Citi raksta

Interesants pētījums: lauksaimniecības teritorijās ir vairāk koku, nekā iepriekš uzskatīts

Gandrīz pusi lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju vismaz 10% platībā klāj koki, liecina Pasaules Agromežniecības centra veiktais pētījums, kas liecina, ka lauksaimniecība ir mazāk kaitējoša mežiem, nekā iepriekš uzskatīts.

Kā informē Pasaules Agromežniecības centra ģenerāldirektors Deniss Geritijs, pētījumā apzinātā teritorija ir divreiz lielāka par Amazones mūža mežiem.

Viņš arī norāda, ka patiesībā zemnieki ir saudzīgāki pret vidi un iestāda vairāk koku, nekā agrāk uzskatīts.

Centra eksperti pirmajam šāda veida pētījumam izmantojuši satelītattēlus. Viņi atklājuši, ka koki aizņem vairāk nekā desmito daļu no pasaulē lauksaimniecībā izmantotiem 10 miljoniem kvadrātkilometru zemes, kas veido nepilnu pusi no visas zemkopības teritorijas.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas kritērijiem par mežu uzskatāma teritorija, kurā vismaz desmito daļu aizņem koki. Šī definīcija neattiecas uz pilsētām un lauksaimniecības zemēm.

Pētījumā norādīts, ka zemnieki kokus visbiežāk izmanto tādu dabas velšu kā augļu, riekstu un ārstniecības augu ieguvei. Koki lauksaimniekus nodrošina arī ar būvmateriāliem, gumiju un sveķiem un rada augiem tik nepieciešamo ēnu, aiztur vēju, kā arī noder par robežšķirtnēm un mazina augsnes eroziju.

Koki turklāt ir arī izturīgāki nekā kultūraugi un mājlopi, tādēļ bargu klimata apstākļu gadījumā tie lauksaimniekiem var būt iztikas avots.

Iepriekš tika uzskatīts, ka koki aizņem tikai trīs miljonus kvadrātkilometru no pasaules lauksamniecības teritorijām.

Nereti valda uzskats, ka lauksaimniecībās tiek audzēti tikai dažādi augi un dzīvnieki. Tagad ir pierādīts, ka zemnieki iestādījuši arī ievērojamu daudzumu koku, kas absorbē siltumnīcefekta izraisītāju - oglekļa dioksīdu.

Pasaules Agromežniecības centra direktora vietnieks Tonijs Saimonss ziņu aģentūrai "Reuters" pastāstīja, ka pētījuma rezultāti ir iepriecinoši, jo atklāj iepriekš neapzinātus resursus.

Zinātniekiem izdevies pierādīt, ka koki sastopami saimniecībās visā pasaulē, izņemot neauglīgos Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas reģionus.

Saimonss uzskata, ka pētījuma rezultāti varētu palīdzēt atrast jaunus veidus cīņai ar globālo sasilšanu. Viņš ir pārliecināts, ka zemnieki būtu gatavi saglabāt zaļo bagātību, ja par to saņemtu atbilstošu kompensāciju. To varētu iestrādāt jaunajā ANO klimata deklarācijā, ko plānots pieņemt decembrī gaidāmajā sanāksmē Kopenhāgenā.

Zinātnieki šobrīd meklē veidus, kā attīstības valstīs apturēt mežu izciršanu, kas rada 20% siltumnīcefekta izmešu.

"Pētījums sniedz pārliecinošus pierādījumus, ka lauksaimniecība un meži ir savienojami jēdzieni," pārliecināta 2004.gada Nobela miera prēmijas laureāte kenijiete Vangari Maata, kas apbalvota par koku stādīšanas kampaņu Āfrikā.

Pēdējā ledus laikmeta beigās pirms 10 000 gadu aptuveni 70% pasaules sauszemes teritorijas klāja meži. Tagad to platība ir vien 26%.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem ik gadu pasaulē mežu platības sarūk.

Tomēr to sarukums pēdējos gados vairs nav tik straujš - desmitgadē no 1990. līdz 2000.gadam ik gadu izcirta 8,9 miljonus hektāru mežu, savukārt turpmākajos piecos gados ar mežiem klātās teritorijas ik gadu samazinājās par 7,3 miljoniem hektāru.

Leta-Reuters