Zināšanas saimniekošanai

Sibīrijas mēris – slimība, ar ko slimo gan dzīvnieki, gan cilvēks

Saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas mājaslapā publicēto informāciju pēdējā laikā Zviedrijā un Krievijā konstatēti saslimšanas gadījumi ar Sibīrijas mēri. 

Sibīrijas mēris (liesas sērga) ir sevišķi bīstama siltasiņu dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina sporas veidojošā baktērija Bacillus anthracis. Sibīrijas mēra ierosinātāju sporas dabā var saglabāt dzīvotspēju un inficēšanas risku vairākus desmitus gadus. Dzīvniekiem pret Sibīrijas mēri ir izstrādāta vakcīna, kā arī dzīvniekus var ārstēt ar antimikrobiālajiem līdzekļiem. 

Dzīvniekam, kurš saslimis ar Sibīrijas mēri, novēro paaugstinātu temperatūru, elpošanas un gremošanas traucējumus, piepampušas ķermeņa daļas, ka arī āda un gļotāda ir zilgani sārta. Tāpat varbūt asiņaini izdalījumi no dabīgajām atverēm neilgi pirms nāves, un visbiežāk dzīvnieks nobeidzas divu vai trīs dienu laikā.

Cilvēkam pastāv risks inficēties ar Sibīrijas mēri, ja viņš nonāk ciešā saskarsmē ar slimo dzīvnieku vai dzīvnieku, kas nobeidzies no Sibīrijas mēra. 

Latvijā ir reģistrētas desmit Sibīrijas mēra kapsētas, kuras atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā. Dzīvnieku kapsētu, kurā ir aprakti ar Sibīrijas mēri nobeigušies dzīvnieki, darbība kā kapsētām izbeigta, tajās vairs nedrīkst aprakt nobeigušos dzīvniekus. Sibīrijas mēra kapsētu teritorijā un to aizsargjoslā ir aizliegta saimnieciskā darbība, kā arī aizliegts izmantot augsni vai grunti no šādām dzīvnieku kapsētām. Sibīrijas mēra kapsētas tehniskā kārtībā uztur attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, nodrošinot teritorijas nožogojumu.

Pēdējais dzīvnieku saslimšanas gadījums ar Sibīrijas mēri Latvijā reģistrēts 1989. gadā. 

Pašlaik Latvijā, nekas neliecina, ka varētu parādīties Sibīrijas mēra saslimšanas gadījumi.