Citas ziņas sadaļā
Lietuvā konstatēts vēl viens Āfrikas cūku mēra gadījums
LLU pētniece: Latvijā audzēto lielogu dzērveņu bioloģiskā vērtība ir augstāka nekā savvaļas dzērvenēm
Vidzemē viltus graudu pircēji no zemnieces izkrāpj 32 tonnas graudu
Lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi
Piensaimnieki bažījas par piena nozares nonākšanu lielas ārvalstu kompānijas kontrolē
Pirms Līgo svētkiem visvairāk pērk sieru, alu un gaļu
Epidemiologs: Satraukumam par E.coli baktērijas izraisītas saslimšanas izplatīšanos Latvijā nav iemesla
ZM: Lauksaimniekiem "Agro Food Holding Lily" grandiozais piedāvājums jāizvērtē ļoti rūpīgi
Palielinās lauksaimnieku interese par finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem
Atvieglos Latvijas ražoto preču nonākšanu Krievijas veikalu plauktos
Citi rakstaKopenhāgenā sākas Klimata pārmaiņu konferenceIlze Krūkle, LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
08.12.2009 No 7. līdz 18. decembrim Kopenhāgenā notiks ikgadējā ANO Klimata pārmaiņu konference, uz kuru devusies arī Latvijas delegācija. Konferencē iecerēts panākt vienošanos par pasaules klimata politiku pēc 2012. gada, kad beigsies Kioto protokolā nosprausto emisiju samazināšanas mērķu termiņš, kā arī par emisiju ierobežošanas pasākumiem un atbilstošu finansējuma sistēmu. Jautājums guvis starptautisku nozīmību, jo Kopenhāgenas vienošanās ietekmēs pasaules valstu attīstību - klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešama pāreja uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību. Šobrīd jaunattīstības valstis, daudzas no kurām ir nabadzīgas, pie tam cieš no klimata pārmaiņu sekām un kuru emisijas pie aug līdz ar tautsaimniecības attīstību, uzskata, ka vēsturiskā atbildība par klimata situāciju ir attīstītajām valstīm, kam jāveic un jāfinansē lielākā daļa klimata politikas pasākumu. Savukārt attīstītās valstis, kas ir arī lielākās emitētājas un to industrijas attīstība pēdējos 2 gs ir veicinājusi klimata pārmaiņas uzskata, ka bez jaunattīstības valstu reālas līdzdalības nav iespējams samazināt globālās emisijas līdz līmenim, kas stabilizē temperatūru 2o C virs pirmsrūpnieciskā līmeņa. Tās būtu gatavas sniegt finansiālu atbalstu jaunattīstības valstu klimata pasākumiem, bet vēlas stingru kontroli pār naudas izlietojumu, kā arī skaidru informāciju par jaunattīstības valstu emisijām. ES uzņēmusies līdera lomu starptautiskajās sarunās klimata pārmaiņu ierobežošanai. ES vienpusēji apņēmusies līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20% un līdz 2050. gadam par 80-95% salīdzinājumā ar 1990. gadu. ES gatava līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 30%, ja citas attīstītās valstis uzņemas līdzvērtīgas saistības un arī jaunattīstības valstis veic emisiju ierobežošanas pasākumā. Latvija ir ieinteresēta, lai Kopenhāgenā tiktu panākta globāla un visaptveroša vienošanās par klimata pārmaiņu politikas režīmu pēc 2012. gada, jo kopējais 2oC mērķis ir sasniedzams tikai ar visu valstu aktīvu līdzdalību (ES emisiju apjoms ir 11% no pasaules emisijām). |