Zināšanas saimniekošanai

Brokastu pārslas - pārāk saldas, sāļas, treknas

Eiropas Savienība augusta beigās nākusi klajā ar ziņu, ka plāno "stingri ierobežot nepamatotos veselības solījumus, ko izdomājuši brokastu pārslu ražotāji".

Laikraksts „Diena” raksta, ka brokastu pārslas nemaz nav tik veselīgas, kā sola veikli sacerētie saukļi un bildītes ar skaistām sirdīm uz iepakojuma.

Eiropas Savienība augusta beigās nākusi klajā ar ziņu, ka plāno "stingri ierobežot nepamatotos veselības solījumus, ko izdomājuši brokastu pārslu ražotāji". Uz daudzām pārslu pakām lasāms, ka tās uzlabos mūsu "sirds, zarnu trakta un matu veselību". Ka nāks par labu "jostas vietai, nervu sistēmai un cels enerģijas līmeni". Ražotāji šādus solījumus pucē vaļā citu pēc cita, neskatoties uz to, ka viņu ražotās pārslas satur trīs karotītes cukura porcijā, pārāk daudz sāls un tauku, raksta britu The Times.

Avīze atsaucas uz aprīlī publiskoto patērētāju organizācijas Which? pētījumu. Tajā atklājās, ka 67 no 100 populārākajām brokastu pārslām Lielbritānijā cukurs ir daudz vairāk, nekā būtu pieļaujams, lai pārslas varētu saukt par veselīgām. Analizējot pārslas, kas orientētas īpaši uz bērnu auditoriju, pētījumā tika atklāts, ka tikai vienās no 28 — Rice Krispies — cukura daudzums nepārsniedza veselīgās robežas. Toties tajās bija pārāk daudz sāls.

Patērētāju psihologs Pols Baklejs no Kārdifas Universitātes uzskata, ka ražotāji izrīkojušies ļoti gudri — daudzām pārslām pašām par sevi ir maza uzturvērtība, tādēļ tās tiek uzlabotas ar papildus pievienotiem vitamīniem un minerālvielām. Saukļi apetītes krāsās (sarkanā, dzeltenā, zaļā) un sazīmētas sirdis uz iepakojuma sola veselības kvalitātes, kas pētījumos neapstiprinās.

Savukārt ražotāji taisnīgi apgalvo, ka papildus pievienotie vitamīni un minerālvielas "noliek uz mūsu brokastu galda" veselu virkni vērtīgu vielu, piemēram, cinku, dzelzi, šķiedrvielas, ko citā gadījumā mēs nemaz neuzņemtu. Ražotāji arī norāda uz virkni pētījumu, kas pierāda, ka ir saikne starp brokastu pārslu patēriņu un labāku veselību. Piemēram, kāds neatkarīgs 10 gadu ildzis pētījums, ko veica ASV Nacionālais sirds, plaušu un asins institūts, apstiprināja, ka cilvēki, kuri regulāri ēd pilngraudu pārslas (satur vismaz 25% auzu un kliju), par 28% samazina sirds triekas risku. The Times tomēr raksta, šis pētījums arī rādīja, ka graudaugu ēdāji ēd veselīgāk nekā citi un vingro vairāk. Iespējams, tas ir īstais iemesls labākai veselībai.

Šī raksta mērķis nav pārliecināt, ka no brokastu pārslām vajadzētu atteikties. Tās, protams, var ēst. Tikai vēlams izlasīt visu, kas rakstīts uz iepakojuma — arī to, kas rakstīts sīkiem burtiem, un saprast, ka pārslas nav pats veselīgākais brokastu variants. Dietoloģe Lolita Neimane skaidro, ka brokastu pārslas dod strauju, diemžēl īslaicīgu enerģijas pieplūdumu. Rezultātā pēc tādām brokastīm drīz gribas ēst atkal. Vislabākās brokastīs ir vecmodīgās pašu vārītās auzu, griķu, miežu putras, jo tās satur lēni parstrādājamus ogļhidrātus, kas cukura līmeni paaugstina pakāpeniski un notur ilgstoši, tādēļ cilvēks ilgi jūtas paēdis.

The Times atsaucas uz pētījumiem, kas vēsta: ja brokastīs ēdīsit olas, tad dienas gaitā kopumā uzņemsit mazāk kaloriju. Tas tāpēc, ka olbaltumvielas ilgāk palīdz justies paēdušam. Pilngraudu maize, tomāti, sēnes, pākšaugi arī ir labas brokastis.