Citi raksta

Lauksaimniekus varētu glābt pašmāju kredītfonds

Raivis Bahšteins, www.esmaja.lv
22.03.2010

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs nav apmierināts ar Eiropas Savienības (ES) fondu apgrūtināto apguvi lauksaimniekiem, tāpēc šobrīd tiek aktīvi spriests par Latvijas veidotu kreditēšanas fondu zemniekiem.

Būtībā lauksaimniekiem ir maz iespēju saņemt līdzekļus attīstībai, tādēļ J. Dūklavs nevēlas ilgāk kavēties ar fonda atvēršanu – tas varētu notikt jūlijā.  Kredītfondu veidotu 100 miljoni latu no ES fondu naudas.

Fonda izveide gan sākta tikai pirms dažām nedēļām, viens no kavēšanās iemesliem esot skrupulozā kredītfonda atvēršanas saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Lietuvā līdzīgs fonds jau pietuvinājies saskaņošanas finišam.

Kāds būs šāda speciāla kreditēšanas fonda mehānisms, kāds būs lauksaimnieku   ieguldījums un kāds – ieguvums, esmaja.lv centās noskaidrot Zemkopības ministrijā.

„Galvenie iemesli, kas radīja nepieciešamību šāda fonda izveidei ir naudas resursu (ne)pieejamība tirgū un banku kreditēšanas politika. Ir kredītiestādes, kam ir resursi, bet neizvēlas kreditēt, savukārt ir arī kredītiestādes, kas vēlētos kreditēt, bet tām nav resursu. Šo iemeslu dēļ investīciju projektiem nav pieejami resursi par pieņemamu cenu. Būtībā kredītfonda uzdevums ir nodrošināt kredītiestādes ar resursiem, kurus piešķirt investīciju projektiem, kuri noteiktu pasākumu ietvaros ir apstiprināti    atbalsta dienestā (LAD),” esmaja.lv skaidroja Antra Elste, Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente. „Uzreiz jāatzīmē, ka kredītfonda mērķis nav risināt problēmas, kas saistās ar kredītņēmēja kredītspēju vai nodrošinājumu,” viņa piebilda. Kredītfondam līdzekļus paredzēts iegūt kā proporcionālas daļas no sekojošiem Lauku attīstības programmas pasākumiem: Lauku saimniecību modernizācija;   Lauksaimniecības produktu pievienotā vērtība;   Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai;   Tūrisma aktivitāšu veicināšana.   Kredītfonda darbības princips tiek plānots sekojošs (A. Elste norāda, ka pagaidām nav konkrēta apstiprināta darbības modeļa, bet tiek apspriestas dažādas versijas): pretendents iesniedz projekta iesniegumu LAD ar atzīmi par vēlmi saņemt grantu un aizdevumu no kredītfonda;   LAD izvērtē projektu un pieņem lēmumu par projekta atbilstību attiecīgā pasākuma nosacījumiem;   ja projektā paredzētie izdevumi atbilst kredītfonda mērķiem, atbalsta pretendents piesakās kredītiestādē aizdevuma saņemšanai no kredītfonda līdzekļiem. Kredītiestādes pozitīva lēmuma gadījumā pretendents no kredītiestādes saņem kredītlīgumu ar kredīta nosacījumiem;   pēc iepazīšanās ar kredīta nosacījumiem LAD precizē lēmumu par atbalstu – nosaka precīzo granta apmēru, ņemot vērā aizdevuma neto granta ekvivalentu.

Dārzeņu audzētājus apvienojošais vietējā tirgus milža kooperatīva “Baltijas dārzeņi” direktors Kaspars Brunovskis kā lauksaimniecības nozares eksperts esamajai.lv norādīja, ka kredītfonds ne tikai ir nepieciešams, bet bija nepieciešams jau pirms vairākiem mēnešiem. Viņš piekrīt, ka lauksaimniekiem nākas pārlieku bieži saskarties ar naudas resursu nepieejamību, kā arī banku piekoptā kreditēšanas politika ir ļoti nelabvēlīga Latvijas zemnieku attīstībai.

„Kredītfonds ir steidzami vajadzīgs, tas varētu būt kā glābiņš visai Latvijas tautsaimniecībai,” sacīja K. Brunovskis. „Noteikti jābūt Zemkopības ministrijas atbalstam iespējām atrast finansu resursus,” norādīja K. Brunovskis. Kā viņš atzīmēja, līdz šim daudzi lauksaimnieki ir cietuši no pārāk pēkšņiem banku atteikumiem pagarināt kredītlīniju. Turklāt, piemēram, par graudiem zemnieki naudu saņem novēloti un mazāk, nekā plānojuši.

„Bet tie, kas šobrīd ir dzīvotspējīgi, tie strādā un attīstās,” viņš piebilda.

www.esmaja.lv

x

Paroles atgadināšana