Zinâðanas saimniekoðanai

5. saruna. Pa kuru ceïu iet

Iepriekðçjâ sarunâ runâjâm par to, kâ novçrtçt izvçlçto saimniecîbas darbîbu, un noskaidrojâm, uz kâdiem jautâjumiem ir jâatbild saimniekam, izðíiroties par virzienu, kurâ doties, lai sasniegtu izvirzîtos mçríus. Pirms mçríu izvirzîðanas esam sapratuði, kas paði esam, kâdas ir mûsu vçrtîbas un kas ikdienas darbos dod spçku un virza uz priekðu, skaidrs arî, kâda ir saimniecîba. Ðoreiz mçìinâsim izveidot kopsavilkumu saimniecîbas attîstîbas virziena noteikðanai un sâksim ielûkoties finanðu pasaulç.
No filosofijas pie realitâtes
Jau visâs agrâk publicçtajâs sarunâs akcentçjâm domu, ka nepietiek ar to vien, ka, ikdienas darbus strâdâjot, mçs zinâm kur un uz ko ejam, jo saimniekam ik brîdi ir nepiecieðams pieòemt lçmumu, par to, kas notiks ne tikai rît, bet vairâkus gadus uz priekðu. Tâpçc ir svarîgi saprast savas iespçjas, jo labâko lçmumu var pieòemt tikai, pamatojoties uz tâm.
Lai filosofiskos jautâjumus par tâlâkâs attîstîbas iespçjâm pietuvinâtu reâlajai dzîvei, aplûkosim vienu saimniecîbu, kas nodarbojas ar piena lopkopîbu, un mçìinâsim novçrtçt tâs tâlâkâs attîstîbas iespçjas. Saimniecîbu pieòemam kâ tirgus orientçtu, tâtad: saraþotâ produkcija tiek pârdota, saimniecîba ir konkurçtspçjîga, strâdâ ar peïòu un ir virzîta uz attîstîbu un izaugsmi. Turklât pieòemam kâ tipisku un raksturîgu Latvijas lauku un lauksaimniecîbas apstâkïiem, bet ne konkrçtu.
Tâtad - pieòemsim, ka:
· saimniecîba atrodas 20 km no pilsçtas, paugurainâ apvidû Vidzemç;
· saimniecîbâ ir 50 liellopi, no kuriem 32 - slaucamâs govis;
· îpaðumâ ir 80 ha LIZ, iespçjams aptuveni 20 ha LIZ papildus nomât no kaimiòa;
· izslaukums ir 7000 kg no govs gadâ;
· piena kvota - 225 676 kg;
· piens tiek realizçts pârstrâdes uzòçmumam;
· saimniecîbâ strâdâ vîrs un sieva (bijuðie kolhoza zootehniíi), strâdâ pilnu laiku, vasaras sezonâ papildus tiek piesaistîti darbinieki lopbarîbas sagatavoðanai;
· saimniecîbâ nav saimnieciskâs darbîbas turpinâtâju;
· saimniecîba ir izveidota deviòdesmito gadu sâkumâ, kad tika privatizçta kolhoza ferma;
· rupjâ barîba tiek sagatavota saimniecîbâ, bet enerìijas un kombinçto barîbu iepçrk;
· ir raþoðanai nepiecieðamie resursi - iegâdâta jauna tehnika rupjâs barîbas sagatavoðanai, kûts celta pirms 25 gadiem, tajâ govis tiek turçtas nepiesietais;
· saimniecîbâ ir ES prasîbâm atbilstoða kûtsmçslu krâtuve.
Kâpçc piena lopkopîba?
Vçrtçjot tâlâkâs attîstîbas iespçjas, vispirms rodam atbildi uz jautâjumu:
vai turpinât nodarboties ar piena lopkopîbu, vai mainît saimniecîbas darbîbas virzienu?
