Horizontālās agrobiznesa

Dažas Latvijas jauno zemnieku atziņas no brauciena uz pasaules lielāko individuālās lauksaimniecības tehnikas izstādi Hannoverē

Labas atsauksmes guvuši, 7 jaunie zemnieki ar personīgajām mašīnām no 10.-14. novembrim devās apskatīt pasaules lielāko lauksaimniecības tehnikas izstādi Vācijā, Hanoverē "Agrotehnica 2009", kas ir ļoti grandioza un Hannoverē notiek tikai katru otro gadu.

Braucienu organizēja biedrības "Latvijas Jauno Zemnieku kluba" valdes priekšsēdētājs, jaunais zemnieks Māris Šņickovskis. "Mūsu mērķi, braucot uz šo izstādi, bija ļoti plaši nopietni. Vēlējāmies apskatīt, kā tiek organizētas starptautiskas lauksaimniecības tehnikas izstādes pasaules līmenī, iegūt jaunus kontaktus no Vācijas lielākajās lauksaimniecības organizācijas "Farmers Union", (organizācijā ir 12 000 biedru), Niedersächsische Landjugend (Apakšsaksijas lauku jauniešu organizācija) , kā arī nedaudz izrauties no darbiem bagātās ikdienas un iepazīt vāciešu kultūru, tradīcijas un ikdienas dzīvesveidu. Vēlos atzīmēt, ka izvirzītos mērķus sasniedzām godam." Paldies jaunajai zemniecei Jūlijai par informāciju par šo tehnikas izstādi.

Brauciena dalībnieki bija biedrības "Latvijas Jauno Zemnieku kluba" biedri no dažādām Latvijas vietām. Liels kartupeļu audzētājs - Kaspars Kļaviņš (23) (100 ha) no Dobeles novada, Andris Pastars (23) un Iveta Valtenberga (23), kas nodarbojas ar izklaides atrakciju parka, velokartodroma, kempinga pakalpojumiem, pasākumu organizēšanas ģimenēm ar bērniem, skolēniem, kāzu programmu jaunlaulātajiem un dažādām citām izklaidēm visu cauru gadu no Iecavas novada Z/S Labirinti un meitenes Daiga Baltiņa (22) no Smiltenes novada piemājas saimniecības, kas nodarbojas ar piena lopkopību, Ernestīne Rūja (22) - piemājas saimniecība Liepājas rajonā, kas nodarbojas ar naturālo saimniekošanu un putnkopību, kā arī jaunais zemnieks Māris Šņickovskis (23) ar savu tēvu Aivaru Šņickovski (67) no Jelgavas nov. Elejas pagasta Z/S Klīves. Jāteic, ka lielākā daļa jauno zemnieku, kas apmeklēja šo izstādi mācās LLU Lauksaimniecības fakultātē.

Starptautiskā lauksaimniecības tehnikas izstāde bija ļoti grandioza, liela un plaša. Ja Latvijā lielākā lauksaimniecības tehnikas izstāde, kas notiek Rāmavas kompleksā, līdz šim likās liela, tad pasaules lielākajā lauksaimniecības tehnikas un piederumu izstādē Hannoveres piedalījās vairāk nekā 2300 uzņēmumu 27 izstādes hallēs ar kopējo platību vairāk nekā 320 000 m². Praktiski dienas laikā nebija iespējams apskatīt pat pusi no izstādes. Kā arī lai orientētos un atrastu meklēto bija jāizmanto katrā hallē pieejamais informācijas punkts.

Pasaulē lielākās firmas ar jaunākajām tehnoloģijām, jaudīgākie traktori, kombaini, sējmašīnas, miglotāji, lietota tehnika un rezerves daļas - visas iespējamās dažādām nozarēm: meža, dārza, graudu, rapša dažādas sēšanas, apstrādes, novākšanas un pārstrādes tehnikas.

Izstādes laikā satikām arī Jāni Vinteru, kas apmeklē izstādi arī, lai gūtu šī brīža jaunāko un inovatīvāko savai zemnieku saimniecībai Jelgavas novadā (~2200 ha).

