Apskati, analīzes, vērtējumi

Eksperte: Nav apstiprinājušās iedzīvotāju bažas par pārtikas cenu pieaugumu eiro ietekmē

Latvijas iedzīvotāju bažas par krasu pārtikas cenu pieaugumu eiro ietekmē pagaidām nav apstiprinājušās, turklāt cenu pieaugums ir līdzīgs kā kaimiņvalstīs, atzīst "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.

Viņa 2. aprīlī žurnālistus informēja, ka pārtikas groza izmaksas četru cilvēku ģimenei gada laikā visvairāk ir pieaugušas Igaunijā, palielinoties par 4,3%, savukārt vismazāk Lietuvā - par 3,2%. Pēc eiro ieviešanas Latvijā pārtikas groza izmaksas ir kāpušas par 4,1%.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka Baltijas galvaspilsētu lielveikalos 2014.gada februārī pārtikas groza izmaksas četru cilvēku ģimenei, tāpat kā pērn, visaugstākās ir bijušas Latvijā - 332 eiro un viszemākās Lietuvā - 289 eiro. Savukārt Igaunijā tās sasniedza 318 eiro. Lai gan pārtikas cenas pieauga visās trīs Baltijas valstīs, rēķinot uz pārtikas grozā iekļauto produktu klāstu un daudzumu, izdevumi ir kāpuši minimāli. Lietuvā pārtikas groza izmaksas četru cilvēku ģimenei palielinājās par gandrīz deviņiem eiro mēnesī, Latvijā par 13 eiro, bet Igaunijā par 13,2 eiro mēnesī.

"Latvijas iedzīvotāju bažas par krasu pārtikas cenu pieaugumu eiro ietekmē pagaidām nav apstiprinājušās: cenu pieaugums ir tuvs kaimiņvalstīm. Vienlaikus pētījuma pārtikas groza cenu pieaugums ir augstāks nekā statistiskā pārtikas cenu inflācija un labi parāda, kā individuāla produktu izvēle liek mājsaimniecībām atšķirīgi izjust cenu kāpumu," secina Kauliņa.

Saskaņā ar "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta pētījuma datiem tieši Latvijas mājsaimniecībām pārtikas iegādei nākas iztērēt lielāko daļu no to rīcībā esošajiem ienākumiem. No ģimenes ienākumiem, kurus veido abu pieaugušo nopelnītā vidējā alga galvaspilsētā un ģimenes valsts pabalsts, mājsaimniecība Latvijā pārtikai tērē 27%, Lietuvā - 24% un Igaunijā - gandrīz 18% no kopējā ģimenes budžeta. Lai gan ģimenes vidējie ienākumi gada laikā auguši visās trīs Baltijas valstīs (Igaunijā par 6,5%, Latvijā par 7,7%, bet Lietuvā par 4,6%), izdevumi par pārtikas grozu kopējā budžetā samazinās par vienu procentpunktu.

"Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu izdevumu daļas mazināšanās mājsaimniecību budžetos ir vēlamais scenārijs. Pagaidām pārtikas izdevumi paņem ģimeņu ienākumu lauvas tiesu, tādēļ ietaupīšana uz tiem spēj nozīmīgi ietekmēt budžeta sabalansēšanu," norāda Kauliņa.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, pārtikas groza izdevumu lielākā daļa, apmēram 35%, ir gaļas un zivju produkti, aptuveni 16% no pārtikas groza tiek tērēti maizei un graudaugiem, tikpat - piena produktiem, dārzeņiem - 13% un viena desmitā daļa - augļiem. Salīdzinot pārtikas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vislielākās atšķirības atrodamas gaļas, zivju, dārzeņu, maizes un graudaugu cenās. Savukārt gada laikā visvairāk augušas piena produktu un dārzeņu cenas visās Baltijas valstīs.

Līdztekus tam, ka optimālais pārtikas grozs visdārgākais ir Latvijā, mūsu valsts iedzīvotāji arī visvairāk izmanto veikalu akcijas un atlaides, lai ietaupītu. Saskaņā ar pētījumu kompānijas "Nielsen" datiem ar atlaidēm pārdoto produktu daļa Latvijā ir 41%, kamēr Lietuvā - 38% un Igaunijā - 33%.

"Pētījums rāda, ka iedzīvotāji Baltijas valstīs gatavi pielikt pūles, lai meklētu un pirktu produktus ar atlaidēm. Vairāk nekā puse no pircējiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā iepērkoties piemeklē preces ar atlaidēm. Tomēr, lai arī ievērojamu daļu naudas var ietaupīt, izmantojot atlaides, nedrīkst aizmirst par atbildīgu iepirkšanos. Preces nevajadzētu iegādāties tikai tāpēc, ka tās maksā mazāk nekā parasti, tādējādi ietaupīšanas vietā radot neplānotus izdevumus," uzskata Kauliņa.

Datus par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām 2014.gada februārī apkopoja tirgus pētījumu kompānija "Nielsen", fiksējot produktu pamatcenas Baltijas valstu galvaspilsētu lielveikalos, kas nodrošina lielāko mazumtirdzniecības apgrozījumu.

"Swedbank" Privātpersonu finanšu institūts ir pētnieciska un izglītojoša bankas struktūrvienība, kas sekmē iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstību. Institūts regulāri skaidro sabiedrībai dažādus ar naudu un ģimenes budžeta plānošanu saistītus jautājumus, veic pētījumus un līdzdarbojas atsevišķu valsts politikas jautājumu izstrādāšanā.