Citi raksta

Cenu "lapkritis" jau septīto mēnesi

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova: "Fiksēta valūtas kursa apstākļos deflācija ir gandrīz vienīgais veids, kā palielināt valsts konkurētspēju, kā arī veicināt patērētāju aktivitāti."

Laikraksts "Latvijas Avīze"raksta, ka sarūk cenas gaļai, pienam, olām, kartupeļiem un citiem produktiem.

Daudzos Latvijas veikalos atgriezušies laiki, kad zemākas kategorijas desas nopērkamas par pusotru latu un vēl mazāk kilogramā un piens – par pārdesmit santīmiem litrā. Vienīgi maizes kukulīšu cenas gandrīz nemainīgas, ar izņēmumiem – pat nedaudz pieaugušas. Taču maizi var aizvietot ar kartupeļiem, kam cenas mēneša laikā samazinājušās vidēji par 8,2%.

Par ikmēneša cenu kritumu vakar [9. novembrī] ziņoja Centrālā statistikas pārvalde (CSP), uzsverot – kopš cenu indeksa aprēķināšanas uzsākšanas 1991. gadā divpadsmit mēnešu patēriņa cenu pārmaiņas pirmo reizi ir negatīvas. Tātad – šā gada oktobrī salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri patēriņa cenas samazinājušās vidēji par 0,9%, tostarp precēm par pusotru procentu, bet pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%. Mēneša laikā cenas samazinājušās gan tikai par 0,2%, raisot izbrīnu ekonomikas analītiķos, kuri oktobrī bija prognozējuši lielāku cenu kritumu, pamatojot to ar pieaugošo bezdarbu un ienākumu samazināšanos.

"Viens no šobrīd svarīgākajiem jautājumiem: kāds ir galvenais iemesls tik lēnam cenu kritumam Latvijā – vēl joprojām spēcīga pārdevēju un pakalpojumu sniedzēju nevēlēšanās adekvāti samazināt cenas, nekorekta statistika vai kas cits," neizpratnē ir a/s "Latvijas Krājbanka" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova. Kaut deflācija parasti tiekot uzskatīta par ļoti nevēlamu parādību, jo izkļūšana no patēriņa krituma spirāles esot sarežģīta, tomēr šobrīd spēcīga deflācija varot būt viens no galvenajiem nosacījumiem ekonomikas atveseļošanās atsākšanai.

O. Ertuganova: "Fiksēta valūtas kursa apstākļos deflācija ir gandrīz vienīgais veids, kā palielināt valsts konkurētspēju, kā arī veicināt patērētāju aktivitāti."

Statistiķi secinājuši – kaut neliels, tomēr cenu kritums piemeklējis lielāko daļu no tā preču klāsta, kuru cenām ik mēnesi tiek sekots līdzi. Mēneša laikā cenu samazinājums vairākumam preču, izņemot kartupeļus, nepārsniedz vienu procentu. Taču salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri, kad cilvēki bija turīgāki un tirgotāji centās nopelnīt pēc iespējas vairāk, šogad cenas ir būtiski samazinājušās. Tā, piemēram, pārtika caurmērā kļuvusi lētāka par 5,3%, apģērbs un apavi – par 8,4%, transporta cenas sarukušas par 5,1%, līdzīgs cenu samazinājums piedzīvots viesnīcās un restorānos.

Deflācijai lielākai traucēja kļūt alkohola un tabakas cenu pieaugums gada laikā par 20,8%, ko radīja valdība, paaugstinot akcīzes nodokļa likmes. Kaut ārstniecības iestādes gada pirmajā pusē ziņoja par cenu samazināšanu medicīniskajām manipulācijām, veselības aprūpe, pēc statistiķu vērtējuma, sadārdzinājusies caurmērā par 17,8%. Nedaudz atpaliek izglītības nozare, kur cenas kāpušas par 10,4%.

Jāatzīmē, ka pirmo reizi, sākoties apkures sezonai, būtisks cenu pieaugums nav fiksēts siltumenerģijai un mājokļa uzturēšanai. Tieši pretēji – mājokļa uzturēšanas izdevumi gada laikā samazinājušies par 5,4%, bet siltumenerģija ir starp tiem pakalpojumiem, kas kopējo deflāciju padziļināja par 0,40 procentu punktiem.

Ekonomisti prognozē, ka cenu kritums Latvijā varētu turpināties līdz pat 2011. gadam. Kaut ekonomiskās situācijas uzlabošanās būšot sagaidāma jau nākamā gada sākumā, uz darba vietu skaita palielināšanos, iedzīvotāju ienākumiem un – patēriņa pieaugumu nav pamata cerēt agrāk kā pēc pusotra gada. Cenu pieaugumu gan noteiks mazāk situācijas uzlabošanās Latvijas, vairāk – ekonomikas izaugsmes atjaunošanās Eiropā un citur pasaulē, kas vienlaikus tiek saistīta ar cenu pieaugumu.