No jaunākajām tehnoloģijām un pasaules lauksaimniecības tendencēm novērojām, ka pasaule virzās uz maksimālu tehnikas un informāciju tehnoloģiju lietošanu lauksaimniecībā, minimālu cilvēku fizisko darbu un maksimālu robotu izmantošanu jaunajā lauksaimniecības laikmetā. Tas ir mazāk cilvēku uz vienas tehnikas vienību skaitu. Par to liecināja arī AMAZONES firmas "Robots meet nature" (roboti mijiedarbojas ar dabu) inovāciju stendā redzētie paraugdemonstrējumi. Redzējām arī traktoru ar ūdeņraža dzinēju, kas nozīmē, ka nākotnē varēsim samazināt lauksaimniecības ražošanas pašizmaksu vismaz par degvielas izdevumu tiesu, kas it sevišķi augkopībā ir ievērojama resursu daļa. Vai arī 14 m garais graudu novākšanas kombains lika acīm iemirdzēties.

"Izstādē redzēju kartupeļu un ābolu šķirojamo līniju par 100 000 Eiro, kas ar speciālu sensoru palīdzību spēj atšķirt šķirojamos produktus ne tikai pēc izmēra, bet arī pēc krāsas," stāsta jaunais zemnieks Kaspars Kļaviņš.

Taču jāteic, ka liela daļa izstādē redzētās lauksaimniecības mašīnas Latvijas viensētu saimniecībām nav piemērotas, jo tās ir par lielu. Vidēji šāda mēroga tehniku var izmantot saimniecības virs 1000 ha apstrādājamās zemes vai arī latviešiem ir jāsāk vairāk kooperēties savā starpā un tehnika jāpērk katram ar domu par kooperāciju. Vāciešu kooperācijas pieredze ir visai apbrīnojama. Pie viņiem ļoti labi darbojas kooperācijas princips "Rings", kad katrs mazais (40 - 120 ha) zemnieks pērk vienu, bet vismaz trīs reizes jaudīgāku tehnikas vienību, nekā pašam nepieciešama. Tad katram saimniekam internetā (jā internetā!) ir šīs tehnikas noslodzes grafika plānotājs (visiem Ringa biedriem pieejams), kur saimnieks no sākuma paredz sev datumus, kad strādās ar šo tehnikas vienību un pēc tam "Ringa" biedri internetā katrs sev rezervē sev šo tehnikas vienību savai zemnieku saimniecībai. Noslēpums šajā sistēmā slēpjas tur, ka katra saimnieka tehnikas vienība netiek dota cita saimnieka rokās, bet gan saimnieks, kas pircis savu tehnikas vienību arī pats brauc apstrādāt citu Ringā iesaistīto zemnieku saimniecības laukus. Viņi teica, ka šī sistēma darbojas un padara zemnieku izaudzēto produkciju konkurētspējīgāku, nekā katram saimniekam būtu jāiegādājas visas tehnikas vienības.

Svarīgs secinājums ir, ka vācieši savu lauksaimniecības tehniku ir mantojuši jau vismaz 3 paaudzēs, kas nodrošina zināmas izcelsmes kvalitātes garantiju un kalpošanas ilgumu šai tehnikai un mazākas tehnikas iegādes izmaksas. "Vācieši ir lieli pedanti un ļoti kopj un rūpējas par savu tehniku." stāsta Daiga Baltiņa, kas 4 mēnešus ir praktizējusies lielā Vācijas aitkopības saimniecībā (1200). "Tehnikas kopšana un pedantisms ir vāciešu ikdiena."

Novēlu Latvijas jaunajiem zemniekiem izturību, pacietību un tikpat lielu darba mīlestību kā zemniekiem Vācijā.

Fotogrāfijas no brauciena:

http://www.jzk.lv/galerija2/index1.php?id_gallery=81 

Vairāk fotogrāfijas no izstādes:

http://www.agritechnica.com/photoarchive.html

Oficiālie izstādes video Youtube portālā:

http://www.youtube.com/agritechnica