Zināšanas saimniekošanai

Par tirdzniecības noteikumiem ES un ārpus tās

Eiropas Savienībā (ES) aizvien pieaug drošas pārtikas nozīme, tādēļ ir svarīgi zināt, kādi tās aprites regulējošie normatīvie akti pārtikas ražotājam un tirgotājam jāievēro. Lai šos noteikumus aktualizētu, ceturtdien (3. decembrī) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Eiropas Komisiju (EK) rīkoja semināru.

Eiropas Savienības vispārējā pārtikas drošuma stratēģija balstīta uz pārtikas drošumu, kā arī uz augu un dzīvnieku veselību un labturību. Bet galvenais normatīvais akts ir Pārtikas likums (General Food Law), Regula 178/2002, kas Kopienas un valsts līmenī reglamentē pārtikas un dzīvnieku barības apriti, nodrošina cilvēka veselības aizsargāšanu, patērētāju tiesības uz drošu pārtiku.
Svarīgi arī pieminēt Pārtikas higiēnas regulas (stājušās spēkā 2006. gada 1. janvārī) - 852/2004/EK, 853/2004/EK, 882/2004/EK, 854/2004/EK, kas galvenokārt orientētas uz patērētāju veselības aizsardzību.
Savukārt nacionālā līmenī galvenais tiesiskais regulējums ir „Pārtikas aprites uzraudzības likums”, balstoties uz kuru, ir izstrādāti daudzi MK noteikumi. Plašāk: http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=32).
„Gadījumos, kad nav skaidrības, kā labāk ieviest likumos paredzētās normas, var līdzēt līdz šim izstrādātās labas higiēnas un labas ražošanas prakses vadlīnijas (to kopskaits - 21),” uzver Arlita Sedmale, ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta direktora vietniece. Skat.: http://www.zm.gov.lv/?sadala=1062).

Daži pamatprincipi
• Produktiem, kas saražoti Latvijā vai arī citās ES dalībvalstīs, jāatbilst ES likumiem.
• Eksportējot produktam jāatbilst ne tikai eksportētājvalsts, bet arī valsts, uz kuru
eksportē, prasībām. Piemēram, ja mēs izvedam produktus uz Krieviju, produktiem jāatbilst ne tikai ES, bet arī Krievijas Federācijas prasībām.
• Tirdzniecība starp ES dalībvalstīm (27 valstis - 493. milj. iedzīvotāju) ir
tirdzniecība iekšējā tirgū.
• Imports un eksports paredz tirdzniecību ar trešajām valstīm.

Par pavaddokumentiem
Dzīvnieku apritei ārpus Latvijas nepieciešams pavaddokuments - veterinārais (veselības) sertifikāts, ko izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai ES dalībvalstīs nav nepieciešams veterinārais sertifikāts, bet importam un eksportam tas ir nepieciešams.
Augu izcelsmes pārtikas un dzīvnieku barības apriti regulē Komisijas lēmums (2006/504/EK) par īpašiem nosacījumiem, kas piemērojami dažiem pārtikas produktiem, ko ieved no konkrētām trešajām valstīm, saistībā ar pārtikas produktu piesārņojuma risku ar aflatoksīniem. Šis lēmums attiecas uz pārtikas produktiem un uz pārstrādātiem un saliktiem pārtikas produktiem, piemēram, nelobītiem Brazīlijas riekstiem, riekstu un žāvētu augļu maisījumiem, kas satur nelobītus Brazīlijas riekstus. Tāpat spēkā ir Komisijas Regula Nr. 669/2009 par pastiprinātu importa oficiālo kontroli.
Plašākam ieskatam vērts ieskatīties arī: Eiropas Savienības tiesību aktu bāze (“Oficiālais Vēstnesis”): http://eur-lex.europa.eu./lv/index.htm.

Neatbilstība normām ir reta parādība
„Ar katru gadu sarūk to uzņēmumu skaits, kas neatbilst prasībām un tiek slēgti. To īpatsvars jau nepārsniedz pat 1%,” stāsta PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Vēl viņš atzīst, ka nepareizs ir apgalvojums, ka PVD izvirza neizpildāmas prasības, un parāda tagadējo pārbaudes protokola paraugu. Tajā precīzi noteikta atsauce uz normatīvajiem aktiem.

