Zināšanas saimniekošanai

2. saruna (nobeigums). Biznesa ārējās vides perspektīvas. Valsts atbalsts

Šajā „AgroPola” laidienā turpinām pārrunāt galvenos ārējās vides faktorus lauksaimniecības biznesā.
Iepriekš aplūkojām avotus, kas saimniecībai ļauj gūt ienākumus no savas darbības, tuvāk pārrunājot perspektīvas lauksaimniecības produkta pārdošanai tirgū. Atcerēsimies, ka lauksaimniecības īpatnība, salīdzinājumā ar citām biznesa nozarēm, ir ļoti liela ieņēmumu veidošanās iespēju daudzveidība. Proti, lauksaimnieciskā darbība var radīt vairāku veidu ieņēmumus (sk. tabulu).
Vispusīgi arī runājām par ieņēmumiem no produkta pārdošanas tirgū.
Pie iepriekšteiktā jāpiebilst, ka Latvijas lauksaimniecības ražošanā tomēr ir viens produkts, kura ražošana ir politiski ierobežota, tas ir piens, kura pārdošanas apjomus nosaka kvota. Turklāt agrāk par 2010. gadu šāda kārtība nemainīsies.

Šajā sarunā pievērsīsimies:
Ø maksājumiem par dažu produktu ražošanu (ha, dzīvnieku maksājumi);
Ø ieņēmumiem no saistīto produktu pārdošanas un
Ø „ne-tirgus ieņēmumiem” - tādiem pieskaitot visus valsts atbalsta maksājumus.
Maksājumi par dažu produktu ražošanu (ha, dzīvnieku maksājumi)
Par dažu produktu ražošanu saimniecībām joprojām ir iespēja saņemt papildu maksājumu no lauksaimniecības valsts atbalsta budžeta. Tomēr jāievēro, ka, sākot ar šo gadu, ir būtiski samazinājies produktu kopums, kuru ražošanai šis maksājums ir pieejams - tikai laukaugi, liellopi un aitas. Turklāt ir samazinājušās arī šo maksājumu likmes. Bet no saimnieka viedokļa pats sliktākais šajā gadījumā ir tas, ka
nav pamatotu cerību, ka šādu atbalstīto produktu skaits un maksājumu likmes varētu palielināties.
Piesardzīgākam saimniekošanas plānotājam jārēķinās, ka likmes varētu vēl vairāk samazināties.
Ieņēmumi no saistīto produktu pārdošanas
Vispirms - kopējai izpratnei (lai novērstu neauglīgas diskusijas par „zāles pļāvējiem”).
Mums visiem jāatceras, ka kopš 2003. gada visā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecībā ir parādījies jauns atzīts lauksaimnieciskās darbības produkts - zeme labā lauksaimniecības un vides stāvoklī (LLVS). Un tas pat ir nostiprināts tiesību aktos (regula 2003R1782) - nepārprotami sakot, ka lauksaimnieciskā darbība ir arī „...zemes uzturēšana labā lauksaimniecības un vides stāvoklī”.
Tādējādi katram lauksaimniecības produkcijas ražotājam ir iespējams apvienot kāda augkopības vai lopkopības produkta ražošanu ar vēl viena produkta - LLVS zemes ražošanu. Un tas ir produkts, kuru apmaksā nevis kāds konkrēts cilvēks, bet visa Eiropas sabiedrība no sava lauksaimniecības budžeta. Latvijā (un citās jaunajās dalībvalstīs) to pazīst kā vienoto platībmaksājumu - VPM. Šim maksājumam ir tendence ar katru gadu palielināties, un tā tas notiks līdz pat 2013. gadam, kad Latvija sasniegs savu „normālo” ES maksājumu līmeni, un šā „produkta” cena varētu sasniegt ~ Ls 55/ha. Reāli tas nozīmē šā maksājuma gandrīz divkārtēju palielinājumu, salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.
