Citas ziņas sadaļā
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Rīks piemērotākās zemkopības sistēmas izvēlei. Vebinārs "Kas tas ir un kā to lietot?"
Zemkopības sistēmu saimnieciskie rezultāti
Modelēšanas rīks zemkopības sistēmas risinājumu izvēlei. Struktūra un metodoloģija
Slāpekļa aprites novērtēšana zemkopības sistēmās
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Saimnieciskais izdevīgums bioloģiskajā ēdināšanā cūku nobarošanas fāzē: sākotnējo eksperimentu rezultāti
Pieteikšanās atbalstam pasākumā Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības un konsultāciju pakalpojumi
Zināšanas saimniekošanaiPlatībmaksājumi ir paredzēti faktiskajiem zemes apsaimniekotājiemDagnija Muceniece, LR Zemkopības ministrija (ZM)
11.06.2013 Zemkopības ministrija informē, ka 2013. gada platību maksājumu sezonā Lauku atbalsta dienests (LAD) pastiprināti vērtēs, vai persona, kura piesaka lauksaimniecības zemi ES platību maksājumiem, ir faktiskā zeme apsaimniekotāja. Ja LAD konstatēs gadījumus, kad platību maksājumiem pieteikušies zemes īpašnieki, kas neveic saimniecisko darbību uz platībmaksājumiem pieteiktās zemes, šie maksājumi netiks izmaksāti. Pēdējā laikā arvien aktuālāks kļūst jautājums par ES un Latvijas līdzfinansēto platību maksājumu piešķiršanas juridiskajiem aspektiem gadījumos, kad uz šo atbalstu piesakās un uz to pretendē zemes īpašnieks, nevis faktiskais apsaimniekotājs (nomnieks). LAD ir konstatējis, ka lielākā daļa noslēgto lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas līgumu ietver atrunu par tiesībām platību maksājumus saņemt zemes īpašniekam, kas ir pretrunā ES normatīviem aktiem. LAD šādos gadījumos ierosina zemes nomas līgumu pārslēgt, vienojoties, ka platībmaksājumu saņem faktiskais apsaimniekotājs. Pretējā gadījumā lēmuma pieņemšana par atbalsta piešķiršanu varētu būt īpašniekam negatīva, t.i., zemes īpašnieks, kurš pats uz savas zemes neveic saimniecisko darbību, uz platībmaksājumu saskaņā ar normatīvo regulējumu pretendēt nevar. Savukārt gadījumos, kad uz platībmaksājumu par vienu un to pašu zemes gabalu pretendē abas iesaistītās puses, lēmums varētu būt abpusēji negatīvs, jo šādos gadījumos starp zemes īpašnieku un nomnieku noslēgti zemes nomas līgumi, kuros paredzēts, ka platībmaksājumu saņem zemes īpašnieks. Veicot pārbaudes uz vietas, kā arī izskatot strīdus gadījumus, LAD pastiprināti pievērsīs uzmanību dokumentiem, kuri apliecina, ka pretendents ir faktiskais zemes apsaimniekotājs un ir veicis lauksaimniecisko darbību konkrētajā lauksaimniecības zemes platībā. Piemēram, informāciju par rīcībā esošo lauksaimniecības tehniku, apmaksātus rēķinus vai kvītis par izdevumiem degvielas, sēklas vai minerālmēslu iegādei, vai arī saņemtiem lauksaimniecības pakalpojumiem. Zemkopības ministrija aicina ikvienu lauksaimnieku sakārtot apsaimniekošanas nosacījumus, savukārt zemes īpašniekus - regulēt attiecības ar faktisko apsaimniekotāju ar nomas maksas palīdzību, jo platību maksājumi paredzēti lauksaimnieciskās darbības veicināšanai. |