Zināšanas saimniekošanai

Dabas medikaments – speltas kvieši

"Arvien vairāk cilvēku Latvijā veikalu plauktos meklē ekoloģiski tīru un veselīgu pārtiku. Spožie iepakojumi ar apšaubāmas kvalitātes preci daudzus vairs nevilina," uzskata Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta (GSI) selekcijas nodaļas vadītāja, pētniece kviešu selekcijā Mg. lauks. Vija Strazdiņa. Viņa aicina iepazīt speltas kviešus, kas daudzviet pasaulē atkal atgriežas tirgū kā diētisko produktu izejviela.

Laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai" publicēts interesants materiāls par speltas jeb plēkšņu kviešiem.

"Arvien vairāk cilvēku Latvijā veikalu plauktos meklē ekoloģiski tīru un veselīgu pārtiku. Spožie iepakojumi ar apšaubāmas kvalitātes preci daudzus vairs nevilina," uzskata Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta (GSI) selekcijas nodaļas vadītāja, pētniece kviešu selekcijā Mg. lauks. Vija Strazdiņa. Viņa aicina iepazīt speltas kviešus, kas daudzviet pasaulē atkal atgriežas tirgū kā diētisko produktu izejviela.

Uzlabot pārtikas kvalitāti

"Mūsdienu ēšanas paradumi nes sev līdz virkni dažādu nepatikšanu, jo dienas steigā bieži vien domājam tikai par miesas pabarošanu, bet veselību atstājam otrajā plānā," saka Vija Strazdiņa. Taču viņa uzskata, ka cilvēku vēlme uzlabot pārtikas kvalitāti vienmēr ir bijusi aktuāla.

"Lauksaimniekiem nereti pārmet, ka bioloģisko saimniecību ir daudz, bet produkcijas maz. Taču tam ir savi objektīvie attaisnojumi – joprojām neveicas audzētāju un pārstrādātāju sadarbība, un jauna produkcijas veida ienākšana tirgū ir stipri apgrūtināta," stāsta GSI pētniece kviešu selekcijā. Viņa piebilst – pēdējo gadu situācija graudu tirgū vēl vairāk pārliecinājusi zemniekus, ka jāmeklē iespējas savos laukos pieradināt Latvijai svešākas augu sugas.

"Eiropā audzējamo kviešu klāsts ir ļoti plašs, piemēram, speltas jeb plēkšņu kvieši, kas ir vieni no vissenākajiem kviešiem, jau gadsimtiem ilgi kā kultūraugi ir audzēti Spānijā, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Aizkaukāzā un Vidusāzijā un izmantoti pārtikā. Var teikt, ka tagad Eiropā atsākusies speltas kviešu renesanse, – daudzu valstu kviešu selekcionāri strādā, lai uzlabotu to agronomiskās īpašības, paaugstinātu ražību un slimību izturību."

Veselības graudaugs

Vija Strazdiņa stāsta, ka Latvijā speltas kvieši ienāca līdz ar bioloģiskās lauksaimniecības pirmsākumiem, taču ziemeļu klimatiskie apstākļi ir ļāvuši pieradināt vienīgi mīkstos kviešus (Triticum aestivum L.), kas noder maizes cepšanai, konditorejai, lopbarībai, arī bioetanola ražošanai.

"Daudzu gadu garumā veiktie pētījumi apliecinājuši, ka speltas kviešu uzturvērtība ir daudz lielāka nekā mīkstajiem kviešiem. Daudzviet Eiropā tie jau nodēvēti par dabas medikamentu un cilvēka veselības graudaugu, jo satur faktiski visas cilvēkam nepieciešamās barības vielas, turklāt tās ir sabalansētās attiecībās," stāsta pētniece kviešu selekcijā.

Speltas kviešos ir augsts olbaltumvielu saturs (14–24,8%,) vairāk neaizvietojamo olbaltumvielu, minerālvielu un vitamīnu nekā mīkstajos kviešos, daudz šķiedrvielu un taukskābju. Šo kviešu cietei ir augsts amilopektīna saturs, kas palīdz sabalansēt holesterīna saturu asinīs, aizkavē iekaisuma procesus, uzlabo asinsreci un stabilizē organisma imūnsistēmu; to izstrādājumi piemēroti diabēta slimniekiem, palīdz ārstēt kuņģa un zarnu iekaisumus, tiek rekomendēti aterosklerozes, sirds–asinsvadu slimību un cukura diabēta profilaksei, nostiprina nervu sistēmu un darbojas kā antidepresanti.

Tāpat kā pārējās kviešu šķirnes, arī plēkšņu kvieši satur glutēnu, taču speltas graudu glutēns ir piemērots cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret parastajiem kviešu produktiem. Atsevišķas speltas kviešu šķirnes izmantojamas arī celiakijas slimnieku pārtikai.

"Ja speltas kvieši iedzīvosies Latvijā, iespējams, ka drīzumā mēs savu ēdienkarti varēsim papildināt ar jaunu un veselīgu produktu," cerību pilna ir Vija Strazdiņa.

***

UZZIŅAI

- Speltas kvieši ir pirmie no kviešiem, kas izmantoti pārtikai jau aptuveni pirms astoņiem tūkstošiem gadu; tie aprakstīti arī Bībelē

- Milti ir ar pelēku nokrāsu, ko rada polifenolu klātbūtne; no funkcionālās pārtikas viedokļa tie pastiprina bioloģisko aktivitāti

- Ķīmiskais sastāvs: tauki (2,6 g), ogļhidrāti (71 g), šķiedrvielas (8,3 g), cukurs (3,4 g), proteīns (līdz 24,8%), kalcijs (22 mg), nātrijs (3,1 mg), dzelzs (3,4 mg); kalorijas – 348

- Pasaulē speltas kviešus pazīst arī ar citiem nosaukumiem: Vācijā – Dinkel; Krievijā – Polba; Itālijā un Spānijā – Farro; ASV – Kamut

- Vācijā var nogaršot arī Dinkel alu, kas gatavots no speltas kviešiem; Polijā un ASV no speltas graudiem ražo arī stipro alkoholu – džinu un degvīnu

- Bioloģiskos pilngraudu plēkšņu kviešu miltus un makaronus iespējams iegādāties Biotēkā

***

SPELTAS KVIEŠU GRAUDUS IZMANTO

- miltu ražošanai: maizei (īpaši piemēroti plakanajām maizītēm, vafelēm, karašām, graudu maizei, jo lipekļa īpašības nav tik labas kā mīkstajiem kviešiem) – tai ir patīkama garša un smarža, tā ir viegli sagremojama, noteikti ir veselīgāka nekā maize no parasto kviešu miltiem

- pārslu, putraimu un makaronu ražošanai

- pilngraudus: salātos un biezputrās, līdzīgi kā putraimus un grūbas

- alus un stiprā alkohola ražošanai

***

PLĒKŠŅU KVIEŠU SALĀTI

- Vajadzēs: plēkšņu kviešus, plūmju tomātiņus, baziliku, pētersīļus, jūras sāli, maltus melnos piparus, bazilika pesto

- Pagatavošana: pusstundu vārītiem, nokāstiem un atdzesētiem plēkšņu kviešiem pievieno plūmju tomātu daiviņas, rupji sagrieztu baziliku un pētersīļus, jūras sāli un svaigi maltus melnos piparus; pārlej ar bazilika pesto un samaisa

Avots: slowfood.lv