Viedokļi

A.Miglavs atbild Kapitālam 2012/05

1. Vai ar pašreizējām energoresursu cenām Latvijai ir reāla Māstrihtas inflācijas kritēriju izpilde?

Principā energoresursu cenu palielinājums līdzīgi – kā inflācijas faktors- ietekmē visas ekonomikas. Būtu jāpaanalizē datus, kāda ir energoresursu daļa kopējā ekonomikas patēriņa struktūrā Latvijā un Eirozonas ekonomikās ar zemāko inflācijas līmeni. Ja mūsējā ir nozīmīgi lielāka – tad neizpildes risks, protams, palielinās. Bet tas laikam tomēr būtu EM un tās ietekmēs zonā esošās CSP speciālistu kompetencē.  

2. Šā gada divos mēnešos Latvijā reģistrētajos septiņos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība ir palielinājusies par 4,7 miljoniem latu – vai tas liecina par tālredzīgu domāšanu, vai nevēlēšanos maksāt sociālos nodokļus? 

Uz šo palielinājumu jau gan var paskatīties arī, ka tas ir vien ~ 2 lati uz katru strādājošo cilvēku mēnesī, kas patiesībā ir nožēlojami maz... Tomēr – katrā ziņā, labi, ka vispār ir pieaugums. Nedomāju, ka tam ir nozīmīga saistība nodokļu maksāšanas vēlmi. Drīzāk – ar ļaužu vēlmi nodrošināt sev kādu ienākumu līmeni pēc pensijas vecuma sasniegšanas (un šo vēlmi varbūt patiešām ir stiprinājusi publiskajā telpā notikusī debate par valsts sociālās sistēmas iespējām nākotnē nodrošināt pensionārus ar kādu ienākumu līmeni), kā arī ar cilvēku spēju tomēr šīs iemaksas pensiju fondos praktiski veikt. Tātad, netieši tā ir arī Latvijas ekonomikas veseļošanās pazīme.   

3. Martā reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 11,7%. Cik reāla ir premjera prognoze par viencipara bezdarba rādītāju vasarā?

Ja nu vienīgi tādēļ, ka būs zaudējuši tiesības vai vēlmi reģistrēties NVA par bezdarbnieku, jeb kāda jauna darba emigrācijas viļņa ietekmē. Darba meklētāju skaits mūsu zemē joprojām būtiski pārsniedz 10 % slieksni- gada beigās tas bija 14,5%. Un viens procenta punkts ir ~11 tūkstoši ļaužu. Bet pat lielākās izaugsmes laikā pagājušajā gadā strādājošo skaita pieaugums pusgada laikā bija 40 tūkstoši...  

4. Kopējie nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajos divos mēnešos bija 676,5 miljoni latu, plānoto pārsniedzot par 77,3 miljoniem latu jeb 12,9%. Vai pieauguma tendence saglabāsies gadā kopumā? 

Ja atkal nenotiks kādas globālas kataklizmas, tad nodokļu iekasējuma pieauguma tendence saglabāsies. Par konkrētiem skaitļiem ir pāragri spriest. Es tomēr saglabātu konservatīvu pieeju. Un, ja gada kopējais iekasējums pārsniegs plānoto par 5 %, būšu patiesi priecīgs, ja ne gluži laimīgs.    

5. Vai Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji ir pietiekami elastīgi, lai reaģētu uz briestošu pasaules pārtikas krīzi un izmantotu to savā labā?

Pagaidām nekas neliecina, ka tagad un tuvākajos 5-10 gados pasaulē būtu gaidāma kāda īpaša pārtikas krīze. Vien cilvēku vēlme un spēja maksāt augstākas cenas varētu mazināties. Uz enerģijas izmaksu palielināšanās fona. Katrā ziņā, ja palielināsies Latvijā ražojamas pārtikas (piena, dažādu gaļu, graudu un citu produktu) cenas – Latvijas ražotāji noteikti uz to reaģēs. Savu spēju viņi ir apliecinājuši. Un vēl kādi lauksaimniecības zemes hektāri varēs atgriezties praktiskās ražošanas apritē...  

A

Kapitāls