Zināšanas saimniekošanai

Brīnumzālītes pašu virtuvē

Laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai"pielikumā "Māja" sniegtas pamācības, kā katram pašam izaudzēt dažādus garšaugus.

Vēlaties zupai piemest tikko plūktu lauru lapu? Rudens drēgnumā palutināt sevi ar maigām biešu lapiņām vai tikko šķītiem lociņiem? Atliek vien ķerties pie darba, lai arī jūsu mājās sazaļotu garšaugu dārziņš.

Varam nedaudz patērēties un sapirkt visdažādāko formu māla podiņus, bet lieliski derēs arī citi trauki. Pirms stādīšanas gan noteikti jāizveido caurumiņi notecei. Lai pasargātu saknes no lieka mitruma, apakšā vēlams ieklāt nelielu kārtiņu grants. Pašdarinātos puķupodiņus var koši nokrāsot, var aplīmēt ar dekoratīvu aukliņu.

Sēt vai stādīt?

Māra Kaugare, kas ar ekoloģisko lauksaimniecību nodarbojas jau vairākus gadu desmitus, sēklas un stādmateriālu iesaka pirkt tirgū. Ja vēlaties savus garšaugus jau rīt uz brokastu laiku, pērciet nelielas seleriju un pētersīļu saknes ar lapu čemuriņiem (stādot apakšējo daļu var krietni saīsināt). Selerijas liek zemē līdz pusei, pētersīļus tā, lai daži centimetri paliktu virspusē. Nepaies ne pāris nedēļas, kad plūksiet paši savus zaļumus! Dārzkope iesaka audzēt arī maigās biešu lapiņas (nevajadzētu podiņā stūķēt tās korpulentākās!). Audzētājiem iesācējiem no gatavajām augsnēm vislabāk derētu tomātiem un gurķiem domātās.

Ja rozmarīns, timiāns vai baziliks vasarā audzis dārzā, tos pirms salnām var pārstādīt podā, lai turpina augt istabā. Virtuves karali baziliku telpās var audzēt arī augu gadu, ja vien tam netrūkst siltuma, gaismas un treknas zemes. (Gada tumšākajā laikā tam vēlams papildu apgaismojums.) Lai bazilikam ausis nesāpētu, tas rūpīgi jāsargā no caurvēja. Jēra gaļas lielais draugs rozmarīns ir domāts pacietīgajiem – paies gadi divi, kamēr tas paaugsies un kļūs par lielisku piedevu ēdieniem.

Vieglākais – lociņi

Ja neesat sadūšojušies uzreiz ņemties ar podiem un stādiem, iesākumā bez problēmām uz palodzes varat izaudzēt sīpollokus. Māra Kaugare lociņus iesaka diedzēt no šalotes sīpoliņiem. Veikalos nopērkamie esot paslinki, jo tie ir ķīmiski apstrādāti pret dīgšanu. Atliek nogriezt sīpola galviņai virsu, iesēdināt ar sakņu daļu mitrā zemē, un drīz vien jau maigie, zaļie lociņi būs izmantojami uzturā.

Ja sīpolus diedzēsiet ūdenī, jārēķinās, ka tas ar laiku sāks smakot, bet nomainīt to nebūtu vēlams, jo tad izskalosies barības vielas.

Ja nolemsiet zaļajam trakumam atdot mazo pirkstiņu, varat apgūt sēšanas filigrāno mākslu. Sīkas sēkliņas, lai tām piekļūtu pietiekami daudz gaismas, ar zemi nevajag apbērt. Lielākās – kā kinzai un salvijai – sēj 0,5 centimetru dziļumā. Lai ātrāk parādītos pirmie zaļumi un zeme neizžūtu, trauciņam var pārklāt caurspīdīgo pārtikas plēvi. Līdzko parādās pirmie asniņi vai lapiņas, plēve jānoņem. Laista reizi trīs dienās, pēc nedēļas sēklas jau būs sadīgušas. Parādoties pirmajiem dzinumiem, uz pāris dienām trauku vēlams nolikt vēsākā vietā (citādi stādi izaugs nīkulīgi un izstīdzēs), bet pēc tam novietot atpakaļ gaismā uz palodzes. Ieteicams ik pēc divām nedēļām zemi un stādus papildus pabarot. Trešais un vienkāršākais garšaugu ieguves veids – nopirkt veikalā ar visu podiņu un mājās kopt un lolot. Piemēram, lielveikalos iegādātais baziliks virtuvē aug griezdamies.

Kaimiņu būšana

Pirms vienā podiņā sēt vai stādīt dažādus garšaugus, jāzina, kā tie uzvedīsies. Kinza jeb koriandrs podos labi sadzīvo ar citiem garšaugiem.

Piparmētrām (no dobes izraktiem sakņu gabaliņiem, kurus stāda guļus apmēram 2 cm dziļumā) būtu jāsarūpē paplats pods, jo saknes negausīgi lien uz visām pusēm. Labos apstākļos piparmētra var izaugt 60 centimetru augstumā, tāpēc šo augu labāk stādīt vai nu poda pašā vidū, vai arī tā, lai tas nenomāktu zemākos garšaugus.

Augumā padevies arī rozmarīns, kas nomāc zemu augošo timiānu.

***

Ekspertes viedoklis

Māra KAUGARE, zemnieku saimniecība "Vecapēni":

– Vēlaties kā pasaules labākajos restorānos zupai pielikt svaigi plūktu lauru lapu no pašu audzēta koka? Nebūt nav jātērējas, pērkot šo dārgo dienvidu augu. Pietiek ar pasaulē senākā garšauga zariņu ar 6 lapām. Kātiņš jānogriež izteikti slīpi. Apakšējās divas lapas noplūc, tad zariņu sprauž zemē (bagātinātas kūdras un perlīta 1:1 maisījumā). Uz nedēļu apsedz ar burciņu vai plēvi tā, lai stādiņam piekļūtu gaiss.

Vēlams uzreiz stādīt lielāka izmēra podos, lai jaunie augi vismaz gadu pēc iesakņošanās nebūtu jāpārstāda. Dižais laurs ir ātraudzīgs telpaugs, to var izveidot dažādās formās. Sevišķi dekoratīvi ir kociņi ar bumbveida vainagu.

Mēslo bagātīgi, izmantojot gan minerālmēslus, gan organisko mēslojumu (reizi nedēļā). Augam vajadzīgs labs apgaismojums. Dižā laura saknes necieš slapjumu, arī iekaltēšanu nepiedod. Laista ar mīkstu ūdeni, pāris grādu siltāku nekā istabas temperatūra.

Pēc 1,5–2 mēnešiem jums būs iesakņojies pašiem savs koks! Kulinārijā parasti izmanto kaltētas lauru lapas, bet tikko no koka plūktām ir pilnīgi cits aromāts!