Atcerēsimies - VPM var saņemt, gan ražojot citu lauksaimniecības produktu pārdošanai (ja tiek ievēroti atbilstošie vides saglabāšanas noteikumi), gan arī citus produktus neražojot vai tos nepārdodot.
Patiesībā savā raksturā ļoti tuvi VPM ir arī maksājumi par īpašu ražošanas paņēmienu izmantošanu.
No šīs grupas maksājumiem pazīstamākais ir atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai, kas iekļauts Lauku attīstības programmas agrovides sadaļā . Ekonomiskā būtība šim maksājumam ir apmaksāt papildu vērtību, kas tiek radīta, saimniekojot ar „dabiskām” metodēm”. Vēl vienkāršāk - tā ir maksa, ko sabiedrība ir piekritusi maksāt par savu veselību. Pašlaik Latvijā noteiktā maksājuma likme ir ~ 55 Ls/ha. Bet pārejas periodā likme ir pat ievērojami lielāka - gandrīz Ls 100/ha. Tomēr te jāatceras, ka šā maksājuma būtība ir tikai kompensēt zaudējumus, kas rodas no vidi saudzējošu ražošanas metožu piemērošanas saimniekošanā.
Nebūtu pareizi šo maksājumu un šādos apjomos iekļaut savā ieņēmumu plānā ilgākam laika posmam, ja vien tas nav saistīts ar patiešām nopietna bioloģiski ražota produkcijas apjoma pārdošanu tirgū - visticamāk, saikne starp produkta reālu ražošanu patēriņam un maksājumu likmēm. Visticamāk, problēmas varētu rasties tiem saimniekiem, kuri būs iecerējuši šo maksājumu pelnīt ar „bioloģiski audzētās zāles” nopļaušanu vietējai sapūdēšanai.
Tomēr ir arī objektīvais risks, īpaši ievērojot, ka zemes lietošanas struktūrā ir daudz nomātās zemes. Piesakoties šim maksājumam, saimnieks uzņemas saistības uz konkrētās zemes platības vienības bioloģiski saimniekot vismaz piecus gadus. Ja tā nenotiek, iepriekš saņemtā nauda ir jāatmaksā... Tas var būt pavisam nepatīkami.
Pēc savas ekonomiskās būtības līdzīgi ir:
Ø atbalsta maksājumi bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos;
Ø buferjoslu ierīkošanai.
Abos šajos gadījumos kopīga ir kāda sabiedrības (lasi - nodokļu maksātāju) akceptēta vērtība, kuras ražošanas izmaksas tiek apmaksātas no valsts budžeta.
Taču savā perspektīvajā ieņēmumu plānā jāievērtē arī iespējamie tirgū iegūtie papildu ieņēmumi no saistītas darbības.
Viens no raksturīgākajiem piemēriem ir kāda sekmīga Valkas rajona saimnieka aitkopības biznesa risinājums. Viņa gadījumā tieši no aitkopības produkcijas pārdošanas gūtie ieņēmumi nav noteicoši, bet noteicošā ieņēmumu daļa tiek iegūta no atpūtas biznesa pakalpojumu pārdošanas, kur aitu klātbūtne ir viens no pārdodamā pakalpojuma elementiem (protams, arī īpašo maltīšu ieguves avots).
Piensaimniecībā, līdzās ieņēmumiem no piena pārdošanas, nedrīkst aizmirst ne vien iespējas pārdot dzīvniekus gaļai, bet arī Latvijai jaunu (lai arī Rietumeiropā jau aprobētu) produktu - bioenerģiju no ražošanas atlikuma - kūtsmēsliem - no biogāzes iegūtu siltuma enerģiju un elektroenerģiju, kuras pārdošanas iespējas arvien uzlabojas.
Dažkārt ar saistīta produkta pārdošanu saimniecība var nopelnīt vairāk nekā ar pamatprodukta pārdošanu preču tirgū. Tāpēc ir vērts izsvērt visa „produktu kompleksa” pārdošanas iespējas - valstij, privātajā tirgū un konkrētiem klientiem.
Iespējas lauksaimniecībā nopelnīt, tirgū pārdodot tikai atsevišķus pamatproduktus, arvien samazinās. Ir jāmeklē kompleksa produktu pakete.
Maksājumi par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos (MLA)
Pašlaik viens no finansiāli nozīmīgākajiem vairāku Latvijas lauku reģionu saimniekiem ir Mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta maksājums.
Tā mērķis ir veicināt lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas darbības saglabāšanos teritorijās, kas šobrīd ir atkarīgas no lauksaimnieciskā biznesa un kurās dabas apstākļi un ekonomiskā vide ir salīdzinoši sliktāki.
Tomēr, zinot, ka reāli šis maksājums palielina zemes tirgus cenas un apgrūtina saimniekošanu tiem, kuru mērķis ir gūt ieņēmumus savai un savas ģimenes labklājības nodrošināšanai no lauksaimnieciskās darbības, visticamākais, ka šā maksājuma apmēri turpmāk būtiski samazināsies un daudzviet pat izzudīs. Turklāt - šobrīd pilnīgi nevar prognozēt, kā mainīsies MLA JU Kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumi - ir tikai zināms, ka tie jau drīzā nākotnē tiks pārskatīti.
Būtu ļoti nepareizi, veidojot saimniekošanas perspektīvos plānus, sava biznesa ieņēmumu daļā iekļaut Mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta maksājumu to pašreizējā apmērā. Tas var izraisīt reālas saimniecības maksātspējas problēmas.
Ražošanas izmaksas samazinoši maksājumi
Pie tiem kā galvenie pieskaitāmi:
Ø degvielas akcīzes nodokļa atmaksa (tās kārtībā nekādas pārmaiņas pagaidām nav gaidāmas);
Ø atbalsts attīstības projektiem.
Var pieņemt, ka arī turpmāk no valsts būs iespējams saņemt atbalstu ražošanas attīstībai (un ienesīguma uzlabošanai), modernizējot savu saimniecisko darbību - paplašinot tās apjomu, uzlabojot izmantotās tehnoloģijas, darba apstākļus un mazinot saimnieciskās darbības postošo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Te gan jāatceras, ka attīstības atbalsts nenozīmē tikai visplašāk pazīstamo saimniecību modernizācijas programmu. Tas ir arī atbalsts saimniecību pārstrukturēšanai (kas turpmāk būs pazīstams kā Latvijas lauku attīstības programmas 3. ass pasākums), un pat apmežošana būtu uzskatāma par darbības attīstības atbalsta pasākumu. Katram saimniekam ir vērts izvērtēt savas attīstības alternatīvos virzienos - lauksaimniecības ražošana vai nelauksaimnieciskā darbība un, izšķiroties par vienu vai otru, jālemj arī par konkrēti - kāda. Apgrūtinājums būs vienīgi nepieciešamība izstudēt vairākus Ministru kabineta noteikumus, kuros atspoguļoti konkrētās atbalsta programmas saņemšanas nosacījumi.
Tomēr - ir vērts šo atbalstu izmantot tikai kā palīgu savas saimniekošanas attīstībai, ja ir skaidrs, ka turpmāk no saimniekošanas gūtie ieņēmumi varēs ne tikai segt citas ražošanas izmaksas un dot saimniekam un viņa ģimenei un strādājošiem iztikas avotu, bet spēs arī finansēt saimnieciskās darbības atražošanu. Jo, visticamāk, pēc 2013. gada šāda veida atbalsts ne tikai vairs nepalielināsies, bet, iespējams, pat samazināsies, jo arvien pieaug Eiropas sabiedrības vēlme samazināt lauksaimniecības atbalsta budžetu...
Saimnieciska kļūda būtu pieteikties investīciju atbalstam tāpēc, ka tā savai saimniecībā var dabūt valsts naudu, un izvēlēties dārgāku iegādes risinājumu tāpēc, ka tā iegūtā valsts naudas summa ir lielāka.