Ja atceramies iepriekð rakstîto, kur iztirzâjâm specializâcijas virziena izvçli un tâs ekonomisko pamatojumu, tad viens no faktoriem, kas pamato darbîbas izvçli, ir saimnieku intereses, zinâðanas un prasmes. Izvçlçtâ profesija un garie darba gadi ðajâ nozarç jau ir devuði labu pieredzi, kura noder arî turpmâk. Arî darbs ar dzîvniekiem noteikti ir saimnieka sirdslieta, kas pamato ðîs laikietilpîgâs nozares izvçli konkrçtajâ situâcijâ. Par labu izvçlçtajam darbîbas virzienam bûs arî saimniecîbas atraðanâs vieta (Vidzeme, kur dabas apstâkïi, arî reljefs, ja domâjam paugurus, ir labvçlîgâki tieði lopkopîbas nozaru attîstîbai) kâ arî piena pârstrâdes uzòçmumu esamîba.
Cita nozare? Ja salîdzinâm augkopîbu vai lopkopîbu, tad izvçle par labu augkopîbai neattaisnosies tai nepiemçrotâ zemes reljefa dçï. Savu veselîbu, tâpat tehniku, pakïaut papildu riskam noteikti nav tâ vçrts. Arî saimniecîbas lauksaimniecîbas zemes platîba ir pârâk maza, lai nodarbotos ar graudkopîbu, un tas bûtu arî ekonomiski izdevîgi. Turklât vçl papildus bûs nepiecieðams ieguldît lîdzekïus graudkopîbas tehnikas iegâdei. Svarîgs faktors darbîbas virziena izvçlei ir arî augsnes auglîba, kas Vidzemç nav no augstâkajâm, tâdçjâdi bûs nepiecieðami papildu resursi noteiktu ienâkumu nodroðinâðanai.
Tâtad - paliekam pie lopkopîbas.
Lîdzâs piena lopkopîbai ir iespçjams nodarboties arî ar gaïas dzîvnieku audzçðanu. Ðâdu izvçli attaisnotu vçlme vai iespçja ieguldît salîdzinoði mazâku patçrçto darba laiku, bet tajâ paðâ laikâ ir jârçíinâs arî ar salîdzinoði lçnâku naudas lîdzekïu apriti. Laika periods no dzîvnieka iegâdes lîdz pirmo ienâkumu (realizâcijas) brîdim bûs garâks nekâ piena lopkopîbâ. Citu mâjlopu (aitu, kazu, zirgu, brieþu u. tml.) turçðana piemçrâ norâdîtajai saimniecîbai nav saimnieku interesçs, tâpçc ðâdus variantus neizskatîsim.
Kas turpinâs saimnieku iesâkto?
Aktuâlâkais analizçjamais faktors saimniecîbas darbîbas izvçrtçðanâ ir saimnieku vecums, kas ietekmç viòu veselîbu un darbaspçjas. Lai pieòemtu lçmumu par saimniecîbas tâlâko virzîbu, ir svarîgi paðiem sev noskaidrot - cik ilga varçtu bût vçlme un iespçjas saimniekot, veikt ðos (ne tik vieglos) ikdienas darbus saimniecîbas darbîbas nodroðinâðanâ. (Atcerieties, par to runâjâm mûsu pirmajâ sarunâ!) Vai tie bûs 10 vai 20 gadi, vai tikai 3 vai 5?
Ja saimniecîbas darbîbâ ieguldâm ðodien, kad sâksim baudît gûtos labumus? Ja plânojam strâdât tikai daþus gadus, noteikti jâapzinâs, ka ðobrîd ieguldîtais prasîs 10 gadu darbu, lai tas atmaksâtos. Jâòem arî vçrâ fakts, ka, dodoties pelnîtâ atpûtâ, sasniedzot pensionçðanâs vecumu, bûtu vçlams sev nodroðinât finansiâli labvçlîgu situâciju.
