NVO paziņojumi

LOSP uzskata: informācija par piena nozarei piešķirtajiem 70 milj. nav patiesa

Pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos paustā informācija par to, ka šogad, sešu mēnešu laikā, dažādos atbalsta maksājumos tieši piensaimnieki no valsts saņēmuši ap 70 milj. latu un dotā summa divas reizes pārsniedzot saražotās gala produkcijas vērtību - nav patiesa.

LOSP pauž sašutumu, par to, ka šāda informācija cirkulē publiskajā telpā, jo īpašs atbalsts piena nozarei 2009. gadā ir novirzīts tikai ar diviem atbalsta veidiem: atbalsts ciltsdarbam piensaimniecībā - Ls 12,7 milj. un maksājums par piena kvotām - Ls 13,6 milj.

2008. gadā no ražotājiem iepirkts 633 tūkst. t piena, un piena iepirkuma cena, salīdzinot ar pagājušo gadu ir samazinājusies par apmēram 10 santīmiem litrā, tātad piena ražotāju zaudējumi šogad varētu būt ap 63 milj. latu un piešķirtie 26,3 milj. latu tikai daļēji kompensēzaudējumus.

LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: “Piena ražošanā ir iesaistīti tūkstošiem lauku iedzīvotāju, ja ievērojama daļa pārtrauks piena ražošanu, Latvijai nebūs piens, ko eksportēt. Piensaimnieki ir jāatbalsta, lai saglabātu piena nozari kā tautsaimniecībai nozīmīgu eksporta jomu, kas papildinās valsts budžeta ienākumus un palīdzēs valstij ātrāk atgūties pēc ekonomiskās lejupslīdes. Diemžēl runas par 70 milj. latu atbalstu ir nepatiesas, kas rada maldīgu priekšstatu par stāvokli nozarē. ”

LOSP piena grupas vadītāja Silvija Dreijere: “Ja šajā valstī pašreiz būtu vairāki tūkstoši brīvu darba vietu, un lauku cilvēki, saglabājot savu dzīvesvietu, 50 km rādiusā varētu atrast patstāvīgu darbu, mēs varētu sākt domāt un runāt, ko un kā neatbalstīt. Pagaidām valstij ir jāpriecājas, ka piena nozarē nodarbinātie nepretendē uz sociālā budžeta līdzekļiem, bet pie šādām piena cenām uz to ilgi nebūs jāgaida. Ir pēdējais brīdis saprast, ka, iznīcinot piena lopkopības saimniecības, bez darba paliks arī piena pārstrādes uzņēmumi. Īstermiņā var priecāties, ka varēs pārstrādāt lēti importēto pienu, bet nākotnes šādam biznesam nav. Lai kā valsts mūs vēlētos nīcināt, pavisam iznīcināt neizdosies - kamēr kaut viens Latvijas iedzīvotājs pirks Latvijā slauktu pienu, piena ražošana būs. Jautājums ir tikai par to, cik legāls vai nelegāls bizness tas būs. Jau vairāku mēnešu garumā atbildīgās institūcijas ir lūgtas sakārtot likumdošanu, ar domu veicināt legālu biznesu. Zemnieku pašmērķis nav saņemt subsīdijas un kompensācijas, mēs gribam saņemt ieguldītajam darbam atbilstošu samaksu par savu saražoto produkciju, ko ražojam, atbilstoši visām valsts un ES prasībām. Ja patērētājs nevar samaksāt visu cenu, tad valstij daļa zemniekam ir jākompensē, lai produkciju varētu pārdot par cenu, ko var samaksāt patērētājs. Tāpat kā piena pircējs veikalā pienu var nopirkt par tādu summu, kāda ir viņa maciņā, tāpat arī zemnieks par pienu var saņemt tikai tik, cik viņam samaksā. Šie abi ir ķēdes galējie posmi.