Viedokļi

Janvāris 2009.gada Latvijas ekonomikā un sabiedrībā

Ja runājam par ekonomiku kopumā, tad janvāra attīstības tendences nav nekādas iepriecinošās un tās šobrīd noteikti nerada pamatu optimisma palielināšanai. Janvāra ekonomikas attīstības tendences liecina, ka situācija šobrīd iespējams vēl nav pietiekami skarba. Sabiedrības apziņas līmeņos viņa jau šobrīd daudzos punktos šķiet nepieņemama - tiek pazemināts dzīves līmenis vairāk kā mēs to gribētu un spētu ar to samierināties. Par janvāra statistikas datiem – ekonomikas pamatrādītājiem šobrīd vēl nevaram runāt. Tiesa, viena pozīcija gan ir skaidra – bezdarba pieaugums. Tā rādītāji janvārī ir ar pieaugošu zīmi - indikators, kuru mēs nevaram neredzēt. 

Ekonomikā pozitīvu signālu īsti nav, vienlaikus tomēr ir atsevišķas kompānijas un uzņēmumi, kuru darbība joprojām sekmīgi turpinās, kuri joprojām eksportē savus produktus – varbūt ne preces, bet pakalpojumus. Tāpat rodas viens otrs jauns uzņēmums, kas liecina, ka pie zināmas faktoru sakritības arī šajos apstākļos ir iespējams attīstīt biznesu. Iezīmējas zināma vadlīnija – jāapzinās tas, ka nepieciešams mainīties - valstij, uzņēmumiem, katram pašam un, ka faktiski izeju no situācijas varam atrast.

Pozitīvā ziņa ir par starptautisko finanšu palīdzību. Valsts kases kontos ir ienākusi nauda, kas ļāvusi pilnā apjomā veikt plānotos naudas izdevumus saskaņā ar programmu un valsts budžetu, īstenot gan valsts pārvaldības funkcijas, gan sociālās dzīves nodrošināšanas programmas.

Svarīgi domāt par to kā katram pašam savā mājā dzīvot taupīgāk, lai cik tas arī neizklausītos triviāli un šabloniski. Jādomā kā katram uzņēmumam pārvarēt šos grūtos laikus un vai vispār tas ir iespējams. Varbūt, ka patiešām labāk jāslēdzas, kam seko jautājums - kā to izdarīt nesāpīgāk? Vai iespējami jādomā par to kā mainīt savus darbības veidus, tehnoloģijas, metodes vai tirgus, kā rezultātā perspektīvā būtu iespēja palikt tirgū. Sava darbība ir jāefektivizē. Svarīgākais, kas noteiks nākotni būs jautājuma atrisinājums par to kā vairot mūsu eksportspēju.

Jūtama sabiedrības viļņošanās - izpratne, politiskais noskaņojums. Šķiet, sabiedrība vēl joprojām nav apzinājusies objektīvās realitātes jeb likumsakarības, kas principā šobrīd notiek visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā. Joprojām lielā daļā sabiedrības virmo doma, ka pie vienas vai otras lietas ir vainīgi politiķi. Katram sabiedrības loceklim, katram politiskajam spēkam būtu vērts saprast, ka patiesā situācija ir vairāk kā skarba, ir nepieciešama darba efektivizēšana visās jomās. Respektīvi, rezultāta attiecinājums pret resursiem, kas tiek tērēti šī rezultāta sasniegšanai.

Ja runājam no agrārās ekonomikas institūta skatu punkta, būtībā vērtējums ir ļoti līdzīgs. Arī agrārais sektors – gan lauksaimniecība, gan pārtikas ražošana ir daļa no vispārējās ekonomikas. Tieši tāpat kā citās nozarēs ir sasaluši tirgi, produkcija krājas noliktavās, cenas nokritušās, optimisms ir zudis – gan piena sektorā, gan graudu sektorā. Tirgus kritums ir skāris arī lauksaimniecības un pārtikas sektorus. Tas nav nekas iepriecinošs un prasa zināmus ārkārtas pasākumus, kurus tādā vai citādā veidā mēģina attīstīt gan Eiropas Kopienā, gan Latvija savās mājās. Esam apzinājušies realitāti, sapņi ir izsapņoti, tagad steidzīgi, bet efektīvi jāmeklē risinājumi arī lauksaimniecībai. Pirmie soļi jau ir sperti – saistībā ar Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par garantiju sistēmām, pārkreditēšanas sistēmu, atbalstu piena nozarei. Darbības notiek, bet tas ir sekundāri, jo pamatā tam ir divas plāksnes – pirmkārt, tas, kas notiek pasaules sektorā, otrkārt, kas notiek pašmājās. Mēs jau par to esam runājuši vairākus gadus atpakaļ. Piemēram, piena nozares neefektivitātes problēmas – efektivitāte ir jāpaaugstina arī Latvijas primārajā un sekundārajā lauksaimniecības ražošanā.