Zināšanas saimniekošanai

2. saruna. Biznesa ārējās vides perspektīvas

Andris Miglavs, AgroPols
26.03.2007

Šajā AgroPola laidienā turpinām saimniekošanas mācības neklātienes nodarbības.
Agrāk stāstījām, kā sākas veiksmīga biznesa attīstība - ar sapņa apzināšanu realitātē, tālāk izvērtējot tā īstenošanas dažādās iespējas, izvēloties labāko no tām (kas uzņēmējam nodrošinās pietiekamu peļņu) un izstrādājot īstenošanas stratēģiju.
Un beidzām ar atziņu, ka sapņa īstenošanas plāna jeb stratēģijas izstrāde noteikti jābalsta uz pamatīgu saimniecības darbības ārējo apstākļu un iekšējās situācijas analīzi.

Šajā sarunā par lauksaimniecības biznesa ārējās vides perspektīvām.
Veidojot lauksaimniecības biznesa attīstības stratēģiskos plānus, vispirms jāapzinās ienākumu gūšanas iespējamie avoti un atbilstošie darbības virzieni.
Šajā sarunā praktiski neapskatīsim lauku ainavas kopšanu kā ienākumu pamatavotu. Tomēr lauksaimniecības īpatnība, salīdzinot ar citām biznesa nozarēm, ir ļoti liela ieņēmumu veidošanās iespēju daudzveidība. Mēģināsim tās saprast. Katra produkta ražošana var radīt vairāku veidu ieņēmumus (sk. tabulu).
Tirgus perspektīvas
Produkcijas ražošanā galvenajai ienākumu daļai būtu jānāk no produkta pārdošanas tirgū, ko plānošanas vērtējumos drīkstētu papildināt ar stabiliem no produkta ražošanas veida un apjomiem neatkarīgiem maksājumiem. Nebūtu pieļaujama ar kādu produktu saistītu tiešmaksājumu iekļaušana biznesa perspektīvas novērtējumā. Ir pārāk skaidra tendence atteikties no šādiem maksājumiem gan Eiropas Savienības, gan visas pasaules lauksaimniecības politikas attīstībā.
Ja kāds ražotājs, plānojot savu biznesa attīstību, ienesīgumu būs paredzējis sasniegt tieši ar ražošanu saistīto tiešmaksājumu palīdzību, šai saimniecībai ir ļoti liels risks jau visai drīzā nākotnē nonākt finansiālās grūtībās.
Mēs varam ieskicēt pārskatāmai nākotnei prognozētās aptuvenās tirgus cenas galvenajiem Latvijas lauksaimniecības produktiem:

kvalitatīvs piens 155 LVL/t
kvieši 75 LVL/t
rudzi 60 LVL/t
rapši 120 LVL/t
cūkas 700 LVL/t dzīvsvarā
liellopi ~ 600 LVL/t dzīvsvarā, bet neizveidojies tirgus nav prognozējams

