Pieredze

Reģionālajā attīstībā liela uzmanība jāpievērš mazām un attālinātām pašvaldībām

AgroPols
01.02.2017

Attālo un mazāk apdzīvoto pašvaldību atbalstam ir tikpat būtiska nozīme kā reģionālajiem un nacionālajiem centriem - par to liecināja Norvēģijas ekspertu un Vidzemes pašvaldību pārstāvju diskusija Auciemmuižā, Pārgaujas novadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) rīkotajā seminārā 26.janvārī savu skatījumu uz attālināto un mazāk apdzīvoto pašvaldību atbalstu sniedza norvēģu kolēģi no Lauku attīstības kompetences centra (Center of Competence on Rural Development) un Finnmarkas apgabala pašvaldības.

Norvēģu pieredze rāda, ka atbalsts mazajām un attālinātajām pašvaldībām ļauj pilnvērtīgāk izmantot tajās esošos resursus. Šajās pašvaldībās ir potenciāls izaugsmei, bet, nesniedzot papildus atbalstu, iespējas paliek neizmantotas, tādējādi tiek kavēta līdzsvarota valsts un reģionu attīstība. Atsevišķu pašvaldību attīstība nevar notikt atrauti no citām pašvaldībām un valsts, līdz ar to ir būtiski, ka pastāv spēcīgs reģionālais pārvaldes līmenis ar valsts deleģētām funkcijām un atbilstošu finansējumu reģiona attīstībai.

VPR vienmēr ir apliecinājis gatavību realizēt reģionālās attīstības funkciju un nepieciešamību ieviest valsts reģionālās attīstības finanšu programmu, kas tiek realizēta katrā reģionā atbilstoši reģiona attīstības programmai, kā arī iesaistīties sarunās par jaunu funkciju pārņemšanu no ministrijām un citām tiešās pārvaldes institūcijām. Kā iepriekš atzinušas tās ministrijas, kuras izvēlējās sadarboties ar plānošanas reģioniem, funkciju deleģēšana ir bijusi veiksmīga, tomēr turpināta netiek.

Lielāks valsts atbalsts mazajām un attālinātajām pašvaldībām ir būtisks arī tāpēc, ka tām ir sarežģītāk piedalīties Eiropas Savienības fondu projektu konkursos un piesaistīt investīcijas savas attīstības veicināšanai. Tādējādi tieši šīs pašvaldības ir vairāk atkarīgas no valstī īstenotās reģionālās politikas. Diemžēl šobrīd valsts reģionālā politika galvenokārt ir vērsta tikai uz nacionālas un reģionālas nozīmes centru attīstību.

Norvēģu kolēģi iepazīstināja ar veidiem, kādos valsts budžeta līdzekļi ļauj veicināt mazo un attālināto pašvaldību izaugsmi. Šo vietu attīstībā ļoti nozīmīga ir kopienu attīstības kapacitātes veicināšana, līdzdarbošanās novada aktivitātēs kopējo mērķu labā un dzīves kvalitātes veicināšana, ko apliecināja arī norvēģu kolēģu sniegtā pieredze. Tai pat laikā šajās teritorijās ļoti nozīmīga ir vietas vērtības palielināšana, izmantojot esošos dabas resursus. Tāpat šo vietu attīstībai viens no būtiskiem izaicinājumiem ir tēla veidošana, kur labi varētu noderēt norvēģu kolēģu ieteiktā pieredze. Mazajās pašvaldībās lielāka nozīme ir sociālajam kapitālam, radot jaunas sadarbības formas ar plašāku sabiedrības iesaisti un attīstot vietējās pašvaldības teritoriju. Reģionālais atbalsts ir nozīmīgs, lai stiprinātu vairāku pašvaldību sadarbību un veicinātu dažādu viedokļu iesaisti.

Norvēģijas ekspertu ziņojums un pieredze bija īpaši vērtīga, ņemot vērā līdzīgos izaicinājumus reģionu attīstībā – centralizācijas tendences un attīstības atšķirības starp dažādiem reģioniem. Diskusija tika rīkota Norvēģijas finanšu instrumenta programmas LV07 "Kapacitātes stiprināšanas un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm" projekta "Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde" (projekta Nr. 4.3-24/NFI/INP-001) ietvaros.

Informāciju sagatavoja Jānis Rubulis, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciālists.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana