Zināšanas saimniekošanai

Par šķirņu un to sēklu izmantošanu saimniecībās

„Ko sēsi, to pļausi”. Ikvienam lauksaimniekam šis teiciens no latviešu tautas gudrību pūrā ir labi saprotams gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Mūsdienās par veiksmīgām un konkurētspējīgām uzskata tās saimniecības, kas apgādātas ar modernu lauksaimniecības tehniku, spēj pielietot efektīvākās kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas, t.sk., ražīgākās šķirnes.

Un tomēr ir vērts atcerēties, ka arī modernās tehnoloģijas nespēs sevi attaisnot, ja saimniekošanu nesāksim ar labu sēklu. Gluži tāpat, kā kārtīgs piena vai gaļas ražotājs savu ikdienu nevar iedomāties bez rūpēm par ciltsdarbu ganāmpulkā, arī graudu, kartupeļu vai zālaugu audzētājam plānošana jāsāk ar sēklas izvēli. Laba sēkla ir labas ražas pamats, bet labas sēklas sākums meklējams labā šķirnē un rūpīgā sēklkopības darbā.

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija (LSA) kā sabiedriska organizācija, kas apvieno aktīvākos sēklaudzētājus, vietējos selekcionārus un citu valstu selekcijas kompāniju pārstāvjus, pauž satraukumu par situāciju sēklkopības nozarē Latvijā. Statistikas dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā mūsu valstī ļoti būtiski ir samazinājusies sertificēto sēklu ražošanas un izmantošanas apjomi. Ja kā piemēru salīdzinām graudaugu sēklu sertifikācijas datus 2005. un 2010. gadā, varam konstatēt, ka pagājušā gadā Latvijā ziemāju labībām sertificēto sēklu sagatavoja 1,6 reizes mazāk, bet vasarāju labībām - 2,2 reizes mazāk kā pirms pieciem gadiem.

Laba lauksaimniecības prakse māca, ka efektīvai šķirņu izmantošanai un sēklas kvalitātes nodrošināšanai sēklas materiāls būtu jāatjauno vismaz reizi 4-6 gados. Latvijā šobrīd sertificētu sēklu ir tikai tik daudz, lai ik gadu apsētu vien 7-8% no kopējās graudaugu platības. Tātad vidēji tikai reizi 12-14 gados mūsu zemnieki spēj atjaunot sēklas materiālu. Turpinoties šādai sertificētas sēklas izmantošanas tendencei tiek nopietni apdraudēta ne tikai pašu saimniecību konkurētspēja un saimniekošanas efektivitāte, bet tas ir arī nopietns drauds
selekcijai un sēklu ražošani kā nozarei. Ilgtermiņā tas negatīvi ietekmēs arī pārējo lauksaimniecības nozaru attīstību. Lauksaimniecības nozaru - gan augkopības, gan lopkopības un pārstrādes nozaru - izaugsme lielā mērā ir atkarīga arī no lauksaimnieku - preču produkcijas ražotāju, sēklu ražotāju un selekcionāru sekmīgas sadarbības.

Runājot par kvalitatīvu, sertificētu sēklu, vienmēr ir jāatceras, ka sēklu raksturo ne tikai labas sējīpašības, bet tā sevī nes arī noteiktai šķirnei raksturīgās īpašības. Tādēļ lauksaimniecībā šķirne ir svarīgs ražošanas līdzeklis. Šķirnes radīšanas process ilgst 10-12 gadus un prasa ievērojamus resursus. Tieši tāpēc Eiropas Savienības likumdošanā iekļautas normas, kas piešķir selekcionāram tiesības gūt atlīdzību par reģistrēto šķirņu pavairošanu, jo ir apzinātas sekas, kādas varētu iestāties, ja selekcionāru un ražotāju attiecības tiktu atstātas pašplūsmā.

Arī Latvijā Augu šķirņu aizsardzības likums nosaka, ka ikvienam, kas šķirni pavairo sava labuma gūšanai – gan sēklu tirgotājam, gan lauksaimniekam, kurš sēklu gatavo tikai savas saimniecības vajadzībām, ir pienākums atbalstīt selekcionāru darbu ar autoratlīdzības maksājumu. Ir nepareizi to ignorēt vai pielīdzināt kādam bargam nodoklim. Atlīdzība par šķirņu izmantošanu ir konkrēts ieguldījums noteiktam mērķim - jaunu šķirņu selekcijai un vienlaicīgi arī ieguldījums mūsu saimniecību nākotnei.