Ja pasaulē nenotiek kādi īpaši tirgus satricinājumi, ar šādām cenām ražotāji drīkstētu rēķināties. Protams, kādam ražotājam vai viņu grupai var būt iespējas iegūt arī augstākas cenas, ja:
• saimniecības atrodas tuvāk pirkšanas tirgum (mazākas transporta izmaksas);
• labāka produkta kvalitāte;
• izveidojušās ilgstošas līgumattiecības;
• lielāki pārdošanas apjomi;
• iesaistās kāda īpašas kvalitātes produkta ražošanas ķēdē.
Bet vienlaikus ir arī riski šo augstāko cenu neiegūt, piemēram, ja pircējam rodas grūtības ar produkta pārdošanu gala patērētājam.
Citas nozares. Citu ražošanas nozaru produkcijai šeit neuzrādām pat indikatīvās cenas - dažādu iemeslu dēļ.
Piemēram, dārzeņkopības un augļkopības tirgus ir īpaši atkarīgs no ražotāju izveidotā tirgus, ko var sasniegt, veidojot kāda produkta vai to grupas ražošanas, pirmapstrādes, glabāšanas un loģistikas sistēmas, kas līdz ar īpašu mārketinga kampaņu reāli ļauj panākt pat visai labvēlīgus pārdošanas nosacījumus. Galvenokārt tas izdarāms ar pašu veidotu ražotāju organizāciju palīdzību. Tātad, attīstot šo biznesu, noteikti būtu jārēķinās ar iesaistīšanos kādā atzītā ražotāju organizācijā.
Liellopu gaļas ražošanas nozarē situācija ir visneskaidrākā - jo pašreizējās pārdošanas vidējās tirgus cenas ir Eiropas tirgum neadekvāti zemas, tās nenodrošina ienesīgu ražošanu. Tajā pašā laikā ražotāji ar attīstītām pārdošanas nišām ir spējuši gūt pieņemamus ienākumus. Tomēr, ievērojot liellopu gaļas konkurenci produktu tirgū ar putnu un cūku gaļu, kā arī pieaugošās zemes cenas, šīs nozares attīstīšanas plānus saimniekiem būtu ļoti uzmanīgi jāizvērtē - atcerēsimies arī, ka liellopu gaļas ražošanas ienesīgums Eiropas koptirgus telpā līdz šim galvenokārt sakņojies speciālajos liellopu tiešmaksājumos, kuri, kā jau daudzkārt teikts, ir aizejoša parādība...
Šeit neapskatām arī vistu putnkopības produkcijas cenas - tas ir dziļi industriāls bizness, kura uzsākšana jebkurā gadījumā prasīs ļoti padziļinātu biznesa plāna izstrādi. Un maz ticams, ka Latvijā pārskatāmā nākotnē attīstīsies vairāk par 2 jaunām šīs nozares biznesa vienībām.
Pēc iekšējā tirgus pašapgādes līmeņa vērtējot jebkura produkta ražošanu, mēs varam izšķirt:
1. Deficīta nozares (ražošanas apjomi ir mazāki par patēriņa apjomu iekšējā tirgū)
Deficīto produktu ražošanas jomās ir iespējama visai apjomīgu pārdošanas nišu atrašana tepat iekšējā tirgū. Tas ražotājiem ļauj nepastarpināti vai ar tikai dažiem starpniekiem:
• sasniegt gala patērētāju (kura paradumi ir pazīstami)
• vietējā tirgū (kura prasības, piemēram - kvalitātes, marķēšanas - ir pazīstamas),
• kas ir tuvāk (mazākas transporta izmaksas),
• slēdzot pārdošanas līgumus zināmā valodā un
• balstoties uz pazīstamiem likumiem un citiem tiesību aktiem.
Tās ir būtiskas priekšrocības, kas salētina pārdošanas procesu. Arī citvalstu ražotāju spiediens, kaut ir - tomēr ir mazāks, jo viņiem viss augstāk nosauktais ir jāapmaksā. Un vēl jāpārliecina pircēju, ka viņu produkts ir nopērkams par to pašu vai augstāku cenu kā vietējais ražojums.
Deficītajās nozarēs sekmīgi strādājošiem uzņēmējiem, kaut gan viņi no darbības vietējā tirgū gūst zināmas priekšrocības, vienmēr jārēķinās, ka
• Latvijas tirgus patiesībā ir ļoti neliels un tāpēc nestabils. Pat visai neliels importētāju spiediens var būtiski pasliktināt pārdošanas iespējas. Tāpēc izšķiroši svarīga ir vietējo patērētāju lojalitāte pašmāju produktam;
• tuvojoties pašapgādes līmenim, sagaidāma pārdošanas cenu samazināšanās vismaz par 10-15%.
2. Proficīta nozares - ražošanas apjomi ir lielāki par patēriņa apjomu iekšējā tirgū, visa saražotā pārdošana iespējama, vienīgi produkciju eksportējot.
