Zināšanas saimniekošanai

Graudaugi un ziemas rapši sagatavojušies ziemai labi

Graudaugu attīstības stadija pirms ziemas iestāšanās ir viens no veiksmīgas ziemošanas ietekmējošiem faktoriem. Lielākas cerības uz veiksmīgu izdzīvošanu ir augiem, kuri sasnieguši cerošanas fāzi un paspējuši cerošanas mezglā uzkrāt nepieciešamās barības vielas. Rudzi ziemcietības ziņā salīdzinājumā ar citām ziemāju graudaugu sugām ieņem pirmo vietu, pēc tam seko tritikāle, kvieši, mieži. Turklāt novērots, ka ziemu veiksmīgāk pacieš šķirnes, ka piemērotas un pieradušas pie Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem. Ziemas kvieši līdz novembra vidum vairumā lauku bija sasnieguši cerošanas sākuma līdz beigu stadijas. Līdzīga situācija bija vērojama rudzu un tritikāles laukos. Diemžēl trešajā daļā no novērotajiem laukiem, kuros pirmās lapas vēl veidojās, jācer uz ziemas labvēlību.

Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk - dienests) novērojumos konstatēts, ka mitruma apstākļi graudaugu ziemāju sējumos pirms ziemošanas vērtējami galvenokārt kā labi. Vien atsevišķos laukos ar neizlīdzinātu reljefu oktobrī uzkrājās lieks ūdens. Pirmās rudens salnas un pirmais sniegs vērā ņemamu kaitējumu nenodarīja. Vien atsevišķos laukos nedaudz apsala graudaugu lapas. Šoruden, salīdzinājumā ar citiem gadiem, ziemāju graudaugu sējumus retāk inficēja slimības un par nozīmīgām gliemežu aktivitātēm šoruden nenācās dzirdēt. Kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes dienesta speciālisti atrada vien ceturtajā daļā no novērotajiem ziemas kviešu laukiem (pagājušogad šajā periodā - pusē lauku). Atsevišķos ziemas kviešu un rudzu sējumos uz dažiem augiem tika atrastas graudzāļu miltrasas pazīmes. Brūnā rūsa šoruden netika atrasta nevienā no novērotajiem ziemāju graudaugu laukiem. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā lauku pavasarī - veģetācijas perioda sākumā, nebūs vērojams šo slimību agras attīstības sākums.

Ne tikai no ziemas barguma vai labvēlības būs atkarīga ziemas rapša pārziemošanas veiksme. Lai ziemas rapsis veiksmīgi pārziemotu, tam rudenī jāuzkrāj barības vielas, jāizveido spēcīga lapu rozete un augšanas centrs pēc iespējas jāpietuvina augsnes virskārtai. Lielākajā daļā lauku līdz novembra vidum rapsis bija izveidojis spēcīgu lapu rozeti un augšanas centrs bija pietuvināts augsnes virskārtai. Atsevišķos laukos rapsim izveidojušās tikai piecas lapas, dažviet sākusies stublāja pagarināšanās. Augsnes mitruma režīms galvenokārt apmierinošs. Krustziežu sausās puves (sin. fomoze, stublāju vēzis, stublāju sausā puve) pazīmes uz rapša lapām rudens periodā novērotas nelielā daļā lauku (7 no 50 novērotajiem) ar izplatību 2-32%. Šajos sējumos pastāv lielāks stublāju apakšējās daļas inficēšanās risks, salīdzinājumā ar laukiem, kuros infekcija sāks parādīties tikai pavasarī. Slimības izplatību rudenī veicina ilgs, silts un mitrs laiks oktobra beigās, novembra sākumā. Inficētie stublāji veģetācijas periodā lūzt, veicina sējuma veldrēšanos un var radīt nozīmīgus ražas zudumus.

Krustziežu sausplankumainība katru gadu rudens periodā sāk inficēt ziemas rapsi. Šogad sausplankumainības pazīmes atrastas nedaudz retāk kā pagājušajā gadā - 70% no novērotajiem sējumiem (pagājušajā rudenī 85% sējumu). Neīstā miltrasa kā katru gadu sastopama reti un ar nenozīmīgu izplatību. Krustziežu sakņu augoņu pazīmes uz ziemas rapša saknēm rudens periodā netika atrastas.

Kailgliemežu bojājumi bija atrodami retos gadījumos lauku malās. Vairākos laukos savukārt bija savairojušies krustziežu zāģlapsenes kāpuri, kas jaunajās rapša lapās grauza palielus caurumus.

Ziedošas krustziežu dzimtas nezāles, salīdzinājumā ar citiem gadiem, ziemas rapša laukos šoruden bija sastopamas mazāk. Oktobra pirmās salnas pieveica tās, kas bija rapša sējumos paspējušas sazelt. Pēc salnām vietām arī rapsis izskatījās kā novītis, taču kaut cik nozīmīgi bojājumi netika konstatēti. Īstenībā bija cietušas galvenokārt vecākās lapas, kas tāpat dabiski atmirst ziemas laikā. Kopumā ziemas rapša sējumi ir labi sagatavojušies ziemošanas periodam.