiAtklāta vēstule prezidentam, premjeram un visiem citiemGeorgs Bagātais, Zigfrīda Teikmane, Jānis Kleinbergs, Kārlis Krūmiņš, Roberts Mīlbergs, Īrija Vītola, Andris Sproģis, Jānis Kaktiņš, AgroPols
04.09.2008 A. g. Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatlera kungam A. g. Ministru prezidentam Ivaram Godmaņa kungam Latvijas Saeimas deputātiem Satversmes tiesai Plašsaziņas līdzekļiem 2008. gada 14. augustā Rīgā Mūsu valsts patlaban pārdzīvo ļoti smagus laikus, turklāt ārkārtīgi lielās grūtībās ir nonākuši lauksaimnieki. Pašreizējā valsts attieksme pret lauksaimniecību ir pilnīgi bezatbildīga. Noziedzīga. Tā izriet no globālā kapitāla kampēja – biznesa savtīgajām, nevis tautas nacionālajām interesēm. 1. Pagājušā gadā ar solījumiem par atmaksām 34 miljonu latu apmērā tika likvidēta Latvijas cukurrūpniecība, kas pa skuju taku sekoja mūsu rūpniecības uzņēmumu likvidācijai. Pēc vieglprātīgās neko nedarīšanas ar zemkopības ministra Mārtiņa Rozes svētību Brisele piešķīra Latvijai agrāko cukura 66 tūkstošu tonnu vietā nulles kvotu, lai gan mūsu kaimiņi lietuvieši prata nosargāt savu kvotu 103 tūkstošu tonnu apmērā. Rezultātā Latvijai katru gadu būs jāpērk cukurs par 50 miljoniem latu. Par šo summu palielināsies importētās produkcijas ievešana. Tagad mēs tikai nopūšamies un vaimanājam par importa palielināšanos. Viens no galvenajiem cukurrūpniecības sagrāvējiem ir Andris Miglavs, kas savos aplamajos rēķinos ir pieņēmis, ka cukura cenas Latvijā kritīšoties. Kā redzam, šodien veikalos un tirgos cukura cenas kāpj un ir pārsniegušas 80 santīmu par kilogramu. Domājams, ka šie aprēķini notikuši pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes pasūtījuma. 2. Nav nekādas pārliecības, ka arī piensaimniecība saglabās savu darbību. Līdz šim piensaimniecība tika uzskatīta par Latvijas prioritāro nozari. Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas (LSA) dalīborganizācijas valdes priekšsēdētājs Dr. agr. Jūlijs Beļavnieks parāda, ka septiņos gados (2001–2007) piena realizācijas cenas ir bijušas nedaudz augstākas par pašizmaksu (vidēji par Ls 5,57 uz tonnu piena ar pašizmaksu Ls 142,60 un realizācijas cenu Ls 148,17 par tonnu. Lai piensaimniecība saglabātos, ražotājiem (zemniekiem) par pārstrādei piegādāto piena litru jāsaņem 24–25 santīmi. Mazumtirdzniecībā piena litrs patlaban nopērkams par Ls 0,70–0,77. Piensaimniecības nozare sekmīgi spēs attīstīties vienīgi tad, ja tiks rasta sapratne starp piena ražotājiem, pārstrādātājiem un piena produktu tirgotājiem. Valmieras rajona Burtnieku pagasta agronoms zemnieks Andrejs Lucāns uzskata, ka jānodrošina godīga un taisnīga pievienotās vērtības sadale starp piena ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. Ņemsim vērā, ka pārstrādātāji ir gatavi samazināt piena cenu tikai uz piena ražotāju rēķina, un tas liecina par to, ka nozarei ir jābūt vienās rokās. To var izdarīt tikai ar lauksaimniecības kooperatīvu palīdzību. Zemnieku kooperatīvām sabiedrībām jākontrolē tirgus lielākā daļa. Tas jau notiek, piemēram, Īrijā – 100%, Zviedrijā – 99%, Lielbritānijā – 98%, Dānijā – 93%, Vācijā – 60%. Zemkopības ministrijai pastiprināta uzmanība jāpievērš piena produkcijas eksporta veicināšanai. 3. Zvejniecība Latvijas piekrastes ūdeņos tiek nīdēta visbezatbildīgākajā veidā, samazinot zvejas kvotas un iznīcinot zvejas floti. 4. Ļoti bēdīgā stāvoklī ir Latvijas zemāko kategoriju ceļi – lauku ceļi. Ar pirmās un otrās kategorijas ceļiem notiek savādas lietas. No Satiksmes ministrijas puses ir ierosināts paplašināt un uzlabot ceļus, kas maksātu vairākus miljonus latu un kuri tāpat ir labākā stāvoklī nekā citi ceļi. Šo naudu lietderīgāk ieguldīt zemāko kategoriju lauku ceļu saglabāšanai un uzturēšanai. 5. Mēs nesaprotam, kāpēc par katru cenu ir jāprivatizē SIA Lattelecom. Taisni otrādi, vajadzētu domāt par visas šīs sakaru nozares a/s pārvēršanu valsts akciju sabiedrībā.Valstij nav jānokauj vistiņa, kas dēj zelta oliņas. 6. Mēs domājam, ka ir jāatbalsta ierosinājums nepiekrist pašreiz Kultūras ministrijas izvirzītā padomju okupācijas upuru Piemiņas memoriāla uzstādīšanai sarkanas sienas veidā pie Okupācijas muzeja Strēlnieku laukumā. Tādēļ tiek lūgts pievienoties ierosinājumam atzīt par labāko konkursa izstādē Dailes teātrī izstādīto pieminekļa projektu Brīvības liesma. Šinī projektā Strēlnieku laukuma centrā uz postamenta ir novietota mātesmāmuļas skulptūra, kas ar sava auguma un galvas pieliekumu izsaka sāpi par izvestajiem – aizgājušajiem bada nāvē un nosalušajiem Sibīrijas sniegos. 7. Nav saprotams, kādā veidā, īpaši laukos, piegādās pastu pēc daudzo pasta nodaļu likvidācijas. Lai Ministru kabinets pašattīrītos, jāatkāpjas vismaz trim ministriem: zemkopības ministram Mārtiņam Rozem; kultūras ministrei Helēnai Demakovai; satiksmes ministram Aināram Šleseram. Izbeidzot šo ministru darbību, valdībai parādās iespēja darboties līdz kārtējai pārvēlēšanai. Dr.sc.ing. Georgs Bagātais, biedrības Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu valdes loceklis Zigfrīda Teikmane, biedrības Tēvzemes aizstāvju barikādes priekšsēdētāja Jānis Kleinbergs, Latvijas Pensionāru un senioru partijas priekšsēdētājs Dr.sc.kompj. Kārlis Krūmiņš, partijas Tēvzemes nacionālo spēku savienība priekšsēdētāja vietnieks Roberts Mīlbergs, biedrības Par tiesisku un latvisku Latviju grupas A priekšsēdētājs Prof. Dr.oec.hab. Īrija Vītola. Prof. Dr.oec.hab. Andris Sproģis. Prof. Dr.oec.hab. Jānis Kaktiņš |