NVO paziņojumi

Otras puses viedoklis: Aizdomas, ka daži žurnālisti ir ietekmējami!

Lai gan ir Latvijā likums par vārda brīvību, bet rodas jautājums, vai laikrakstam ir tiesības publicēt nepatiesus un nepilnīgus datus, tādējādi maldinot sabiedrību un apmelnojot organizāciju.

Iepazīstoties ar šodien [30. septembrī] presē pausto informāciju par Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP), ko it kā izpētījusi laikraksta Diena žurnāliste Inga Spriņģe, rodas jautājums - kāds ir žurnālistes patiesais mērķis rakstot šo rakstu.

Lai gan ir Latvijā likums par vārda brīvību, bet rodas jautājums, vai laikrakstam ir tiesības publicēt nepatiesus un nepilnīgus datus, tādējādi maldinot sabiedrību un apmelnojot organizāciju.

Šajā gadījumā laikraksta Dienas žurnālistei Ingai Spiņģei bija detalizēti dati par LOSP finansējumu, tā sadali un izlietojumu, ko žurnāliste ieguva telefonsarunā runājot ar LOSP valdes priekšēdētāju, bet šos datus Inga Spriņģe izvēlējās nepublicēt, acīmredzot, publicitātes un sensācijas kāpināšanas dēļ. Žurnālistes rīcībā bija dati, ka LOSP no valsts subsīdijām tiek piešķirti 125 000 Ls, bet to, ka 40 000 Ls tiek novirzīti Rajonu lauksaimnieku apvienībām, aptuveni 45 000 Ls Briseles nodaļai, lai lauksaimnieki spētu sekot līdzi aktivitātēm Briselē, un tikai 40 000 Ls ir LOSP faktiskais finansējums, kas tiek izmantots visas lauksaimnieku organizētās sabiedrības viedokļu apkopošanai un interešu aizstāvībai valsts institūcijās, nevis tikai dažu organizāciju interešu lobēšanai. Eiropas Savienībā un vecajās dalībvalstīs ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām tērē ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus, kas mērāmi miljonos, lai finansētu organizācijas un institūcijas, kas apkopo dažādu pilsoniskās sabiedrības organizāciju atšķirīgos viedokļus un pauž vienotu viedokli valsts institūcijām. Ja valsts šajā jomā nepalīdz, tad organizācijas ar nelielu biedru skaitu, kas pārstāv pārsvarā bagātus pilsoņus izmanto savu naudu, lai lobētu sev vēlamus lēmumus par kuriem pēc tam maksā visi valsts pilsoņi. No tā cieš daudzi sabiedrībā, jo īpaši iedzīvotāju trūcīgākā daļa.

Žurnāliste arī neuzskatīja par nepieciešamu iepazīties ar LOSP struktūru, lai izprastu tās uzbūvi un darbības pamatprincipus, bet vienīgais jautājums no Ingas Spriņģes puses bija par naudu. LOSP apvieno 48 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 10 500 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem. Arī šī nauda, ko LOSP saņem no valsts subsīdijām, ir veidota no zemnieku maksātās nodokļu naudas, jo dažādu likumprojektu izstrādē ZM ir nepieciešams praktisks redzējums un situācijas analīze, viedokļu apmaiņai, ko nodrošina LOSP dalīborganizācijas.

Tādējādi lauksaimniekiem pēc raksta izlasīšanas rodas aizdomas par žurnālistes iespējamu saistību ar kādu politisko spēku un atbilstoši nelikumīgi apmaksātu pasūtījuma rakstu publicēšanu.

Žurnāliste savā rakstā pārmet LOSP politisko nostāju, bet diemžēl nav gribējusi sadzirdēt, ka LOSP aktīvākie cilvēki ir piederīgi dažādām partijām. Jāakcentē, ka LOSP neinteresējas, kādas politiskās piederības ir 10 500 LOSP dalīborganizāciju biedriem, lai gan šis jautājums žurnālistei ļoti interesēja, acīmredzot tuvojošos vēlēšanu dēļ.

LOSP aicina laikraksta Dienas vadību izvērtēt žurnālistes Ingas Spriņģes darbību, profesionalitāti un atbilstību žurnālistes amatam, lai nākotnē nenonāk līdz tiesas darbiem par cieņas aizskaršanu un apmelošanu.

Sk. rakstu