Šāds novērtējums ir svarīgs tāpēc, ka tas lielā mērā nosaka likumsakarības tirgus veidošanā.
Tādas nozares pašreizējā Latvijas lauksaimniecībā pēc būtības ir tikai divas - piensaimniecība un zirgkopība. Pašlaik lielos apjomos eksportējamos graudus un rapšu sēklas pēc būtības līdz ar lopkopības un arī "zaļās enerģijas" tirgus attīstību jau tuvākajā nākotnē, vajadzētu saistīt pārdošanu vietējā tirgū.
Proficīto produktu ražošanas gadījumā ražotājam ir jārēķinās ar eksporta tirgu apgūšanas vajadzību. Tas saistās ar visām augstāk nosauktajām grūtībām un papildus izmaksu finansēšanu. Un parasti tas nav izdarāms nelielos apjomos.
Tāpēc eksporta (proficīta) produktu ražošanas priekšnoteikums - ražotāja iekļaušanās lielākās ražošanas/pārdošanas sistēmās. Tomēr arī deficīto produktu sekmīgas pārdošanas priekšnoteikums var būt tāds pat, jo cīņā par patērētāju ir jāiztur pieaugošais mazumtirdzniecības ķēžu spiediens.
Proficītajās nozarēs sekmīgi sevi atradušajiem uzņēmējiem, ja nenotiek globāli tirgus satricinājumi, ir Latvijas apstākļiem praktiski neierobežotas attīstības iespējas.
Biomasas ražošana - lauksaimnieku izaicinājuma nozares
Par jaunu izaicinājumu lauksaimniecības ražotājiem pēdējās piecgades laikā kļūst biomasas ražošana tās izmantošanai, pagaidām galvenokārt "zaļās enerģijas" ieguvei, bet jau visai drīzā nākotnē iespējami arī citi izmantošanas virzieni. Diemžēl, pašlaik šo produktu ražošana ir ļoti atkarīga no valsta atbalsta politikas, jo produktiem tirgū ir jākonkurē ar fosilajiem resursiem.
Tomēr politikas attīstības tendences ļauj vērtēt, ka nākotnē biomasas ražošana gūs tikai vēl labākas iespējas, salīdzinot ar šodienas apstākļiem.
Kvantitatīvie ierobežojumi
Pārdošanas ierobežojumi. Pašlaik mūsu valstī ir tikai viena lauksaimniecības nozare, kurā ražošanas apjomus ierobežo politikas noteikti ierobežojumi - pārdošanas kvotas. Tā ir piena ražošana pārdošanai.
Latvijai kopumā ir noteikta piena pārdošanas kvota 728 648 tonnu apjomā. Un pašreizējie oficiālie dokumenti neparedz šīs kvotas atcelšanu agrāk par 2014. gadu. Kaut politiskajos kuluāros pavīdējušas runas par atteikšanos no kvotu sistēmas jau 2009.-2010. gadā, piena nozarē strādājošajiem biznesa īpašniekiem jārēķinās, ka ražošanas paplašināšanās praktiski būs iespējama, tikai iegādājoties piena pārdošanas kvotu. Pašreizējā tirgus cena ir sasniegusi jau 70-80 Ls par piena kvotas tonnu (tas ir apmēram ½ no piena pārdošanas tirgus cenas). Un pašlaik nevaram prognozēt, ka šī cena varētu būtiski samazināties.
Atbalsta maksājumu limiti. Dažkārt pat jau strādājošu saimniecību vadītāji kļūdaini apgalvo, ka ES kvotas ir arī citiem produktu ražošanai - graudiem, liellopu gaļai, rapšiem un vēl dažiem citiem produktiem.
Viennozīmīgi - neviens politikas dokuments - nedz ES, nedz Latvijas - neierobežo šo produktu ražošanas apjomus. Bet ierobežoti ir šo nozaru ražotājiem pieejamo atbalsta maksājumu apjomi. Tas nozīmē, ka, pārsniedzot valstij noteiktos tā sauktos sektora references rādītājus, katra ražotāja saņemamais atbalsta apjoms tiek proporcionāli samazināts. Tomēr, ja ražošana saglabā ienesīgumu, par to uztraukties nevajadzētu, vienīgi jābūt nedaudz piesardzīgākiem ieņēmumu no atbalsta maksājumiem plānošanā.

Šīs sarunas turpinājumā nākošajā laidienā stāstīsim par lauku saimniecību biznesa citu ieņēmumu veidošanās perspektīvām - saistīto produktu pārdošanas un "netirgus ieņēmumiem" - pie tādiem pieskaitāmi arī visi valsts atbalsta maksājumi. ˜

AgroPols

x

Paroles atgadināšana