Bet tajâ paðâ laikâ bûtisks ir arî jautâjums - kam atstât paveikto? Jaunâ paaudze savas dzîves piepildîjumu ir atradusi pilsçtâ. Vai viòi atgriezîsies, vai saskatîs savas iespçjas arî ðeit, dzîvojot lauku vidç? Vai ir nepiecieðams sevi visu ielikt saimniecîbas darbîbas paplaðinâðanâ, ja ir zinâms, ka iesâkto neviens neturpinâs?
Ja nav kam turpinât iesâkto, tad risinâjums ir saimniecîbu pârdot. Bet atkal ir jautâjums vai pârdot to tâdu, kâda tâ ir tagad vai paplaðinât to un pârdot pçc 3 gadiem vai vairâk. Svarîgâkais ir saprast cik ilgi saimniekot un kâ saimniecisko darbîbu izbeigt.
Paplaðinât vai atstât nemainîgu?
Lai izvçrtçtu saimniecîbas darbîbas tâlâko attîstîbu paplaðinâðanâs kontekstâ, ir jâòem vçrâ nodroðinâjums ar zemes resursiem. Papildus tam aktuâls ir jautâjums: cik daudz paplaðinâties - 2 reizes, 3 reizes? Tas pat var bût galvenais saimniecîbas darbîbas paplaðinâðanâs iespçjas ietekmçjoðais faktors. Òemot vçrâ ðâ brîþa zemes vçrtîbu un nepiecieðamos ieguldîjumus platîbu paplaðinâðanai, ir jârçíina, cik daudz naudas nepiecieðams, cik tas izmaksâ, cik es nopelnu un kad ieguldîtais atmaksâsies.
Analizçjot pieòemto saimniecîbu, tâs zemes platîbas ir pietiekamas, ja pieòemam, ka vienam dzîvniekam ir nepiecieðams aptuveni 1 ha. Saimniecîba audzçjamo dzîvnieku skaitu var palielinât pat 2 reizes, ja kopçjâ apsaimniekojamâ platîba sasniedz 100 ha. Taèu - ja 20 ha ir iespçja nomât ðogad, vai tikpat daudz varçs nomât arî nâkoðajâ gadâ? Vai nav iespçjama varbûtîba, ka kaimiòð varçtu pârdomât un savu îpaðumu iznomât citam zemniekam vai pârdot to?
Kâda veidotos finansiâlâ situâcija, ja saimniekam nebûtu iespçja zemi nomât, bet tâ bûtu jâpçrk? Pieòemsim, ka 1 ha cena ir Ls 1500 un, nodarbojoties ar piena lopkopîbu, iegûtâ peïòa no 1 govs Ls 200. Ja vienai govij ir nepiecieðams 1 ha, tad ðis ieguldîjums atmaksâsies 7,5 gadu laikâ (1500/200). Tas nozîmç: ja nolemjam paplaðinât savas saimniecîbas darbîbu, tad vismaz 7,5 gadi bûs jâstrâdâ, lai ðis ieguldîjums atmaksâtos.
Bet tâ nav vienîgâ joma, kas prasa papildu izvçrtçjumu, darbîbu paplaðinot. Ja darbîba tiek paplaðinâta, bûs nepiecieðams lielâks ganâmpulks - jaunas govis arî maksâ. Ataudzçjot ganâmpulku paðam, bûs nepiecieðams ilgâks laiks, lai nodroðinâtu vajadzîgo dzîvnieku skaitu.
Tâ nu arî nonâkam pie nâkoðâ jautâjuma:
Kas strâdâs?
Vçl viens saimniecîbas darbîbas paplaðinâðanos un attîstîbu ierobeþojoðais faktors ir darbaspçka nodroðinâjums (precîzâk - tâ trûkums). Jau daudzkârt paustie viedokïi par bezdarba apjomu kâdâ teritorijâ un pieejamâ darbaspçka kvalitâti, domâju, ir zinâmi, un ðî problemâtika, lai paliek citu speciâlistu ziòâ. No ekonomiskâ viedokïa raugoties, svarîgas ir izmaksas, kas nepiecieðamas nepârtraukta darba procesa nodroðinâðanai. Vai visus darbus ir iespçjams veikt saimniekiem paðiem?
