Pašvaldībās

Kā attīstās LEADER pasākumu ieviešana?

Pagājušajā nedēļā (19. februārī) Zemkopības ministrijā notika seminārs „LEADER pieejas īstenošanas pieredze 2009. gadā un izaicinājumi 2010. gadā”. Tika stāstīts par LEADER pasākumiem „Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un„Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” projektu 1. kārtas rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā (19. februārī) Zemkopības ministrijā notika seminārs „LEADER pieejas īstenošanas pieredze 2009. gadā un izaicinājumi 2010. gadā”. Tika stāstīts par LEADER pasākumiem „Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un„Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” projektu 1. kārtas rezultātiem.

2009. gadā pieejamais finansējums bija 3 miljoni latu, kopā iesniegti 613 projekti, visvairāk tādās Vietējās rīcības grupās (VRG) kā „Madonas novada fondā”, „Bauskas rajona lauku partnerībā” un „Preiļu rajona partnerībā”.

Kopējais publiskais finansējums 546 projektiem, kuriem sniegts pozitīvs atzinums, ir nedaudz virs 4 miljoniem latu, kas 1,3 reizes pārsniedz 2009. gadā piešķirto finansējumu.

Projektu ar pozitīvu atzinumu dalījums pa pasākumiem un aktivitātēm:

Šobrīd pilnībā izvērtēti ir piecu VRG projekti – “Balvu rajona partnerības”, “Satekas”, “Jelgavas lauku partnerības “Lielupe””, “Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas” un “Alūksnes lauku partnerības”.

Projektu ar pozitīvu atzinumu vērtēšanas rezultāti (17.02.2010):

Lauku atbalsta dienesta pārstāvji pastāstīja arī par projektu izstrādes tipiskākajām kļūdām. Starp galvenajām kļūdām minama nepilnvērtīgas informācijas sniegšana par projektu.

- Ir gadījumi, kad nav sniegta informācija par to, kas veiks projektā plānotās darbības pēc projekta īstenošanas. Piemēram, projekta ietvaros biedrība plāno ierīkot frizētavu, tomēr nav noteikts, kas šajā frizētavā sniegs friziera pakalpojumus. Šādā gadījumā kā projekta iesniedzējam jānāk personai, kas sniegs šos friziera pakalpojumus.

- Nav noteikts, kā aktivitātes tiks nodrošinātas pēc projekta īstenošanas. Piemēram, plānots izveidot ķīmisko tīrītavu, bet nav norādīts, no kādiem naudas līdzekļiem plānots apmaksāt ikmēneša rēķinus par elektrību un ūdeni.

- Netiek sasniegts aktivitātes mērķis- izveidots vai uzlabots pakalpojums vai sabiedriskā aktivitāte. Piemēram, datoru iegāde biedrības vajadzībām.

Tāpat LAD darbinieki bieži fiksē projekta neatbilstību pasākumam un rīcībai, kā arī mākslīgu atbalsta nosacījumu radīšanu. Piemēram, neilgi pirms projekta iesniegšanas tiek dibināta biedrība, kurā kā vienīgie biedri ir vienas ģimenes pārstāvji un projekts paredz rekonstruēt ēku, kas ir viena biedrības biedra īpašumā. Projekta mērķis ir izveidot semināriem paredzētas telpas.

Starp biežāk pieļautajām kļūdām minama arī nekorektu cenu salīdzināšanu. Vietējo rīcības grupu pārstāvji iesaka LAD norādīt, kā īsti šī cenu aptauja veicama.

Pasākumā laikā stāstīja par daudziem labiem piemēriem. Šeit tikai daži no pieminētājiem:

- “Lauku partnerība Sēlija“ - biedrības “Abra“ projekts “Vecās pirts noslēpumi” - pamatlīdzekļu iegāde radošās darbnīcas, semināru un praktisko nodarbību rīkošanai, kā arī piemērotu apstākļu radīšana pirtslietu un kosmētikas izgatavošanai un popularizēšanai lauku sētā.

- “Madonas novada fonds” - biedrības “Jātnieku sporta klubs “Pakavs”” projekts “Reitterapijas ēka” - reitterapijas pakalpojumu pieejamība bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un kustību traucējumiem.

- “Darīsim paši” – Skrundas novada pašvaldības projekts “Alternatīvās aprūpes centra aprīkojuma iegāde” - dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām aprīkošana ar mēbelēm un elektroiekārtām.

Lai uzzinātu Vietējo rīcības grupu skatījumu par LEADER pieejas izmantošanu, ir veikta neliela aptauja un ar tās rezultātiem klātesošos iepazīstināja Valdis Kudiņš, Latvijas Lauku foruma valdes loceklis.

Kā galvenā motivācija veidot VRG tiek minēta vēlme:

-aktivizēt ciemu teritorijas un to iedzīvotājus;

- lieliska iespēja īstenot nelielus projektus pēc iespējas tuvāk lauku iedzīvotāju dzīvesvietai un apmierināt viņu vajadzības;

-finansējuma piesaiste konkrētai vietai un lauku attīstībai tās plašākā izpratnē.

- ir arī gadījumi, kad LEADER tiek uztverts tikai kā naudas maiss.

Pēc aptaujas rezultātiem skaidrs, ka LEADER pieeja dzīvē lēnām iesakņojas un atspēko savu pastāvēšanu. „Cilvēki izprot vajadzības, tomēr, tiklīdz mēs nonākam līdz Ministru kabineta noteikumiem, daudziem zūd vēlme kaut ko darīt. Vai šie MK noteikumi mums palīdz vai tieši pretēji- veicina noslēgšanos?” retoriski jautā Valdis.

Kā galvenās VRG prioritātes 2009. gadā bija stratēģiju īstenošanas uzsākšana, vietējo iedzīvotāju informēšana, projektu pirmās kārtas izsludināšana. Bet šogad VRG domā, kā efektīvāk apgūt finansējumu.

Vēl izskanēja vajadzība pēc projektu vērtēšanas kritēriju konkretizēšanas, kā arī daudzi izaicinājumi, tostarp jaunu (citu) aktīvu cilvēku piesaistīšana un komunikācijas attīstība.