Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Bez paradumu maiņas cilvēces izliešana notekcaurulē...
Latvijas Administratīvi teritoriālā 2019.-2020. gada reforma. Skats no aizmugures
Viedoklis par 2020. gadā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanu noteiktās Administratīvi teritoriālās reformas būtību, formulēšanas procesu un turpmāko ietekmi
Šī ekonomikas aste ir neglābjami iekaisusi, tas ir gangrēnas perēklis. Kuru vienkārši jāamputē
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
A.Miglavs: Nedarot to, kas jādara, mēs kā valsts savā attīstībā zaudēsim nākamos 3-5 gadus
Andris Miglavs LZA konsīlijā par ATR-2019: VARAM īstenotā pieeja patiešām ir katastrofāla
LZA HSZN ekspertu konsilijs: ATR ir jāatliek
Katrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetu
ViedokļiA.Miglavs atbild Kapitālam 2012/05Andris Miglavs, Kapitāls
09.03.2012 Pievienotie dokumentiattēls_2024-03-08_123323390.png1. Tieslietu un ekonomikas ministri atzinuši, ka ārvalstu investīcijas atsevišķās nozarēs būtu jāuzmana rūpīgāk. Kas šīs varētu būt par nozarēm? Tie būtu kādi svarīgi monopoli- piemēram energopārvade, stratēģiski un neaizvietojami telpiski resursi, piemēram ostu telpa, pierobežas zemes. Tai pat laikā nedomāju, ka, piemēram, daudz runu izraisījušajā finanšu sektorā svarīgākais riska faktors būtu formālā piederība ārvalstu kapitālam - šeit reputācija ir svarīga arī pašmāju kapitāla investoriem. 2. Janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums kāpis par 6,4%. Vai šādu kāpumu saglabāsim arī gadā kopumā? Gada kopējais palielinājums faktiskajās cenās ap šo skaitli ir reāls. 3. Eiropas Centrālā banka uzskata, ka eirozona pašlaik investoriem kļuvusi drošāka nekā 2011.gada nogalē. Vai šādam optimismam ir pamats? Jā, tā var teikt, ja vērtējam šodienas kā dienas (mēneša, pat ceturkšņa) skatījumā. Tas ir kā degļa (Grieķijas tūlītēja maksātnespēja un ar to saistītais nekontrolētais finanšu tirgus satricinājums) attālināšana no sakrautajām un sprādzienam gatavajām sprāgstvielām - Eiropas (un būtībā - visas tā sauktās attīstīto valstu) kopekonomikas ražotspējas neatbilstībai spēt kārtot uzkrātās finanšu saistības. Paliek sistēmiskā problēma - sabalansēt ekonomikas produktivitātes pieaugumu (spēju saražot preču un pakalpojumu masu ar mazāku nepieciešamo darbroku skaitu) ar pieprasījuma sarukšanu. 4. EK prognozē, ka Latvijas IKP šogad kāps par 2,1%, piedzīvojot trešo straujāko izaugsmi ES aiz Polijas un Lietuvas. Vai Latvijai izdosies saglabāt 3.vietu? Nezinu, vai 3.vieta kā tāda Latvijas sabiedrību varētu īpaši priecēt. Kaut prognoze virs +2% uz ES vispārējās recesijas fona patiešām būtu neslikts rezultāts šogad. Tomēr - kāds tas būs faktiski, pašlaik ir daudz pāragri vērtēt, tāpat arī vietu valstu rangā. 5. Vai plānotā pakāpeniskākā pensionēšanās vecuma celšana, 65 gadu slieksni sasniedzot vēlāk nekā 2020.gadā, ļaus cīnīties ar deficītu sociālajā budžetā? Cīnīties - jā. Panākt pozitīvu galarezultātu - tomēr nē. Tas, protams, var būt viens no līdzekļiem. Līdztekus vidējās vecuma pensijas apmēra samazināšanai vai "sociālā nodokļa" likmes palielināšanai. Pēdējais, visticamāk sagraus jau tā nestipro Latvijas starptautisko konkurētspēju. Otro nevēlēsies nedz Latvijas esošie pensionāri, nedz topošie. |