Daïu no saimnieku laika paòem piena raþoðanas procesa veiksmîga norise saimniecîbâ:
· ikdienas darbu vadîðana un kvalitatîvas norises;
· nepiecieðamâs barîbas daudzuma un kvalitâtes nodroðinâðana;
· piena realizâcijas nodroðinâðana;
· tehniskâ parka uzturçðana.
Lîdzâs tam visam daudz laika prasa arî saimniecîbas administratîvâ darba nodroðinâðana - grâmatvedîbas uzskaite, atskaites, pieteikumi ES un valsts atbalstam, informâcijas iegûðana par raþoðanas aktualitâtçm, u. c. Ir vçrts izanalizçt, kâdiem jautâjumiem vai darbiem saimniekam bûtu jâvelta lielâkâ daïa sava laika un kurus varçtu uzticçt citiem? Turklât, ja saimnieks ir atradis cilvçku, kam tos uzticçt, kâ ðo uzticîbu saglabât? Pirmais nosacîjums bûs konkurçtspçjîgs atalgojums.
Pieòemot, ka saimniecîbas darbîba tiek paplaðinâta, ar saviem spçkiem saimniekiem vairs nepietiek, un ir nepiecieðams vismaz 1 algotais darbinieks papildus. Parçíinâsim cik daudz naudas vajadzîgs, lai piesaistîtu papildus vienu darbinieku. Zinâm, ka laukos atrast cilvçku, kam varçtu uzticçties un païauties, ir grûti, tomçr saimniekam tas ir izdevies. Darba samaksa, par kuru jaunais darbinieks ir gatavs strâdât, ir vismaz Ls 300 (teiksim vienkârði "uz rokas").
Cik liela naudas summa katru mçnesi bûs vajadzîga saimniekam jaunâ darbinieka darba samaksas nodroðinâðanai? Neaizraujoties ar iedziïinâðanos santîmu aprçíinos, rezultâts "uz papîra" ir Ls 430. Tâtad - pieskaitot darba devçja sociâlâs apdroðinâðanas iemaksas (24,09%) un riska nodevu (Ls 0,25), papildus Ls 430 ir nepiecieðami Ls 103,84, kas kopâ ir Ls 533,84 katru mçnesi un Ls 6406,08 gadâ. Arî ðie lati ir jâiegûst no katra izslauktâ piena litra. Bet ja darbaspçka nodroðinâðanai nepiecieðamâ samaksa bûtu Ls 400 vai 500 lati mçnesî?
Vai jâceï jauna kûts
Ja veiktie aptuvenie aprçíini un saimnieka rîcîbâ esoðâ nauda atïauj darbîbas paplaðinâðanu, tomçr ir vçl viens aspekts, kas jâòem vçrâ - bûvniecîba un tâs izmaksas. Pieòemot, ka govju skaits ir jâpalielina vismaz 2 reizes, ir nepiecieðama jaunas kûts bûvniecîba vai esoðâs pârbûve. Vçrtçjot ðâ brîþa situâciju bûvniecîbas nozarç, saimniekam ir vairâkas izvçles iespçjas:
· uzticçt celtniecîbu specializçtam uzòçmumam. Pieòemot, ka aptuvenâs izmaksas ðajâ gadîjumâ vienas govs stâvvietai ar visu nepiecieðamo aprîkojumu, pçc ekspertu vçrtçjuma, varçtu bût Ls 4000. Atsaucoties uz jau iepriekð pieminçto peïòu no vienas govs Ls 200, veiktais darbs sâks atmaksâties pçc 20 gadiem;
· darbus veikt paða spçkiem. Ðajâ gadîjumâ veikto darbu izmaksas samazinâsies aptuveni lîdz Ls 1000, bet ko tas prasîs papildus no saimnieka? Iespçjams, iekavçsies ierastie darbi, zaudçs kvalitâti lîdz tam veiktie darbi, jo laiks bûs jâsadala. Bûs nepiecieðamas zinâðanas, tâdçjâdi tâpat var nâkties meklçt palîdzîbu.
