Citi raksta

Papildus budžeta deficīta samazinājums paredz jaunas nodokļu izmaiņas un būtiskus izdevumu samazinājumus

Lai nodrošinātu nepieciešamo budžeta deficīta samazinājumu, valdība iecerējusi vēl būtiskus izdevumu samazinājumus un papildus nodokļu palielinājumus.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "100.pants" finanšu ministrs Einars Repše (JL) par šiem plāniem runāja visai izvairīgi, neko īpaši nekonkretizējot un norādot, ka tiek izskatīti "dažādi darba varianti".

Repše norādīja, ka Latvijai saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem jāpilda un jāveic nepieciešamie pasākumi, pretējā gadījumā sekas ir grūti prognozējamas - tiktu samazināts valsts kredītreitings, būtu priekšlaicīgi jāatmaksā aizņēmumi, līdz nākamajam gadam iztukšotos valsts kase un būtu jādzīvo tikai no pašu ieņēmumiem.

Ministrs arī atzina, ka viņam jau labu laiku bijis skaidrs, ka starptautiskie aizdevēji nepiekritīs par 500 miljoniem latu mazākam samazinājumam.

Repše pieļāva, ka pēc šīm veiktajām izmaiņām nākamgad samazinošiem grozījumiem vairs nevajadzētu būt.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, ar nekustamā īpašuma nodokļa bāzes palielināšanu valdība plāno papildus iegūt 25 miljonus latu.

Papildus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu samazinājumam līdz 35 latiem mēnesī to plānots samazināt vēl par desmit latiem. Tāpat plānots samazināt nodokļa maksātāja neapliekamo minimumu no 35 latiem līdz 25 latiem mēnesī. Šis solis ļaus iegūt 17 miljonus latu. Plānots ieviest jaunu nodokli dāvinājumiem no 1000 latiem, kur plāno iegūt 3 miljonus latu.

Paredzēts pilnībā atteikties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidēm par darba devēja dāvanām, tādējādi budžetā iegūstot papildus 4,3 miljonus latu. Savukārt saistībā ar darba devēja dāvanu papildu apmēra iekļaušanu darbinieka apliekamajā ienākumā plānots rast papildus 7 miljonu latu ieņēmumus.

Ar nodokli paredzēts aplikt inženiertehniskās būves, bet ar paaugstinātu 3% likmi - neapstrādātu zemi.

Savukārt izdevumus valsts parāda vadībai plānots samazināt par 15 miljoniem latu, muitas kontroles punkta "Grebņeva" modernizācijai paredzētos līdzekļus varētu samazināt par 1,5 miljoniem latu, bet "Valsts autoceļu fonda" līdzekļus plānots samazināt par 9 miljoniem latu.

Dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta sniedzējiem plānots samazināt par 3 miljoniem latu. Savukārt aviācijas drošības, glābšanas un medicīniskās palīdzības funkciju nodrošināšanai starptautiskajā lidostā "Rīga" dotāciju samazināt par 1,15 miljoniem latu.

Tāpat tiek izskatīti vairāki varianti valsts sociālo pabalstu samazinājumam - samazināt ģimenes valsts pabalstu no astoņiem līdz sešiem latiem, finansējumu pabalsta izmaksai novirzīt pašvaldībai sociālās palīdzības trūcīgām ģimenēm ar bērniem nodrošināšanai vai arī samazināt bērna vecumu, līdz kuram tiek maksāts pabalsts. Pirmais variants budžetā nestu 9,7 miljonus latu, bet pārējo variantu ietekme uz izdevumu samazinājumu vēl tiek vērtēta.

Tāpat paredzēts par 1,5 miljoniem latu samazināt "Gaismas pils" projekta būvniecībai atvēlētos līdzekļus, dotācijas pašvaldībām finanšu izlīdzināšanas fondā samazināt par 6,3 miljoniem latu, bet, ieviešot vienoto atalgojuma sistēmu, izdevumus plānots samazināt par 44,3 miljoniem latu.

Šo priekšlikumu izskatīšana valdībā vēl turpinās.

Kā aģentūrai LETA atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle, šie priekšlikumi par nodokļu izmaiņām un budžeta samazinājumiem neesot izdiskutēti ar sociālajiem partneriem. "Par šādām idejām biju informēta, bet nevarētu teikt, ka notiktu konsultācijas ar sociālajiem partneriem. Nav izvērtēta izmaiņu iespējamā ietekme un nav piedāvāti alternatīvi varianti."

Egle atzina, ka valdībai esot ļoti grūti plānot nākamo gadu, jo valdībai un nozaru ministrijām neesot skaidrs, kā strukturālās reformas ietekmēs ieņēmumus un izdevumus.

"Lēmumi tiek pieņemti haotiski. Šo izmaiņu ietekmi uz uzņēmējiem un iedzīvotājiem vajadzēja izvērtēt jau martā," norādīja LDDK ģenerāldirektore.