Citi raksta

Atbalsts eksportam un investīciju piesaiste – stimuls Latvijas ekonomikas izaugsmei

Lai veicinātu komersantu eksporta konkurētspēju, sniedzot eksporta atbalsta pakalpojumus, kā arī sekmētu ārvalstu tiešo investīciju piesaisti, Ekonomikas ministrija izstrādājusi „Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumu plānu 2010.-2011. gadam”. Plāns 23. martā tika apstiprināts arī Ministru kabinetā, uzdodot EM regulāri uzraudzīt tā izpildi.

Eksporta iespēju paplašināšana ir galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes un atveseļošanās stimuls, tāpēc valsts uzdevums ir ar visiem pieejamiem resursiem celt eksporta nozaru konkurētspēju ārējos tirgos. Tāpēc šī gada plānā uzsvars likts uz komersantu eksporta konkurētspējas celšanu, atbalstot jaunu produktu izstrādi un ieviešanu tirgū, augstas pievienotās vērtība produktu ražošanu un darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanu.

2009. gadā preču eksports no kopējā apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījuma sastādīja 54%. Tā kā Latvijas iekšējais pieprasījums izdevumu samazinājuma un nodokļu likmju palielinājuma rezultātā turpinās samazināties, nepieciešams proaktīvi sekmēt ārējo tirgu apgūšanu un eksportētāju skaita pieaugumu.

Plānā kopumā iekļauti 82 pasākumi trīs galvenajos rīcības virzienos: eksporta konkurētspējas veicināšana; atbalsta instrumenti; un līgumtiesiskais nodrošinājums.

Lai pastiprinātu ekonomiskās aktivitātes fokusu uz segmentiem, kur nav pietiekamas privātā sektora iesaistes, plāns paredz konkrētu finanšu instrumentu pieejamības nodrošināšanu gan rūpniecības, gan lauksaimniecības preču ražotājiem (eksporta kredītu garantijas, ES eksporta kompensācijas un lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantijas, izejvielu garantijas, aizdevumi komersantiem investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem)

Nozīmīgu atbalstu eksportētājiem sniedz 10 Latvijas Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības ārvalstīs (Vācijā, Polijā, Krievijā, Francijā, Dānijā, Nīderlandē, Japānā, Zviedrijā, Norvēģijā). Izvērtējot pārstāvniecību darbību 2009. gadā, redzams, ka komersanti daudz aktīvāk meklē savas produkcijas noieta tirgus, īpašu interesi izrādot par Skandināvijas valstīm, Vāciju, Franciju, Lielbritāniju. Plānā ietvertie pasākumi ir orientēti uz komersantiem prioritāro eksporta tirgu apgūšanu, nodrošinot vispusīgu valsts atbalstu, t.sk., diplomātiskajā līmenī.

Tāpat, paredzēts paplašināt līgumtiesisko bāzi ar Latvijai nozīmīgiem ekonomiskās sadarbības partneriem ārpus Eiropas Savienības (Krievija, Ukraina u.c.) tādējādi, radot labvēlīgākus nosacījumus eksporta attīstībai.

Pētījumi liecina, ka daudzām Latvijas komercsabiedrībām trūkst nepieciešamo eksporta prasmju un zināšanu par ārvalstu tirgiem. Plāns paredz plašāku informatīvā un konsultatīvā atbalsta pasākumu kopumu, īpašu uzsvaru liekot uz individuālām un praktiskām esošo eksportētāju un eksporta uzsācēju apmācībām.

Plānā ietvertās aktivitātes ir saskaņotas un papildinošas jau spēkā esošiem politikas plānošanas dokumentiem uzņēmējdarbības politikas jomā, kā ES struktūrfondu darbības programmām, kas sniedz būtisku ieguldījumu konkurētspējas uzlabošanā.

Plāna pasākumu īstenošanas uzraudzību veiks Ekonomikas ministrija un līdz 2011. gada 15. februārim iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Plāna izpildi 2010. gadā.

Par paveikto 2009. gadā

Arī 2009. gadā veikti virkne pasākumi eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei. Latvijas Eksporta veicināšanas programmā 2005. -2009. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai 2009. gadā tika nodrošināta eksporta veicināšanas institucionālā bāze un tās darbības optimizācija (Latvijas ekonomisko pārstāvniecību atrašanās vietu apvienošana ar Latvijas Vēstniecībām), veicināta Latvijas komercsabiedrību ārējā konkurētspēja, sniedzot tiešos atbalsta pasākumus, kā arī sniegts atbalsts Latvijas komersantiem eksporta mārketingā un jaunu tirgu apgūšanā.

Īstermiņa eksporta debitoru apdrošināšanas (eksporta kredītu garantēšanas) sistēmas ieviešana 2009. gadā ir ļāvusi paplašināt komersantu eksporta tirgus (NVS reģions, strauji augošās ekonomikas, eksotiskās valstis), kā arī nostiprināties esošajos eksporta tirgos.

Pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk- LIAA) un Pārstāvniecību sniegtās informācijas 2009. gadā tika apstrādāti 533 eksporta projekti un to prognozētais apjoms ir 15 milj. lati. Tāpat, tika identificēti 83 dažādas nozīmes investīciju projekti, kuru prognozētais piesaistīto investīciju apjoms ir 103 milj. lati.

Kopumā 2009. gadā situācija ārējos tirgos un cenu samazinājums nelabvēlīgi ietekmēja Latvijas preču eksportu, vienlaikus iekšējā pieprasījuma samazinājums lika Latvijas uzņēmumiem daudz aktīvāk meklēt savas produkcijas noieta tirgus. 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk nekā divas reizes ir pieaudzis LIAA sniegtais atbalsts Latvijas komercsabiedrībām potenciālo ārvalstu sadarbības partneru atlasei, kā arī daudz aktīvāk tika organizētas individuālās biznesa vizītes pie potenciālajiem sadarbības partneriem. Tas rezumējās eksportētāju skaita pieaugumā, 2009. gadā sasniedzot 4332 komercsabiedrības, kas ir par 278 vairāk nekā 2008.gadā.

Tāpat 2009. gadā īstenots aktīvāks darbs pie līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas, noslēdzot 2 divpusējos ekonomiskās sadarbības līgumus (ar Tadžikistānu un Armēniju), tādējādi, nodrošinot Latvijas komercsabiedrībām labvēlīgākus tirdzniecības nosacījumus un sekmējot eksporta iespējas.

LR Ekonomikas ministrija (EM)