Vai ir arî citi risinâjumi?
Vçl viena iespçja, kuru saimniekiem der apsvçrt, ir esoðâ raþoðanas apjoma saglabâðana. Tas neprasa papildu ieguldîjumus, bet visa darbîba tiek virzîta uz peïòas palielinâðanu, piemçram, no Ls 200 lîdz Ls 300 (kâpinot raþîbu, uzlabojot ìençtisko materiâlu, samazinot izmaksas u. c). Tâdâ gadîjumâ iegûto papildu naudu var atvçlçt sev - varbût atpûtai, varbût kaut kâ vçrtîga iegâdei, ko jau sen ir gribçjies izdarît.
Bez visa iepriekð minçtâ paliek vçl saimniecîbas ârçjâ vide un ar to saistîtie darbîbu ietekmçjoðie faktori - piena cena, tâs iespçjamâs izmaiòas (jo ðobrîd aktualizçjies jautâjums par piena kvotâm), ârçjâ tirgus ietekme. Ja ðobrîd situâcija liekas pieòemama, tad jâpadomâ un aprçíinos jâiekïauj arî tas, kas varçtu notikt nâkotnç.
Lai kâds arî bûtu pieòemtais lçmums, pamatfaktors, no kâ bûs atkarîga saimniecîbas pastâvçðana, ir darbîbas ekonomiskâ efektivitâtes nodroðinâðana un paaugstinâðana.
Teicama izturçðanâs pret savu ganâmpulku vai lauku rûpîga apkopðana vien neïauj attîstîties saimniekoðanai, papildus tam ir nepiecieðams arî finansiâlâs informâcijas nodroðinâjums un sakârtotîba.
Kâpçc jâveic finanðu uzskaite?
Pieraksti par notikumiem saimnieciskajâ darbîbâ, t. i., finanðu uzskaite, materiâlu izmaiòas, jâveic regulâri, jo tie atspoguïo fizisko un finansiâlo vçsturi. Pieraksti ir nepiecieðami, lai varçtu pieòemt pamatotus lçmumus un izstrâdâtu jaunus plânus. Jo, kâ vairâkkârt iepriekðçjâs sarunâs esam norâdîjuði,- tikai pamatojoties uz vakardienas un ðodienas informâcijas analîzi, mçs varam pieòemt labâku lçmumu par rît veicamajiem uzdevumiem.
Pierakstu nepiecieðamîbu nosaka arî fakts, ka neviens cilvçks, lai cik fenomenâla bûtu viòa atmiòa, nespçj atcerçties visas savas veiktâs darbîbas, kur nu vçl to detaïas. Turklât, ja kâds cenðas to darît, tas nav nepiecieðams un liecina par kompetences trûkumu saimniecîbas vadîðanâ.
Grâmatvedîbas uzskaite nav jâveic tikai tâpçc, ka to prasa likumi, tâs primârajam uzdevumam vajadzçtu bût nodroðinât saimnieku ar finansiâlo informâciju, kas ïauj vçrtçt saimniecîbas darbîbu un pieòemt pareizus lçmumus.
Kâds labums no finanðu uzskaites?
