Zināšanas saimniekošanai

Paaugstina ābolu konkurētspēju

Laikrakstā "Latvijas Avīze" publicēta intervija ar Viesītes novada Saukas pagasta zemnieku saimniecības "Rutki" īpašnieci Dainu Malcenieci. Lūk, ko "Rutku" dārza saimniece saka par Latvijas ābolu konkurētspēju un Latvijas apstākļiem piemērotākajām šķirnēm.

– Mūsu āboli var sekmīgi konkurēt ar ievestajiem no Polijas, Lietuvas un citām valstīm?

– Tieši tā. Pagaidām situācija gan vēl nav iepriecinoša, jo, lai arī cilvēki ļoti labi saprot, ka Latvijas āboli ir labāki par importētajiem, tik un tā tirgos un veikalos mūsu ābolus pārmāc ievestie. Pirmkārt, mēs joprojām esam atturīgi kooperatīvu veidošanā, tāpēc nevaram apmierināt tirgotāju pieprasījumu pēc lielām partijām. Otrkārt, nepietiekamu zināšanu un informācijas dēļ daudzi dārzu īpašnieki ne vien ierīkojuši savus dārzus steigā nesagatavotās vai, vēl sliktāk, nepiemērotās vietās, bet arī pieļāvuši citas kļūdas, piemēram, nelielās platībās audzē daudz šķirņu, bet, ja platības ir lielākas, izvēlējušies lielražošanai nepiemērotas šķirnes. Un ja vēl nepareiza potcelmu izvēle...

– Kā jūs palielināt savu ābolu konkurētspēju?

– Mana filozofija ir vienkārša – lai vilks paēdis un kaza dzīva. Ko vajag tirgotājam? Preci, kas piemērotāka transportēšanai un ilgāk glabājas. Ko vajag pircējam? Preci, kas ir garšīga un nav tik daudz ar ķīmiju apstrādāta. Tāpēc nolēmām pāriet uz augļu integrēto ražošanu. Integrētā audzēšana sintētisko fungicīdu vai insekticīdu lietošanu pieļauj tikai tajos gadījumos, ja kaitīgais organisms var savairoties tā, ka tiek apdraudēta ne tikai raža, bet arī auga augšana, kā arī ja visi apstākļi un prognozes liecina – kāda slimība var nopietni kaitēt gan ražai, gan augam. Saudzējošās metodes samazina agroķīmisko līdzekļu lietošanu. Polijā ir dārzi, kurus miglo gandrīz vai katru nedēļu. Vajag vai nevajag, lai tikai būtu lielāka drošība. Bet ir taču liela starpība, kad nomiglo 15 reizes un kad nomiglo tikai dažas reizes. Man gadījās būt kādā poļu dārzā, kur miglots arī pirms ābolu novākšanas. Protams, tādi āboli noliktavā labāk glabājas un arī veikalnieki tiem dod priekšroku.

– Ja jums ir integrētais dārzs, vai kāds palīdz noteikt brīdi, kad nevar iztikt bez miglošanas?

– Mēs izmantojam Valsts augu aizsardzības dienesta informāciju un sadarbojamies ar "Integrētās audzēšanas skolu", un tā sauktā brīdinājumu sistēma man patiešām ļoti palīdz. Integrētie dārzi tiek ne tikai stingri kontrolēti attiecībā uz ķimikāliju un minerālmēslu lietošanu, bet arī uzraudzīti, lai kaitēkļu vai slimību gadījumos palīdzību varētu sniegt īstajā laikā.

D. Malceniece izaudzēto ražu piegādā vairumtirdzniecības bāzēm, lielveikaliem un Jēkabpils uzņēmumam "Gaļas nams". Galvenās šķirnes ir 'Auksis', 'Antej', 'Beloruskoje Maļinovoje' un 'Sinap Orlovskij'.

– Kāpēc tāda izvēle?

– Latvija atrodas nestabilāku dabas apstākļu zonā, rietumvalstu šķirnes nav piemērotas arī īsākās vasaras dēļ. Mums Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas šķirnes, lai arī tās atpaliek izskata un transportēšanas ziņā, pieņemamākas ir arī ābolu garšas un sulīguma ziņā. Turklāt šķirnes 'Auksis' āboli ir vācami septembra vidū, 'Antej' – septembra beigās un oktobra sākumā, 'Beloruskoje Maļinovoje' – oktobrī, līdz ar to nav tik lielas problēmas ar ābolu lasītājiem, kādas rastos, ja novākšana iekristu vienā laikā.