Horizontālās agrobiznesa

Šogad bija kardināli jāizanalizē valsts subsīdiju efektivitāte lauksaimniekiem

Daiga Kļanska, Leta-Nozare
03.02.2010

Šogad bija kardināli jāizanalizē valsts subsīdiju efektivitāte lauksaimniekiem dažādās programmās un jāveic kardinālas reformas, bet diemžēl arī Zemkopības ministrijā (ZM), tāpat kā visā valstī kopumā, izmaiņas notiek ļoti lēni un negribīgi, šādu uzskatu biznesa portālam "Nozare.lv" pauda biedrības "Zemnieku Saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.


Šogad bija kardināli jāizanalizē valsts subsīdiju efektivitāte lauksaimniekiemŠogad bija kardināli jāizanalizē valsts subsīdiju efektivitāte lauksaimniekiem dažādās programmās un jāveic kardinālas reformas, bet diemžēl arī Zemkopības ministrijā (ZM), tāpat kā visā valstī kopumā, izmaiņas notiek ļoti lēni un negribīgi, šādu uzskatu biznesa portālam "Nozare.lv" pauda biedrības "Zemnieku Saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Kā ziņots,  valdība pieņēma noteikumus par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību, paredzot valsts subsīdijās lauksaimniekiem sadalīt 10 043 729 latus (Sk. rakstu).

"Neesam, protams, apmierināti ar šā gada nacionālajām subsīdijām. Ja valsts ir noslīdējusi 2004. gada līmenī, tad lauksaimniecības subsīdijas ir precīzi 1996. gada līmenī. Pie tik maziem finanšu resursiem subsīdiju sadalei bija jābūt skaidrai, pārredzamai un tieši mērķētai. Tās bija jāvirza šā brīža akūtāko problēmu risināšanai, lai tās nokļūtu pie ražotājiem, un nodrošina ekonomisko aktivitāti," teica Dzelzkalēja.

Viņa uzsver, ka vislielākā problēma sektorā ir finanšu resursu trūkums, tāpēc zemnieki priecājas, ka tika panākts kaut neliels kompromiss un ir atrasti 1,5 miljoni latu kredītprocentu atmaksai.

"Lemjot par šā gada subsīdijām, sākotnēji nebija vienprātības starp lauksaimniekiem par daļēju kredītprocentu atmaksu. ZM izdevās panākt kompromisu, kuram piekrita lauksaimnieki, ka, daļēji atmaksājot kredītprocentus, tiks vērtēti investīciju projekti, kas virzīti uz ilgtspējīgu attīstību, kuriem ir reāli biznesa plāni, bet radušās īslaicīgas grūtības. Protams, ka šīs atbalsta summas būs ierobežotas," saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

2008. gadā valsts subsīdijām sākotnēji no valsts budžeta tika piešķirti 32 060 415 lati, taču kopējais subsīdiju veidā piešķirtais atbalsts lauksaimniekiem tika samazināts, un kopā izmaksāts 29 921 456 latu finansējums. 2009. gadā valsts subsīdijām sākotnēji no valsts budžeta tika piešķirti 16 181 709 lati.

2008. gada nogalē un 2009. gada sākumā strauji kritās piena iepirkuma cenas, un tas radīja lielus zaudējumus piensaimniecības nozarē. Lai stabilizētu situāciju nozarē, no valsts budžeta tika piešķirti papildus 10 000 000 latu atbalsta programmai ciltsdarbam un piensaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanai. Pagājušajā gadā valsts subsīdijās tika izmaksāti 32 273 506 lati.

Leta-Nozare

x

Paroles atgadināšana