· Tâ ïauj analizçt un atklât saimniecîbas priekðrocîbas un riskus finansçs - kas prasa lielâkos izdevumus, kas rada lielâkos ieòçmumus;
· palîdz analizçt resursu izmantoðanas efektivitâti - kâdus produktus raþot, lai gûtu peïòu, kâdi resursi tiek izmantoti produkta raþoðanâ un cik lielâ daudzumâ, kâ tie mainâs un ietekmç saimniecîbas finansiâlo stâvokli;
· dod iespçju novçrtçt, kâ palielinâs ienâkumi no saimniekoðanas un uz kâ rçíina tie palielinâs - vai tas ir raþoðanas apjoma pieaugums, pârdoðanas cenas pieaugums, atbalsta maksâjumu pieaugums, vai notiek pilnîgi pretçjais - ienâkumi samazinâs;
· nodroðina nepiecieðamos datus darbîbas un finanðu plânoðanai;
· palîdz saprast reâlos naudas izdevumus un ieòçmums - kad un cik lieli ir ienâkumi, vai ir iespçjams nosegt raþoðanas izdevumus konkrçtâ laika periodâ, cik daudz naudas ir nepiecieðams;
· palîdz novçrtçt papildu finansçjuma piesaistîðanas iespçjas - vai un kad bûs nauda, ko atdot bankai;
· palîdz saprast saimniecîbas kopçjo vçrtîbu - regulâra saimniecîbas lîdzekïu un to avotu uzskaite ïauj novçrtçt to izmaiòas, kâ arî lîdzekïu pârbaude palîdz noteikt saimniecîbas rîcîbâ esoðo krâjumu, parâdu, pamatlîdzekïu u. c. daudzumu.
Finansiâlâs darbîbas uzskaite nodroðinâs ar informâciju, kas nepiecieðama finanðu darîjumu kontrolçðanai, un ïaus pilnveidot saimniecîbas darbîbas analîzi. Bet jâòem vçrâ, ka pierakstîðana ir tikai viens no lîdzekïiem. Papildus tam ir nepiecieðamas arî citas vadîðanas iemaòas - ekonomikas pamatprincipu izpratne, saprâtîga darbîbas plânoðana un mçríu izvirzîðana.
Kâds ir finansiâlâs uzskaites mçríis?
1) Ir svarîgi kontrolçt, no kâ saimniecîbâ tiek gûti ienâkumi un kam nauda tiek tçrçta. Ðâdu informâciju fiksçjot pareizi un laikus, iespçjams novçrtçt konkrçtâ brîþa finansiâlo stâvokli un nâkotnes iespçjas;
2) saimniecîba ar nepiecieðamajiem materiâliem un lîdzekïiem ir jânodroðina laikus. Grâmatvedîbas pieraksti ïauj noteikt nepiecieðamo resursu daudzumu, tâdçjâdi neiztçrçjot vairâk naudas nekâ nepiecieðams, un nerada situâciju, ka pçkðòi pietrûkst sçkla vai barîba, un tâdçjâdi tiek aizkavçts raþoðanas process;
3) palîdzçt saimniecîbas darbîbas juridiskajos jautâjumos, sâkot ar pareizu valstij maksâjamo nodokïu aprçíinu, kâ arî saimniekoðanas procesâ raduðos bojâjumu vai zaudçjumu novçrtçðanu;
4) palîdzçt pilnveidot saimniecîbas darbîbas analîzi, salîdzinât savu darbîbu ar citâm saimniecîbâm, novçrtçt, kâdu laukaugu vai dzîvnieku audzçðana ir visefektîvâkâ un kura nav tik izdevîga, vai noslçgtie lîgumi un vienoðanâs atmaksâjas;
5) nodroðinât bâzi finanðu un darbîbas plânoðanai. Izmantojot informâciju par iegûto raþîbu un dzîvnieku produktivitâti, saimnieks var lemt par vçlamâko saimniecîbas darbîbas attîstîbas virzienu.
Veiktie pieraksti ïaus aprçíinât sagaidâmo rezultâtu, plânot raþoðanas attîstîbu un saskaòot to ar izvirzîtajiem mçríiem. Tâpat tie dos iespçju novçrtçt papildu finansçjuma (kredîta) nepiecieðamîbu un tâ atmaksâðanas iespçjas. Turklât apkopotâ informâcija mudinâs pieòemt pârdomâtus, pamatotus un gudrus lçmumus saimniecîbas darbîbas attîstîbâ.
Taèu pirms pareizâ lçmuma pieòemðanas ir nepiecieðama analîze. Par to - turpmâkajâs sarunâs. ˜