Citas ziņas sadaļā
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Rīks piemērotākās zemkopības sistēmas izvēlei. Vebinārs "Kas tas ir un kā to lietot?"
Zemkopības sistēmu saimnieciskie rezultāti
Modelēšanas rīks zemkopības sistēmas risinājumu izvēlei. Struktūra un metodoloģija
Slāpekļa aprites novērtēšana zemkopības sistēmās
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Saimnieciskais izdevīgums bioloģiskajā ēdināšanā cūku nobarošanas fāzē: sākotnējo eksperimentu rezultāti
Pieteikšanās atbalstam pasākumā Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības un konsultāciju pakalpojumi
Zināšanas saimniekošanaiBiškopji: Ģenētiski modificētu kultūraugu izplatība ir drauds bitēm un daudziem kukaiņiemDaiga Kļanska, Leta-Nozare
05.10.2009 Ģenētiski modificētu kultūraugu izplatība ir drauds bitēm un daudziem kukaiņiem, šodien seminārā "No ģenētiski modificēto organismu brīvu zonu izveide Latvijā" sacīja Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. (Fragments) Ģenētiski modificētu kultūraugu izplatība ir drauds bitēm un daudziem kukaiņiem, šodien seminārā "No ģenētiski modificēto organismu brīvu zonu izveide Latvijā" sacīja Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Septembrī notikušajā biškopju kongresā Francijā zinātnieki stāstījuši, ka ģenētiski modificētie kultūraugi ir pamats ne tikai bišu saimju bojāejai, bet izraisa arī citu kukaiņu, kuri barojas ar nektāru un ziedputekšņiem, bojā eju, tādejādi tiek sarauta barības ķēde putniem, sīkajiem plēsējiem, meža zvēriem, sacīja Krauze. Patlaban visdramatiskākā situācija izveidojusies Spānijā, kur ģenētiski modificēto kukurūzu audzē vislielākajās platībās ES. "Bites neiznīkst acumirklīgi, bet tas notiek pakāpeniski. Spānijas biškopji kopā ar zinātniekiem meklējuši bišu saimju bojā ejas iemeslus un secināts, ka viens no tiem noteikti ir ģenētiski modificēto kultūraugu straujā izplatība," sacīja Krauze. Lai arī tiek uzskatīts, ka bites kukurūzas putekšņus nevāc, tomēr gadījumos, kad bitēm tuvākajā apkārtnē nav citas barības, tās vāc arī kukurūzas putekšņus. Latvijas bitēm visbīstamākais būs ģenētiski modificētais rapsis. Bites pēc nektāra var lidot pat septiņus kilometrus un tā kā Latvijā lauki ir mazi, tad nav garantijas par to, ka bites neaizlidos līdz kāda kaimiņa, kurš iespējams audzēs ģenētiski modificētu rapsi, laukam. "Dabā nevar novilkt vienu līniju, kuru kukaiņi vai augi nepārkāps, tāpēc atļaujot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu, situācija kļūs pilnīgi nekontrolējama," norāda Krauze. Viņš uzskata, ka gadījumā, ja valstī netiks izveidotas no ģenētiski modificētiem organismiem brīvas zonas, tad beigs pastāvēt arī bioloģiskā biškopība, kas patlaban ir plaši izplatīta visā valstī. |