Horizontālās agrobiznesa

LZF nosūta vēstuli zemkopības ministram un LOSP ar savu definīciju terminiem " mazais" un " aktīvais" lauksaimnieks

12. augustā Latvijas Zemnieku federācija (LZF) nosūtīja vēstuli Zemkopības ministram Jānim Dūklavam un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP), kurā tika ieteikta sava definīcija terminiem " mazais" un " aktīvais" lauksaimnieks. Terminu definējums nepieciešams, jo šādi formulējumi tiek lietoti Eiropas Komisijas priekšlikumos par tiešo maksājumu atbalstu nākotnē, spriežot par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) virzību pēc 2013. gada.

LZF valdes priekšsēdētāja Agita Hauka stāsta:  „ Vēlamies ierosināt diskusiju par terminiem "mazais" un "aktīvais" lauksaimnieks, jo tā kļūst aktuāla, Eiropas Komisijā lemjot par turpmāko atbalstu tiešo maksājumu jomā, kā arī kopējās lauksaimniecības atbalsta sistēmas iespējamo pārveidi. Latvijas Zemnieku Federācijas domu visprecīzāk noformulēja limbažnieki. Ja arī kādam bija vēlme definīcijas veidot plašākas un sarežģītākas, tomēr nolēmām, - jo tās būs vienkāršākas un skaidrākas, jo tās būs vieglāk piemērojamas. Vēlamies ne tikai paust savu viedokli Zemkopības ministram un lielākajai lauksaimnieku organizācijai Latvijā – LOSP, bet arī dzirdēt sabiedrības viedokli, kura kopumā, cerams, ir ieinteresēta Latvijas lauku attīstībā."

Latvijas Zemnieku Federācija (LZF) regulāri ir piedalījusies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izveidotajā darba grupā par KLP nākotni pēc 2013. gada. Vairākkārt notikušas diskusijas par definīciju un kritērijiem, kas ir “aktīvs” lauksaimnieks un kas ir “maza” saimniecība, jo Eiropas Komisijas priekšlikumi paredz, ka tiešo maksājumu atbalstu nākotnē vajadzētu orientēt uz aktīvajiem lauksaimniekiem, kā arī ieviest jaunu atbalsta shēmu mazajām lauku saimniecībām.

Šeit jāņem vērā Latvijas reālā situācija, ka 90% Latvijas saimniecību uzskatāmas par mazām un vidēji lielām saimniecībām, tāpēc atbalsts jāsniedz visām tām mazajām saimniecībām, kuras perspektīvā attīstīsies, nevis milzīgām saimniecībām, kuras ir sasniegušas tādu attīstības līmeni, ka spēj pašas efektīvi darboties tirgū.

LZF iesaka terminus „mazais” un „aktīvais” lauksaimnieks definēt sekojoši:

1. „Mazā lauksaimnieka” statusam atbilst fiziskas un juridiskas personas, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji – lauksaimniecības produkcijas ražotāji un lauksaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Mazā lauksaimnieka statusa pretendentiem jābūt ar vismaz pamatizglītību lauksaimniecībā un jāizpilda divi no trim kritērijiem - ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir robežās no 2000 līdz 35 000 latu, lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība nepārsniedz 50 hektārus un uz pilnu slodzi netiek nodarbināti vairāk nekā pieci cilvēki (izņemot sezonas strādniekus).

2. „Aktīvā lauksaimnieka” statusam atbilst juridiskas personas, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji – lauksaimniecības produkcijas ražotāji un lauksaimniecības pakalpojumu sniedzēji. „Aktīvā lauksaimnieka” statusu var iegūt, ja tiek izpildīti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:

- ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir no 35 000 LVL līdz 500 000 LVL un ieņēmumi no 1 ha ir vismaz 100 Ls;

- saimniecības LIZ lielums 50 – 500 ha (tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm (piena/gaļas liellopu lopkopība, graudkopība);

- uz pilnu slodzi nodarbināto skaits ne vairāk kā 20.

Papildprasība startam attīstības programmā – īpašniekam pamatizglītība lauksaimniecībā, vidējā speciālā un/vai augstākā izglītība lauksaimniecībā.

Ja saimniecības saražotās produkcijas pārdošanas apjomi un zemes platības pārsniedz „Aktīvā lauksaimnieka” kritērijus, tad noteikt šo saimniecību statusu kā „Lielie lauksaimniecības uzņēmumi”.

Netradicionālās lauksaimniecības nozarēm (citi – LDC reģistrā minētie dzīvnieki; netradicionālā dzīvnieku audzēšana - sliekas, gliemeži) LZF iesaka izmantot citus kritērijus, jo ir ļoti atšķirīgi saimniekošanas paņēmieni.