Viedokļi

Ekonomists Andris Miglavs kritizē valdības izvēli sākt ar PVN, nevis darbaspēka nodokļu samazināšanu

Ekonomists kritizē valdības izvēli sākt ar PVN, nevis darbaspēka nodokļu samazināšanu

http://www.leta.lv/lvbparskats/lvbparskats/news/7C4FB321-5527-4E02-BE9D-0D9F1E7CC6CD/?text

Publicēta: 02.06.2012 09:14

Airisa Ādamsone,  Nozare.lv

Ekonomists kritizē valdības izvēli sākt ar PVN, nevis darbaspēka nodokļu samazināšanu

Rīga, 2.jūn., NOZARE.LV. Ekonomists Andris Miglavs kritizē valdības izvēli nodokļu sloga samazināšanu sākt ar patēriņa nodokļa, nevis darbaspēka nodokļu samazināšanu.

2008.gadā, gatavojot krīzes pārvarēšanas plānu, viens no fundamentāliem krīzes iepriekšējiem cēloņiem tika definēts tas, ka Latvijā ir uz patēriņu vērsta ekonomika, ka Latvijas ekonomika ir kļuvusi nekonkurētspējīga starptautiskā kontekstā, tāpēc ir nepieciešamas nodokļu sistēmas reformas, pārnesot nodokļu slogu uz patēriņu un samazinot nodokļu slogu ražotājam, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā atzina Miglavs.

"Mani pārsteidz, cik viegli esam gatavi nākamgad budžetā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu izmest 40 miljonus latu, nodēvējot to par simbolisku žestu. Pārsteidz, ka sakām, ka tas ir simbolisks izpratnes žests, ka sakām, ka 40 miljoni latu valstī ir nekas laikā, kad gan šogad, gan nākamgad, gan aiznākamgad tiek prognozēts budžeta deficīts. Pārsteidz, cik īsa ir mūsu atmiņa," teica ekonomists.

Viņš pauda pārsteigumu, ka sabiedrība ir ar mieru samazināt nodokļu slogu patēriņam un tiek atstāts finansiāli nesegts solījums nākamgad samazināt darbaspēka nodokļus, kas patiesībā spēj ietekmēt konkurenci.

"Mani pārsteidz, cik viegli paļaujamies uz solījumiem, kas pat nav īsti solījumi, ka tiks ievērots PVN viena procenta samazinājums cenās, ja zinām, ka kontroles mehānismi ir tikai degvielas tirgotājiem un regulējošiem uzņēmumiem. Mēs aizmirstam, ka mazumtirdzniecībā šodien vispār nav iespējams cenu monitorings pēc būtības, jo mazumtirdzniecībā liela daļa apgrozījuma ir caur atlaižu sistēmām, kas ir vērstas tikai uz to, kā konkrētajā brīdī kādu produktu par iespējami lielāku cenu tomēr pārdot," teica ekonomists.

Miglavu neizbrīna, ka valdības lēmumu sākt ar PVN samazināšanu tik vienprātīgi atbalsta tirgotāji, jo tas ir liels solis viņiem pretī. "No kopējiem ieņēmumiem, ko var iegūt no Latvijas sabiedrības, vienkārši viens procentpunkts papildus tiek iedots tirgotāju biznesam," teica Miglavs un piebilda: "Vai viņi padalīsies ar nākamajiem vai nepadalīsies, tas ir gaumes jautājums un atkarīgs no konkrētās nozares."

Valdības rosināto un parlamentā pieņemto lēmumu jūlijā sākt ar PVN samazināšanu Miglavs novērtēja ar vārdiem: "Būtībā simboliski izsmērējam 40 miljonus latu. Valsts vienkārši atsakās no 40 miljoniem latu."

Pēc ekonomista domām, valstij vajag sākt ar darbaspēka nodokļa samazināšanu jau šogad 1.jūlijā. Kad ir izpildīts solījums samazināt darbaspēka nodokli, pēc tam, ja budžets vēl atļauj, var ķerties klāt arī PVN samazināšanai.

Miglavs domā, ka plāns samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par pieciem procentpunktiem atstāj redzamu un jūtamu ietekmi. "Patiesībā nevaru teikt viens, divi vai trīs procenti, jo ir jāskatās no otras puses, no sabalansēšanas viedokļa. Man ir principiāli nepieņemama pozīcija, ka valsts un sabiedrība var akceptēt situāciju, ka turpinās dzīvošana uz parāda. Mums ir jāsabalansē izdevumi ar ienākumiem, un tad varam turpināt runāt par nodokļu mazināšanu," teica ekonomists.

Ekonomists arī atzina, ka darbaspēka nodokļa samazināšana par pieciem procentpunktiem būtu burvīgi, bet strukturāli ir grūti akceptēt viedokli, ka summārais uzņēmēju ienākuma nodoklis kļūst lielāks par darbinieka ienākuma nodokli summāri.

"Uzņēmuma ienākuma nodoklis joprojām ir tie paši 15% plus 10% dividenžu izņemšanas gadījumā, savukārt darbaspēka nodokli esam gatavi mazināt līdz 20%. Tai pat laikā saprotam un redzam, ka mūsu sociālais budžets joprojām ir nesabalansēts un nav politiskās izšķiršanās spējas par sociālā budžeta attīrīšanu un par daļas no sociālajam budžetam neraksturīgo izdevumu pārlikšanu uz pamatbudžetu, kas bremzē iespēju samazināt sociālo nodokli. Darbaspēka nodokļi ir jāsamazina, bet man ir grūti piekrist, ka pareizākais un vienīgais, un labākais ceļš ir IIN samazināšana, jo ar to mēs šodien pamatā saprotam darbinieka nodokli, bet patiesībā aizmirstam, ka IIN skar arī visus pārējos apkārtējos ienākumus," sacīja ekonomists.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) PVN samazināšanu vispirms argumentēja ar Latvijas izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem. "Ja mums valstī ir stratēģiski mērķi, tad vajag aizdomāties, kāpēc tagad jāsamazina PVN," teica Vilks.

Ministrs arī atzīmēja, ka IIN samazināšana tomēr būtu jāveic ar kalendārā gada sākumu.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) noraidīja kritiku, ka plāns samazināt IIN nav segts.

"Tas absolūti neatbilst patiesībai, un tādu mītu nevajadzētu kultivēt. Darbaspēka nodokļa samazinājums konkrēti ierakstīts likumā. Parādiet man to Saeimu, kas būs gatava grozīt likumu un paaugstināt nodokļus. Es domāju, ja ne 100%, tad vismaz 99% ir garantija, ka situācija tajā virzienā neattīstīsies. Mēs nerunājam par apokaliptiskiem scenārijiem ārējos tirgos vai ārkārtas situācijām, bet puslīdz prognozējamā situācijā tam nav nekāda potenciāla notikt," teica Sprūdžs.

Viņš norādīja, ka, gatavojot budžetu, vispirms tiek nodrošinātas tās lietas, kas ir rakstītas likumā.

Visa diskusija par nodokļu izmaiņām lasāma biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" un ziņu aģentūras LETA interviju sadaļā.