PVD neuzrauga tikai pārtikas apriti
Pēdējo piecu gadu laikā PVD speciālisti ir izstrādājuši un saskaņojuši 60 veterināros sertifikātus ar trešo valstu kompetentajām institūcijām, kas ļauj Latvijas uzņēmumiem eksportēt savu produkciju uz 30 valstīm, kas nav ES. Vislabāk veicas ar piena un piena produktu eksportēšanas iespēju saskaņošanu, mazliet sliktāk pašlaik - ar gaļas produktiem.
Oktobrī Krievijas kompetentās uzraudzības iestādes inspektori ieradās Latvijā, lai pārbaudītu 27 Latvijas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanas uzņēmumus. No tiem 15 jau bija iekļauti Krievijas atzīto uzņēmumu sarakstā un eksportēja savu produkciju, bet 12 uzņēmumu sarakstā nebija, taču bija izteikuši vēlmi eksportēt uz Krieviju.
Nupat atklātībā nākusi ziņa, no Krievijas inspektoru pārbaudītajiem 12 jaunajiem uzņēmumiem 9 (septiņi - gaļas, viens - piena un viens - melno ikru ražotājs) ir iekļauti atzīto uzņēmumu sarakstā. Pārējie trīs tajā tiks iekļauti tikai pēc atkārtotas Krievijas inspektoru pārbaudes.
Savukārt no 15 jau eksportējošajiem uzņēmumiem eksports uz Krieviju ir slēgts 7 - līdz uzņēmumi novērsīs nepilnības.

Daudzu mērķis - Krievijas tirgus
Runājot par eksportu uz trešajām valstīm, viens no pievilcīgākajiem noteikti ir Krievijas Federācijas (KF) tirgus ar 140 milj. patērētāju. Kā atzīst Ernests Zavadskis, bieži gadoties, ka uzņēmums ir izpildījis visas ES un nacionālās prasības, bet nav izpildījis KF prasības. „Atcerēsimies gadījumu ar benzopirēnu zivju konservos! Krievijas norma bija 5 reizes stingrāka (1 mikrograms/1 kg) par ES noteikto (5 mikrogrami/1 kg). Tātad tas, ka uzņēmums ir atzīts Latvijā un ES, vēl nenozīmē tā atbilstību KF prasībām.

Zvejas produktus uz Krieviju eksportēt vieglāk
Spēcīgs konkurents ekportētgribētājiem ir ASV, tomēr arī mums ir savas iestrādes. Šā gada sākumā PVD un KF Federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta vadītāji parakstīja memorandu par zvejas produktu piegādi no Latvijas uz Krieviju.
Memorands atļauj, ka Latvijas uzņēmumu atbilstību KF prasībām pārbauda nevis Krievijas kompetentās institūcijas inspektori, kā tas bija līdz tam, bet gan Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests.
Jaunā kārtība arī noteic, ka zvejas produktu ražotājiem, kuri plāno savu produkciju eksportēt uz Krieviju, par to ir jāinformē PVD, lai inspektori veiktu uzņēmuma pārbaudi un secinātu, vai saražotā produkcija atbilst Krievijas prasībām. Ja pārbaužu rezultāti ir pozitīvi, PVD lūdz Krievijas kompetento institūciju konkrēto zvejas produktu ražotāju iekļaut Krievijas atzīto eksportētāju sarakstā.
Diemžēl ar piena un piena produktiem, kā arī ar gaļu un gaļas produktiem ir citādi - lai saņemtu atļauju eksportēt, vispirms uzņēmumu pārbauda KF inspektori.

Latiņa pacelta augstu
Ieskatam minēšu dažas no prasībām, ko izvirza KF, un ko neparedz ES vai Latvijas likumdošana.
Piemēram: ražošanas teritorijai jābūt strikti nodalītai no saimnieciskās teritorijas;
- tai jāatrodas noteiktā attālumā no dzīvojamām telpām;
- teritorijai jābūt ar cieto segumu un apzaļumotai;
- nožogojumam jābūt blīvam un 2 m augstam;
- jābūt dezobarjerām;
- sadzīves atkritumiem jābūt izvietotiem noteiktā attālumā u. tml.
KF normas arī noteic, ka svaigpienā un gatavos piena produktos atsevišķos izmeklējumos jākontrolē arī šādas antibiotikas: levomicetīns; penicilīns; tetraciklīnu grupa un streptomicīns.

Lai varētu attīstīt eksportu uz Krieviju un citām valstīm, uzņēmējam visas šīs nianses visvieglāk uzzināt vai nu PVD reģionālajās pārvaldēs (tagad to ir 10), vai arī centrālajā aparātā Rīgā.

Atgādinājumam!
Regulas ir tieši piemērojamas un attiecas uz katru pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu, direktīvas - ieviešamas ar MK noteikumiem.