Apskati, analīzes, vērtējumi

Biedē izejvielu un resursu sadārdzinājums

Lolita Bemhena, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja:

Pārtikas nozare pilnībā atspoguļo patēriņa tendences valstī – iekšējais patēriņa tirgus turpina samazināties, eksports uzrāda nelielu izaugsmi. Nozares uzņēmumi eksporta tirgos strādā galvenokārt ar mērķi noslogot uzņēmuma jaudas un nosegt fiksētās izmaksas, pelnot pavisam nedaudz. Šogad vasarā un rudens sākumā arī iekšējā tirgū ir vērojama neliela izaugsme, taču būs apsveicami, ja šogad pārtikas nozares finanšu rādītāji saglabāsies iepriekšējā gada līmenī.

Veselīgu tirgus attīstību, sadārdzinot pārtikas cenas faktiski visos segmentos, aizkavē katastrofālais izejvielu cenu kāpums. Vislielāko ietekmi pārtikas nozarē atstāj tieši graudaugu un piena produktu izejvielu cenu kāpums.

Līdzšinējais gads bijis un turpina būt atlaižu gads – pārtikas uzņēmumi nepārtraukti organizē akcijas, kuru laikā produkti tiek pārdoti par samazinātu maksu. Ražotāji spiesti iet pa šo ceļu, balansējot starp peļņu un apgrozījumu, kas vairumā gadījumu ļauj funkcionēt virknei ražotāju, cerot uz labākiem laikiem. Cilvēki pērk preces un produktus, kurus paši var pagatavot. Tāpēc samazinās pārdošanas apjomi konservējumu, gatavo ēdienu, kā arī viesnīcu un restorānu produkcijas segmentos.

Palielinot iedzīvotāju nodokļu apjomu, valsts samazina iedzīvotāju pirktspēju, kurai ir jāsadzīvo ar produktu cenu. Šajā ķēdē nenoliedzami augstāku konkurētspēju iegūst nodokļu nemaksātāji. Tikmēr godīgajiem ražotājiem jāspēj konkurēt ne vien ar pelēkajiem, bet arī ar importu.

Attīstību noteiks valsts politika kontekstā ar nodokļu politiku kaimiņvalstīs. Ja kaimiņu ražotāju nodokļu apjoms būs vieglāks, cilvēku zemas maksātspējas apstākļos ražotājiem būs arvien grūtāk noturēties vietējā tirgū, jo kaimiņi spēs nodrošināt objektīvi zemāku cenu. Ja energoresursu izmaksas mums būs lielākas nekā kaimiņiem, imports būs spēcīgāks par Latvijā ražoto.

Labākas perspektīvas ir tieši lielajiem pārtikas uzņēmumiem.

Mazajiem, kuriem nav lielu, efektīvi vadāmu resursu un iespēju palielināt apgrozījumu, samazinot peļņu, konkurēt ir grūtāk. Nelielajiem pastāv iespēja kļūt lieliem kooperējoties vai apvienojoties. Taču jebkura uzņēmuma potenciāls atkarīgs no tā vadītāju spējām pielāgoties pārmaiņām.

Guna Riekstiņa-Čīka, Nordea bankas Ziemeļvalstu korporatīvo klientu daļas vadītāja:

Latvijas tautsaimniecība ir uz atveseļošanās ceļa, tāpēc ar tālāku deflāciju nav ko rēķināties. Šogad iezīmējas iespaidīgs pieaugums graudu cenām – par 40–80% dažādām kultūrām gada griezumā. Līdzīgi arī energoresursiem gāzes cena ražotājiem pieaugusi gandrīz par 50%, turpina augt degvielas cenas. Virkne gaļas, piena, maizes, dzērienu un citu ražotāju pēdējā laikā paziņojuši par cenu paaugstināšanu. Jāgaida, cik lielā mērā mazumtirgotāji tiks ar šo uzdevumu galā. Vietējais patērētājs joprojām nav gatavs tērēt vairāk, neskatoties uz nelielo IKP pieaugumu.

Kopējais rūpniecības apgrozījums gada pirmajā pusē pieaudzis tikai eksportam, vietējā tirgū tas krīt, arī pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū samazinājās par 8%. Par Latvijas tirgus daļām sacenšas arī mūsu kaimiņi. Mūsu ražotāju pozīcijas var tikt apdraudētas, sevišķi piena produktos, jo kaimiņu rūpnieki ražošanas ziņā ir efektīvāki.

Patēriņš kļūs vājāks, sākoties apkures sezonai, pieaugot mājsaimniecību tēriņiem, – tas palielinās spiedienu uz mazumtirdzniecības cenām. No ražotāju puses sagaidāma cenu celšana, tādējādi grūti spriest par apjomu izmaiņām.

Jāņem vērā, ka pārtikas produktu cenas veikalos ļoti ietekmē saasinājusies konkurence starp tirgotājiem – nozares ietekmīgāko uzņēmumu apsekojums liecina, ka apgrozījums pērn krities par vairāk nekā 20%, ievērojami samazinājās arī uzņēmumu rentabilitāte.

Šogad nozare ieguvusi zināmu stabilitāti, apjomu kritumi kopumā ir zemi. Konkurence vājinās cenu pieaugumu, kas visdrīzāk ietekmēs ražotāju rentabilitāti.

Apjomu prognoze nākamajam gadam ir stabila, tomēr augstākas pievienotās vērtības precēm un tām, kuras nav pirmās nepieciešamības, apjomu attīstība var būt negatīva. Tāpat nozari caurmērā sagaida turpmāks rentabilitātes kritums.

Kapitāls