Zināšanas saimniekošanai

PVD aicina patērētājus lietot uzturā tikai pārbaudītu un termiski apstrādātu gaļu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus lietot uzturā tikai laboratoriski pārbaudītu un termiski apstrādātu gaļu un to iegādāties legālās tirdzniecības vietās, aizdomu gadījumos pieprasot informāciju no pārdevēja par gaļas izcelsmi, kā arī saņemt pirkuma čeku.

Bieži vien gaļai, kura tiek iegūta pašpatēriņam dzīvnieka īpašnieka saimniecībā, netiek veikta veterinārā ekspertīze un trihinelozes laboratoriskā kontrole. Pašpatēriņam iegūtā gaļa nereti tiek piedāvāta tuviniekiem un kaimiņiem, kas līdz ar to rada potenciālu risku daļai sabiedrības saslimt ar zoonožu slimībām, t.sk. trihinelozi.

Tāpat sabiedrībā plaši tiek pieprasīta mājas apstākļos audzēta cūku gaļa. Parasti šajās saimniecībās cūku skaits ir neliels, novietnes nav reģistrētas, jo cūku audzēšanai ir sezonalitātes raksturs (pavasaris – rudens), tās tiek turētas āra aplokos, ir gadījumi, kad cūkas tiek barotas ar virtuves atkritumiem un termiski nepietiekami apstrādātiem kaušanas un medījumu jēlproduktiem, kā rezultātā palielinās cūku saslimšanas risks ar trihinelozi.

PVD atgādina, ka cilvēka patēriņam nekaitīgas gaļas ražošana sākas reģistrētās dzīvnieku novietnēs. Pirmkārt, tā ir dzīvnieka īpašnieka atbildība par dzīvnieka labturību, veselību un ēdināšanu. Šo prasību ievērošanas kontroli valsts uzraudzības programmas ietvaros veic PVD veterinārie inspektori. Slimus vai aizdomīgi slimus, ārstētus (līdz veterināro zāļu izdalīšanās perioda beigām) dzīvniekus nav atļauts izmantot gaļas iegūšanai pārtikas vajadzībām. Arī par šo prasību ievērošanu ir atbildīgs dzīvnieka īpašnieks.

Lai dzīvnieku nogādātu uz PVD atzītu kautuvi, dzīvnieka īpašniekam ir jāsniedz rakstiska informācija kautuvei, par dzīvnieka veselības stāvokli, ražošanas datiem, lietotajiem medikamentiem vai citu informāciju, kas var ietekmēt gaļas drošumu. Šīs informācijas atbilstību ar parakstu apliecina dzīvnieka īpašnieks un kura kalpo kā pavaddokuments dzīvnieka pārvietošanai uz kautuvi.

Kautuvē valsts pilnvarotais veterinārārsts (Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieks) iepazīstas ar iepriekš minēto informāciju, veic dzīvnieka identifikācijas kontroli un pirmskaušanas apskati. Neatbilstību gadījumos valsts pilnvarotais veterinārārsts pieņem attiecīgu lēmumu. Piemēram, ja dzīvnieks nav identificējams (tam nav reģistrācijas numura un citu izcelsmes apliecinājumu), tas tiek nokauts un gaļa tiek deklarēta kā pārtikai nederīga.

Dienests aicina mednieku kolektīvos noteikti pārrunāt trihinelozes un citu Latvijā aktuālu ar pārtiku izplatāmo, t.sk. zoonožu (piemēram, salmoneloze, bruceloze) slimību bīstamību. Sevišķi piesardzīgiem jābūt iegādājoties un lietojot uzturā medījumu (meža cūku) gaļu, jo nereti tā var būt invadēta ar trihinellām.

Ar trihinelozi var saslimt ikviens, kurš lieto uzturā svaigu vai termiski nepietiekami apstrādātu mājas cūkas vai meža cūkas gaļu. Gaļā var slēpties acīm neredzami, bet ļoti bīstami parazīti – trihinellas. Trihinellas ir sīki tārpi, kas mājo dažādu zīdītāju - gaļēdāju dzīvnieku gaļā – gan meža dzīvniekos, gan arī mājdzīvniekos (sastopama cūkām, kaķiem, suņiem, žurkām, zirgiem, lāčiem, lūšiem, vilkiem, lapsām). Latvijā visbiežāk sastopama meža cūku gaļā un tas izskaidrojams ar to, ka cūkas nesmādē arī citu, iespējams, invadētu dzīvnieku gaļu. Ar trihinellu kāpuriem dzīvnieku muskuļos veidojas saistaudu kapsulas – cistas. Ar tām cilvēks var inficēties, apēdot nepietiekami termiski apstrādātu dzīvnieku gaļu.

Pirms gatavošanas gaļa, t.sk. šašliks, jāsagriež pēc iespējas mazākos gabaliņos, lai gatavošanas laikā spētu nodrošināt nepieciešamo temperatūru - +77°C grādus. Gaļa, kura iegūta mājas apstākļos, kā arī medījumu gaļa, kura nav laboratoriski pārbaudīta, jāgatavo ilgstoši (vairāk nekā 2 stundas) termiski apstrādājot.

Ja ir zināms, ka gaļā laboratoriski konstatētas trihinellas, gaļa pārtikā nav izmantojama.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD)