Zināšanas saimniekošanai

Eksperti: Lauksaimniecība nodrošinās 50% no nepieciešamā pieauguma, lai sasniegtu noteikto mērķi atjaunojamo energoresursu izmantošanā

26. martā Zemnieku Saeima organizēja projekta „Atjaunojamās enerģijas popularizēšana un izmantošanas veicināšana Latvijā, izmantojot tehnoloģiju un zināšanu pārnesi" noslēguma konferenci. Par atsevišķu Eiropas un pasaules valstu aktualitātēm bioenerģijas jomā ziņoja Bioenerģijas un vides tehnoloģiju inovāciju centra projektu vadītājs Henings Fogeds no Dānijas, kā arī Zviedrijas vides un lauksaimniecības tehnoloģiju Institūta pārstāvis Ola Palm. Pārstāvji no Zemkopības, Vides un Ekonomikas ministrijām informēja par minēto institūciju skatījumu uz bioenerģijas nozares attīstības virzieniem Latvijā.

 Eiropā strauji pieaug bioenerģijas ražošana, jo tas ir visefektīvākais veids kompleksi risināt agrovides sakārtošanas, atkritumu apsaimniekošanas, klimata pārmaiņu mazināšanas un ilgtspējīgas saimniekošanas jautājumus. Atsevišķās valstīs Eksperti prognozē, ka bioenerģijas ražošanas apjomi īsā laikā pieaugs turpat piecas reizes. Eiropā dažādās valstīs ir atšķirīgas stratēģijas bioenerģijas nozares attīstībai. Piemēram, Zviedrijā valsts atbalsts vērsts uz nelielu bioenerģijas ražotņu veidošanos, galvenokārt lauku saimniecībās. Dānijā uzsvars tiek likts uz lielāka mēroga bioenerģijas ražotnēm, kuras tiek veidotas kā kooperatīvi, tādejādi mazinot ar izejvielu sagādi, ražošanas blakusproduktu izmantošanu un finansēšanu saistītos riskus. Tomēr visās valstīs galvenais mērķis ir veidot kompleksu ražošanas ciklu un nodrošināt videi draudzīgu saimniekošanu laukos.

  Runātāji uzsvēra ES direktīvas par atjaunojamās enerģijas veicināšanu īpašo nozīmi turpmākajā bioenerģijas sektora attīstībā. Latvijai, līdzīgi kā pārējām ES valstīm, līdz 2010. gada vasaras vidum jāizstrādā Nacionālais atjaunojamās enerģijas rīcības plāns nosakot uzdevumus dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem un to sasniegšanas stratēģijas, lai kopumā līdz 2020.gadam Latvija būtu spējīga sasniegt uzstādīto mērķi - atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā sasniegtu 42 %. Nepieciešamais pieaugums ~ 7%.

  Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie minētā dokumenta, kā arī Atjaunojamās enerģijas likuma izstrādes. Ministra padomnieks Edgars Vīgants norādīja, ka tiek veidota jauna stratēģija Latvijai noteikto atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai, paredzot konkurenci veicinošu atbalsta līmeni atjaunojamās enerģijas un resursu ražotājiem, atbalstu pieslēgumam elektrotīklam, u.c. atbalsta pasākumus. Pozitīvi vērtējama iecere, atbalstīt ne tikai elektrības ražošanu no AER, bet arī citus enerģijas veidus, piem. biogāzes attīrīšana ievadīšanai dabas gāzes tīklā.

  Meža departamenta direktors Arvīds Ozols uzsvēra Latvijas zemes un meža resursu bagātību, atzīmējot nepieciešamību veidot politiku tā, lai mazinātos enerģētiskās koksnes eksports un AER tiktu izmantoti enerģijas ražošanai Latvijā, turklāt ilgtspējīgā veidā, neapdraudot pārtikas un kokapstrādes sektorus.

VIDM Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta vadītājs Einārs Cilinskis informēja par klimata pārmaiņu finanšu instrumentu piedāvātajām finansējuma iespējām atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju attīstītājiem un ieviesējiem.

Konferences dalībnieki, eksperti secināja, ka trūkst kompleksas stratēģiskas pieejas atjaunojamo energoresursu izmantošanā un attīstībā Latvijā un nepieciešama dialoga veidošana starp visām iesaistītajām pusēm (projektu attīstītājiem, finansētājiem, pētniekiem, sabiedrību, ierēdņiem, politiķiem), kā arī turpmāka intensīva sabiedrības un politikas veidotāju izglītošana par bioenerģijas īpašo nozīmi Latvijas ilgtspējīgas un līdzsvarotas attīstības nodrošināšanā.

Konferences prezentācijas ar sīkāku informāciju pieejamas mājas lapā www.zemniekusaeima.lv sadaļā projekti.

"Projektu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību."