Zināšanas saimniekošanai

Veterinārārsts: Dzīvnieks izjūt sāpes, izmantojot jebkuru kaušanas metodi

Dzīvnieks izjūt sāpes, izmantojot jebkuru kaušanas metodi, taču sāpju intensitāte ir atkarīga no kāvēja profesionalitātes, aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzējs gaļas inspekcijā un kaušanas higiēnā.

Dzīvnieku kaušanai izmanto gan tradicionālas, gan netradicionālas metodes. Rietumu kultūrā tradicionālās kaušanas metodes ietver dzīvnieka apdullināšanu, atasiņošanu un turpmāku apstrādi. Pēc Eiropai netradicionālas kaušanas metodes košera gaļas iegūšanai vispirms tiek veikts grieziens.

"Veicot abas kaušanas metodes, var izraisīt vienādi lielas sāpes. Kaujot dzīvniekus pēc vienas vai otras metodes, svarīgākais ir pareizi, korekti nokaut un kontrolēt kaušanas metodes. Arī, apdullinot dzīvnieku ar kādu no apdullināšanas metodēm - strāvu, ogļskābo gāzi, pistoli -, tam tiek nodarītas sāpēs. Es gribu oponēt. Izdarot griezienu dzīvniekam, šī nav ilgstoša un mokoša nāve. Kaujot ar griezienu, svarīgākais ir tas, ka dzīvnieks ir pie samaņas, izdarot griezienu, bet pēc tam viņu var apdullināt. Būtiskākais jautājums ir par to, kā un kas kontrolēs, lai kaušana notiktu korekti," uzsver Bērziņš.

Viņš uzskata, ka pašlaik būtu lieki sākt diskusiju par to, vai kaušana ir ētiska jeb nē, jo sabiedrības lielākā daļā ikdienā uzturā lieto dzīvnieku gaļu. Dzīvniekam sāpes tiek nodarītas, kaujot pēc jebkuras metodes, tāpēc lopu kāvējiem ir jābūt apmācītiem, lai viņi, kaujot dzīvniekus, tiem nodarītu pēc iespējas mazākas sāpes.

"Starp 27 Eiropas valstīm tikai četrās valstīs netiek regulēta kaušana ar griezienu, tāpēc mums nacionālajā likumdošanā ir jābūt konkrēti noteiktai kārtībai un kontrolei, kas un kā uzraudzīs kaušanu, kādas ir prasības kāvējiem, lai neciestu mūsu valsts gaļas industrijas konkurētspēja," sacīja Bērziņš.