Pašai saimnieciskajai darbībai pēc investīciju atbalsta izmantošanas ir jāspēj sevi atpelnīt un saimniekam vismaz kādu peļņu dot - tik vienkāršs ir šis saimniekošanas likums, vai ne?
Bet tagad īss kopsavilkums, nedaudz pievienojot visnepateicīgākā ekonomista darba rezultātu - prognozes. Tiesa, no to publiskošanas parasti visi cenšas izvairīties, jo prognožu īpašība ir vispārzināma - iespēja, ka prognozētais rādītājs tiks sasniegts, ir niecīga. Visticamāk - tas būs lielāks vai mazāks par nosaukto. Un tomēr - kas mums var aizliegt kopā apdomāt un neklātienē pastrīdēties?
Tātad:
Ieņēmumi = PPP + SPP + VPM + BLA + MLA + CAV + DANA [+ IA]
PPP - pamatprodukcijas pārdošanas ieņēmumi (sk. sarunas sākumu iepriekšējā „AgroPola”laidienā);
SPP - ieņēmumi no saistīto preču un pakalpojumu pārdošanas privātajam patērētājam. To nozīme arvien pieaug, īpaši atpūtas pakalpojumu un „zaļās” enerģijas ražošanas jomās;
VPM - ieņēmumi no produkta „LLVS zeme” pārdošanas valstij - plānojami kā stabili, tomēr ne bagātīgi pieaugoši;
BLA - kompensācijas ieņēmumi par negūto peļņu no veselīgāka produkta ražošanas. Pastiprināsies saikne ar saražoto produktu, un pamatieņēmumus tomēr vajadzēs gūt no šādi ražota veselīgākā produkta pārdošanas tirgū;
MLA - valsts veicinošs maksājums par saimniekošanu lauksaimniecībai mazāk labvēlīgās teritorijās. Nozīme mazināsies, tomēr ir vērts apsvērt efektīvākas lauksaimniecības darbības sistēmas vai nelauksaimnieciskās darbības attīstīšanas iespējas;
CAV - citi agrovides maksājumi (bioloģiskā daudzveidība, buferjoslas utt.). Kā papildizmaksas un negūto peļņu kompensējošs pasākums saglabās savu nozīmi, bet tieši pelnīt ar to tomēr nevarēs;
DANA - degvielas akcīzes nodokļa atmaksa. Tās kārtībā nekādas pārmaiņas vismaz šobrīd nav gaidāmas;
IA - iespējas saņemt atbalstu investīcijām darbības uzlabošanai. Tuvākajos 7 gados - palielas iespējas, tālākā nākotne pagaidām neskaidra, jo atkarīga no visa ES budžeta, tostarp - lauksaimniecības budžeta nolemtā lieluma.
Labas saimniekošanas prasmes trīs pamatakmeņi:
Ø efektivizēt [ražošanas izmaksas] - produktu pārdošanas cenu pieaugumā vairs reālurezervju nav, un pašreizējās apēdīs resursu cenu sadārdzinājums, bet resursu patēriņa samazināšanā vēl ļoti daudz ko var darīt arī Latvijā;
Ø racionāli kombinēt [visus iespējamos ieņēmumus no saimnieciskās darbības un atbalstu darbības attīstībai] - gandrīz visā lauksaimniecībā (izņemot putnkopību un dažas citas mazākas nozares) ienesīgi saimniekot tikai ar viena pamatprodukta pārdošanas ieņēmumiem vairs nav iespējams
Ø novērtēt [saimniekošanas rezultātus] - ieguldīt attīstībā ir vērts tikai tad, ja, izpildot abas iepriekšējās darbības, var ticēt, ka saimniekošana būs ienesīga.
Jūs taču visu to jau zinājāt, vai ne? Un vienkāršāka saimniekošana laukos nekļūs. Turklāt - par nodokļiem mēs pat nerunājām, arī par ražotāju organizāciju attīstības veicināšanas atbalstu un vairākām citām vispārzināmām lietām ne. Varbūt kādreiz - gada nogalē, ja Jūs tas interesēs.