Citas ziņas sadaļā
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Rīks piemērotākās zemkopības sistēmas izvēlei. Vebinārs "Kas tas ir un kā to lietot?"
Zemkopības sistēmu saimnieciskie rezultāti
Modelēšanas rīks zemkopības sistēmas risinājumu izvēlei. Struktūra un metodoloģija
Slāpekļa aprites novērtēšana zemkopības sistēmās
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Saimnieciskais izdevīgums bioloģiskajā ēdināšanā cūku nobarošanas fāzē: sākotnējo eksperimentu rezultāti
Pieteikšanās atbalstam pasākumā Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības un konsultāciju pakalpojumi
Zināšanas saimniekošanaiJelgavas novadā konstatē vēl vienu bakteriālās iedegas gadījumuIngrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
22.09.2014 Jelgavas novada Sesavas pagasta "Staļģu" saimniecības laukā konstatēta bīstamā augu slimība bakteriālā iedega, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Līdz ar to VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas nozīmē inficēto koku iznīcināšanu, savukārt teritorijā trīs kilometru rādiusā ap perēkli noteikta buferzona ar īpašiem nosacījumiem. Buferzonā bakteriālās iedegas saimniekaugu - bumbieru, ābeļu, pīlādžu, klinteņu - ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus. Kā ziņots, bakteriālā iedega šogad izplatījusies dažādās Latvijas teritorijās. Pirmoreiz šovasar to atklāja 28.jūlijā Jelgavas novada Vilces pagasta komercdārzā, 26.augustā slimību atklāja Stopiņu novada Rumbulas apkaimes dārzā, savukārt 28.augustā tā konstatēta Grobiņas novada Medzes pagasta piemājas dārzā. Savukārt augusta beigās bakteriālā iedega atklāta vēl vairākās Latvijas vietās - Olainē, Slampē, Ozolniekos, Vilces pagastā un Elejas pagastā. Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Slimība nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem. Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007.gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionā. 2011.gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012.gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta. Savukārt 2013.gadā slimība uzliesmoja astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā. Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija Erwinia amylovora. Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu nobrūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti. Bakteriālo iedegu var apkarot, tikai izcērtot un iznīcinot inficētos apkārt esošos kokus. |