Samazinoties sertificētu sēklu ražošanas apjomiem un līdz ar to arī legālai šķirņu izplatībai, jau šobrīd ārzemju selekcijas kompānijas atsakās piegādāt jaunākās šķirnes valstīm, kurās ir grūtības iekasēt selekcionāru atlīdzības. Latvijā selekcija galvenokārt ir orientēta uz vietējo zemnieku vajadzībām un selekcionāra atlīdzības maksājumi (royalty angl.) vietējai selekcijai ir izdzīvošanas jautājums. Laikā, kad Latvija izveidojusies par samērā lielu rapšu un graudu eksportētāju, sadarbībai starp selekcionāriem un šķirņu izmantotājiem ir īpaša nozīme, jo šķirnes vārds ir produkcijas kvalitātes pirmais garants.

Selekcionāru un sēklu ražotāju grupa lauksaimnieku sabiedrībā ir proporcionāli ļoti maza, tādēļ no l/s produkcijas ražotājiem vajadzīga pareiza procesu izpratne, lai šo salīdzinoši mazo grupu vienkārši neiznīcinātu.

Lai atbalstītu selekcionāru un sēklu ražotāju darbu un aicinātu ikvienu esošo un topošo lauksaimnieku pievērst lielāku uzmanību sēklas kvalitātei un šķirnībai, LSA ir sagatavojusi informatīvu izdevumu „Ko sēsi, to pļausi” ...jeb, kāpēc gudrs saimnieks izvēlas sēt labu sēklu”. Piedāvājam pārdomām dažas šajā izdevumā apkopotās atziņas.

Mēs ceram, ka, iepazīstoties ar šo izdevumu, ikviens lauksaimnieks gūs jaunas atziņas par to labumu, ko šodienas lauksaimniecībai ir devusi šķirņu selekcija un kvalitātes standartiem atbilstošu, sertificētu sēklu ražošana.

Pavisam tuvu ir šī pavasara sēja, tādēļ aicinām ikvienu - Esiet saudzīgi pret sēklu, rūpējieties par to un vienmēr atcerieties, ka laba raža sākas ar labu sēklu!

Desmit sertificētu sēklu priekšrocības:

1. Sertificētas sēklas ir šķirnei atbilstošas sēklas.
Šķirnei atbilstošas sēklas jau ģenētiski ir pamats tam, lai iegūtu ražas produktus ar noteiktām ražības un
kvalitātes īpašībām.
2. Sertificētas sēklas garantē tīrību no citu šķirņu piemaisījumiem.
Viendabīgs, tīrs šķirnes sējums nodrošina visu augu vienlaicīgu attīstīšanos, nobriešanu un iegūtās ražas
viendabīgu kvalitāti.
3. Sertificētām sēklām ir pārbaudīta dīgtspēja.
Dīgtspēja ir pirmais nosacījums, lai sējumā būtu pēc iespējas vairāk normālu un spēcīgu augu.
4. Sertificētām sēklām ir garantēta labāka veselība.
Sēklas, kas iegūtas no veselīgiem augiem, nodrošina labu dīgtspēju, augstu dīgšanas enerģiju un rezultātā
arī augstāku ražu.
5. Sertificētas sēklas ir tīras no nezāļu sēklām.
Zinot Latvijas augšņu piesārņotību ar dažādu sugu nezāļu sēklām, ir būtiski tām nepievienot jaunas, agresīvas nezāļu sugas un nepapildināt nezāļu sēklu krājumus.
6. Sertificētas sēklas ir tīras no karantīnas nezālēm.
Karantīnas nezāļu un slimību klātbūtne sertificētās sēklās tiek stingri uzraudzīta un nav pieļaujama. Tā ir
drošība un kvalitātes garantija gan audzētājam, gan iegūtās ražas tirgus vērtībai.
7. Sertificētās sēklās stingri tiek ierobežota citu kultūraugu sēklu klātbūtne.
Ražas tīrība no citiem kultūraugiem garantē zemniekam labas ražas pārdošanas iespējas, jo arī pārstrādes
uzņēmumiem svarīgs ir izejvielu viendabīgums.
8. Sertificētas sēklas ir izlīdzinātas.
Vienmērīgs sēklu rupjums nodrošina to vienlaicīgu sadīgšanu, vienmērīgu turpmāko sējuma attīstību un
iespējas ievērot optimālus sējuma kopšanas termiņus veģetācijas periodā.
9. Sertificētas sēklas garantē augstas, šķirnei atbilstošas ražas.
Audzētāji var būt pārliecināti, ka, izvēloties konkrētu šķirni un cenšoties pielietot šīs šķirnes prasībām
atbilstošas audzēšanas tehnoloģijas, iegūtā raža neliks vilties.
10. Sertificētajām sēklām ir pievienotā vērtība – profesionālas konsultācijas.
Iegādājoties sertificētas sēklas, vienlaicīgi ar garantiju par sēklas piederību konkrētai šķirnei audzētājam ir
iespējams saņemt selekcionāru un citu ekspertu profesionālas konsultācijas par izvēlēto šķirni, tai raksturīgo reakciju dažādos audzēšanas apstākļos, optimālākajiem audzēšanas paņēmieniem.

Latvijas Sēklaudzētāju asociācija