Zināšanas saimniekošanai

PVD aicina lietot uzturā tikai pārbaudītu cūkgaļu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), saņemot informāciju no Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) par saslimšanas gadījumu ar trihinelozi Daugavpils reģionā, ko kādai ģimenei izraisījusi mājās kautas cūkgaļas lietošana pārtikā, atkārtoti aicina iedzīvotājus lietot uzturā tikai laboratoriski pārbaudītu un termiski pareizi apstrādātu cūkgaļu.

Ņemot vērā to, ka sabiedrībā tiek plaši pieprasīta mājas apstākļos audzēta cūku gaļa, PVD aicina patērētājus, lietojot šo gaļu uzturā, būt uzmanīgiem. Bieži vien gaļai, kura tiek iegūta pašpatēriņam dzīvnieka īpašnieka saimniecībā, netiek veikta veterinārā ekspertīze un trihinelozes laboratoriskā kontrole. Parasti šajās saimniecībās cūku skaits ir neliels, novietnes nav reģistrētas, jo cūku audzēšanai ir sezonalitātes raksturs, tās tiek turētas āra aplokos, bieži tiek barotas ar virtuves atkritumiem un termiski nepietiekami apstrādātiem kaušanas un medījumu jēlproduktiem, kā rezultātā palielinās mājas cūku saslimšanas risks ar trihinelozi. Pašpatēriņam iegūtā gaļa nereti tiek piedāvāta tuviniekiem un kaimiņiem, kas līdz ar to rada potenciālu risku daļai sabiedrības saslimt ne tikai ar trihinelozi, bet arī ar citām zoonozēm.

PVD atzītajās kautuvēs valsts pilnvarotie veterinārārsti, veicot veterināro ekspertīzi, noņem gaļas paraugus izmeklēšanai uz trihinelozi visām mājas cūkām un meža cūkām.

PVD iesaka pašpatēriņam, mājas apstākļos, iegūto cūkgaļu pārbaudīt, vai tajā nav trihinellas. Informācija par paraugu pieņemšanas kabinetiem, parauga izmeklēšanai nepieciešamo gaļas daudzumu un izmaksām pieejama mājaslapā http://www.bior.gov.lv Izmeklēšanas paredzētais laiks nav ilgs – aptuveni 2 stundas, taču jāparedz laiks parauga nogādāšanai līdz laboratorijai.

Ja gaļā laboratoriski konstatē trihinellas, gaļa pārtikā nav izmantojama.

Sevišķi piesardzīgiem jābūt iegādājoties un lietojot uzturā medījumu (meža cūku) gaļu, jo nereti tā var būt invadēta ar trihinellām.

Tāpat dienests aicina iegādāties cūkgaļu tikai legālās tirdzniecības vietās.
Pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis to gadījumu skaits, kad trihinelozes ierosinātāji konstatēti meža cūkās – no 0.83% 2007. gadā līdz 1.42% 2011. gadā, stāsta zinātniskā institūta „BIOR” Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas Mikrobioloģijas un parazitoloģijas nodaļas vecākā eksperte parazitoloģijā Gunita Deksne. Taču jāņem vērā, ka šie dati iegūti tikai no oficiāli izmeklētajiem dzīvniekiem, kas ir tikai 10.2% no kopumā nomedītajām meža cūkām 2010/2011. gada sezonā un tikai 3.4% no uzskaitītajām meža cūkām Latvijā (pēc Valsts Meža dienesta datiem). 2011. gadā trihinelozes ierosinātāji tika laboratoriski konstatēti arī divās nezināmas izcelsmes mājas cūkās, kuru gaļa jau bija nonākusi cilvēku pārtikā. Pēdējais gadījums, kad trihinelozes ierosinātāji tika konstatēti mājas cūkās, bija 2001. gadā. Savukārt cilvēku saslimšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2011. gada 11 mēnešos ir palielinājies par 400% (informācija no Latvijas Infektoloģijas centra Epidemioloģijas biļetena).
Trihineloze ir viena no pasaulē izplatītākajām zoonozēm – invāzijas slimība, ar kuru slimo gan gaļēdāji dzīvnieki, gan cilvēki. Lielākā daļa mednieku ir informēti un pazīst šo parazītu, taču attieksme ir dažāda. Vieni uzskata, ka, gaļu kārtīgi novārot, arī parazīts iet bojā, taču citi tomēr nepaļaujas uz šo metodi un pirms gaļas lietošanas uzturā veic izmeklējumus akreditētā laboratorijā. Citos savvaļas plēsējos, piemēram, lapsās, trihinelozes ierosinātāji konstatēti 70% gadījumu, bet jenotsuņos – ap 40% gadījumu.
Parazīts, atrodoties muskuļaudos, ir ieslēgts kalcija cistā, kas to labi pasargā no siltuma. Arī pati gaļa ir slikta siltumvadītāja, tādēļ parazīts ir diezgan lielā drošībā – lai cik ilgi gaļa tiktu vārīta, cepta, sautēta vai citādi termiski apstrādāta, nav 100% procentu garantijas, ka visi parazīti aizies bojā. Arī ilgstoša saldēšana (6 mēneši līdz gads) nav profilaktisks pasākums, jo laboratorijā veiktajos pētījumos saldētā gaļā pat pēc gada ir konstatēti dzīvotspējīgi Trichinella sp . kāpuri.
Latvijā ir sastopamas trīs Trichinella sp. sugas, kuras ir vienādi patogēnas cilvēkiem, taču to izturība pret termisko apstrādi ir atšķirīga. Piemēram, Trichinella spiralis ir izplatīta visā pasaulē mērenajā klimata joslā un galvenokārt invadē tādos produktīvos dzīvniekos kā mājas cūkas. Šī suga ir salīdzinoši neizturīga pret sasalšanu, bet, nonākot cilvēka organismā, tā jau 16. dienā pēc invadēšanās ir iekļuvusi muskuļos. Meža cūkās šī suga Latvijā ir konstatēta retāk, savukārt tajās gandrīz vienmēr sastopama cita Trichinella sp . suga – T.britovi. Šīs sugas kāpuri ir ievērojami izturīgāki pret termisko apstrādi un ļoti dzīvotspējīgi. Trešā suga, kas sastopama arī Latvijas dzīvniekos, ir T.nativa , kas pārsvarā izplatīta arktiskajā klimata joslā, jo ir ļoti izturīga pret sasalšanu. Šīs sugas kāpuri spēj saglabāt dzīvotspēju pat pūstošā, saldētā gaļā. Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kur šīs sugas kāpuri sastopami arī meža cūkās. Citās Eiropas valstīs tie sastopami tikai savvaļas plēsējos.