Viedokļi

A.Miglavs atbild Kapitālam 2012/06

• ECB paziņojusi, ka neviena eirozonas kandidātvalsts neatbilst ieviešanas kritērijiem. Cik nopietni šādu brīdinājumu jāuztver Latvijai?

Tas ir pietiekami nopietni. Atcerēsimies Lietuvas gadījumu, kad inflācijas būtībā mikroprocents savā laikā bija iegansts kaimiņvalsts neuzņemšanai Eirozonā. Tomēr tas ir šodienas situācijas novērtējums. Un atbilstošs pašlaika realitātei. Kura pat citāda netika plānota. Vēl kopš 2008./2009. gada ziemas, kad tika sagatavota ekonomikas stabilizācijas programma. Praktiski, ja Latvijas ekonomikas atjaunotnes un makroekonomikas stabilizēšanas plāni īstenosies, ir pamats sagaidīt citādu Eiropas institūciju vērtējumu. Mums labvēlīgu. Kas paver izvēles iespējas – rīkoties jeb nē.  

Vai ES fiskālās disciplīnas likumu Latvijai būs viegli ievērot?

Noteikti nebūs viegli ievērot līgumu pēc būtības- dzīvot saskaņā ar sabalansētu budžetu, atbilstīgi ekonomikas ražotspējai. Visā mūsu neatkarības laikā tikai daži ir bijuši gadi, kad to esam spējuši. Būtībā problēma ir mūsu domāšanā. Uz kreditētu patēriņu orientētā domāšanā. Kad vēl tagad, jau 4. krīzes pārvarēšanas gadā, brīdi pa brīdim par politisko varoņdarbu izskan nevis lēmums dzīvot saskaņā ar ieņēmumiem, bet izspiest no starptautiskajiem aizdevējiem tiesības saglabāt lielāku budžeta deficītu, tātad tērēt vairāk, kā ekonomika atļauj. Un tāpēc ir labi, ka ir šāds līgums. Tas liek pieņemt sabalansētākus lēmumus valsts iekšienē.

Vai Ekonomikas ministrijas izstrādātā Nacionālā industriālā politika būs ekonomiskā izrāviena pamats?

Par izstrādātu politiku jau pašlaik ir daudz par agru runāt – ir tikai uzstādījumi. Bez rīcības mehānisma. Tomēr šā dokumenta ideja man šķiet simpātiska un pareiza. Kā viena no izaugsmes pamatkomponentēm. Kaut jau daudzus gadus nokavēta. Un tādēļ īstenošanā apgrūtināta. Tomēr būtībā nav jau cita ekonomikas reālas attīstības ceļa kā rūpniecības attīstība arī. Lai kā kādam to negribētos iztēlot citādi. Tomēr nebūtu pareizi aiz šī lozunga veselu desmitgadi aizmirst arī citus ekonomikas sektorus- transportu, zemkopības nozares, arī izglītību un informācijas tehnoloģijas. Citādi tas mums draud ar braukšanu pa otru ceļa grāvi, un nezinu, vai tas būs sausāks un līdzenāks....   

Pirmajā ceturksnī vidējā alga kāpusi par 3,7% - vai kāpums turpināsies arī gada otrajā pusē?

Pašlaik jau mēs runājam tik par kāpumu gada griezumā. Un gadam šis rādītājs ir visnotaļ atbilstīgs. Domāju, ka process šā gada laikā turpināsies aptuveni šajās pat 3-5 % robežās. Un palielināsies spiediens palielināt sabiedriskā sektorā strādājošo ļaužu darba atalgojuma līmeni.  

 Kā vērtējams ierosinājums lielajos valsts uzņēmumos atjaunot padomes?

Tā ir pareiza virzība pēc būtības. Katrā uzņēmumā ir jābūt izpildinstitūcijas darbu pārraugošai struktūrai, kas spēj pieņemt attīstības stratēģiskus lēmumus un uzraudzīt to izpildi. Ne velti katrā sevi cienošā privātā uzņēmumā šāda struktūra tādā vai citādā izpausmē ir izveidota un strādā. Tomēr padomju izveidošana valsts uzņēmumos pati par sevi pozitīvu rezultātu nesniegs- valstij kā īpašniekam ir jāspēj korekti nodefinēt stratēģiskos mērķus katram uzņēmumam. Un, šķiet, tieši šādā nespējā ir bijusi būtībā sāpīgākā valsts komercstruktūru pārvaldības problēma nu jau divu desmitgažu ilgumā. Par padomju profesionalitāti šoreiz nerunāšu.  

Kapitāls